piektdiena, 2010. gada 15. janvāris

Par Rubiku

Labvakar, lasītāji!

Šodien Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" mans viesis bija Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs un Eiropas parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks. Šī bija pirmā reize, kad man bija izdevība viņu intervēt un jāsaka, tā bija visnotaļ interesanta saruna. Ja dzirdējāt, tad labi, ja ne -- atkārtojums būs šovakar ap plkst. 21.05. Interviju varat atrast arī internetā, Latvijas radio mājas lapā.

Lasītājiem nebūs pārsteigums par to, ka man ar A. Rubiku domas daudzos jautājumos dalās, taču šodien abi piekritām, ka patlaban Latvijas pārvaldes sistēma ir gana draņķīga. Runājām par A. Rubika darbu Eiropas parlamentā, kur viņš darbojas Lauksaimniecības, kā arī Transporta lietu komitejā. Vairākkārt viņš raidījuma laikā pieminēja cukura industrijas "iznīcināšanu" Latvijā, par kuru blogā rakstīju vakar. Stāstīja viņš, ka valstij vajag krietni daudz vairāk iesaistīties ekonomiskos procesos -- visur nu esot atzīts, ka liberālais kapitālisms pats par sevi ne vienmēr visu var atrisināt. Pēc raidījuma cilvēks nopūtās, ka Briselē ir mīnus divi grādi, bet Rīgā -- mīnus 15. Rīt paskatīsies Dinamo, svētdien lidos atpakaļ uz Beļģiju. Raidījuma laikā viņš stāstīja, kā Briselē dzīvo vienistabas dzīvoklītī, kurā kādu brīdi nav bijis karstais ūdens. Nācis viens speciālists, nācis otrs. Beidzot atnācis tas, kurš pamanījis, ka boileris nav pieslēgts strāvai. Gadās arī tā. Runājot par šī gada Saeimas vēlēšanām, A. Rubiks noliedza, ka politorganizācija "Saskaņas centrs" no viņa vadītās LSP taisās atbrīvoties, lai gan tādas baumas politikā ir cirkulējušas jau labu brīdi. Pats viņš kandidāts uz Saeimu nebūs. Joprojām nedrīkst. Ja godīgi, tas sāk likties mazliet absurdi -- uz Eiropas parlamentu viņš (un, ja kas, arī Ždanokas madāma ar savu "krievi nāk" filozofiju) kandidēt drīkst, uz mūsu Saeimu nedrīkst. Šis "vienīgais čekists," "vienīgais komunists," "vienīgā interfrontiste" noteikums būtu jāaplūko no jauna, vien patlaban mūsu politiskās partijas cita caur citu cenšas pārliecināt sabiedrību, ka tās ir vistautiskākās un nacionālistiskākās, un laikam tas īpaši nespīd.

Vienu vārdu sakot, saruna bija saistoša. Nekad neesmu domājis, ka Alfrēdam Rubikam ir ragi un aste, šodien par to pārliecinājos (ragu pierē nebija; aste būtu vietā, kuru neaplūkoju). Pats viņš ne par ko vainīgs nejūtas, arī par to, ko viņš centās darīt 1991. gada augustā ne. Un tur nu mūsu domas dalās pavisam konkrēti. Rubiks centās novērst Latvijas neatkarības atgūšanu, par to divu domu nav. Šodien raidījumā viņš teica, ka vienpersoniski jau viņš to nebūtu varējis izdarīt, bet tā ir izvairīšanās no fakta, ka viņš vadīja sistēmu, kura kopumā izmisīgi un ne bez vardarbības palīdzības centās nobloķēt neatkarības centienus. Piedevām paša Rubika opozīcija jau nebija redzama 1991. gada augustā vien -- interfronte taču darbojās krietni ilgāku laiku. Joprojām uzskatu, ka tas Latvijai ir kauns, ka šis cilvēks to pārstāv Eiropas parlamentā. Taču no šodienas esmu krietni mērenāks uzskatos par to, kas viņš ir kā cilvēks. Nu, cilvēks kā cilvēks. Tāpat kā mēs visi.

Jauku visiem atlikušo dienu!

6 komentāri:

Dižkristaps teica...

manuprāt Rubika ievēlēšana EP bija kā protesta balsojums + balsstiesīgo sentiments, jāatzīst ne tas veiksmīgākais

Mārtiņš teica...

Dzirdēju. Saruna bija laba. Brīdi pat domāju - kas ir šis vecais vīrs, kas tur runā. Izrādās - mūsu senais draugs.

Andrejs teica...

Dzirdēju daļu raidījuma- arī to par Briseles dzīvokli un par boileri. :)
Manuprāt- Rubiks ir godam nopelnījis cieņu. Ne jau par to, ko darīja 1991. gadā, bet par to, kā uzvedās pēc tam.

wanderer teica...

Manas domas ar augstākminēto biedru dalās daudzos jautājumos, pirmām kārtām jau nacionālajā.
Taču - cepuri nost par to, ka viņš savu pārliecību nav mainījis, neraugoties ne uz ko. Kāda šī pārliecība ir, var strīdēties, laba vai slikta, pareiza vai nepareiza, taču tādu cilvēku, kuriem būtu MUGURKAULS, Latvijas politikā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un b.Rubiks ir viens no tādiem. Piedevām uzskatu, ja Rubiks būtu Rīgas mērs - tad, neraugoties uz atsevišķām dīvainajām idejām, kā, piemēram, metro būvi, pilsēta lielākoties tomēr tikai iegūtu - daudz daudz vairāk, nekā no patreizējā jau krietni sašmucētā tandēma, vai šī tandēma ne mazāk sašmucētajiem priekšgājējiem. Rubika saimnieka un vadītāja tvēriens un spējas ir nenoliedzamas. Tā lūk... 1991. gadā gāju ar antirubiciskām karikatūrām uz barikādēm - šodien šī cilvēka nostāja un nelokamība pati par sevi izraisa tikai cieņu un apbrīnu.

elsu teica...

Rubiks nebija nekāds parastais kriminālnoziedznieks, viņu notiesāja par konkrētām noziedzīgām darbībām, kuras viņš veica, savas pārliecības vadīts.
Bet tagad daudzi Rubiku slavē, ka viņš "nav mainījis pārliecību".
Manuprāt, iespējas ir tikai divas: vai nu slavētāji attaisno darbības, par kurām Rubiks tika notiesāts, vai arī Rubiks tomēr ir mainījis pārliecību.

Miks teica...

Diemžēl raidījumu neesmu dzirdējis. Tūlīt atvēršu LR arhīvu un noklausīšos. Pagaidām apzināti rakstu pirms noklausīšanās, jo gribu paslavēt nevis Rubiku (pietiekami daudz par viņu ir teikts, un lielai daļai no tā piekritu), bet Jūs, Kārli. Līdz šim blogam pie visas manas intereses par Jūsu viedokļiem uzskatīju Jūs par zināmā mērā „nelokāmo”. Ir tāds princips: ir divi viedokļi – mans un nepareizs! Šai ziņā uzskatīju Jūs par šī principa adeptu. Esmu priecīgs, ka tā tas gluži nav. Būtu vēl priecīgāks, ja kaut ko līdzīgu kādreiz izdzirdētu no Jums gan par „vienīgo korumpantu” Lembergu, gan par „vienīgo politbiznesmeni” Šleseru... Neesmu ne Rubika, ne Lemberga, ne Šlesera piekritējs, bet tomēr... Tomēr mums visiem šeit jādzīvo, neviens netaisās pamest šo valsti un katram no mums (un no viņiem tai skaitā) ir sava daļa taisnības. Bet tas off top. Šodien – paldies.

 

free counter