svētdiena, 2009. gada 10. maijs

Vēlreiz par Dienas portālu un sabiedrības reakciju

Labrīt, lasītāji!

Pieņemu, ka lielākoties lasītāji zina, ka es paraleli blogoju divās vietās -- tā dēvētajā Blogspotā, kā arī portālā Politika.lv. Abās vietās vakardienas ieraksts par laikraksta Diena nedienām ar pārliecību, ka portālā vajag ļaut pilnīgi visiem un jebkuram rakstīt pilnīgi visu un jebko, izraisīja visai aktīvu un, jāteic, pārdomātu diskusiju. Blogspotā tos, kuri kārtējo reizi vēlējās vienkārši nodemonstrēt tumsonību un noburkšķēt, varu dzēst pats, Politikā.lv to dara citi. Atsevišķos vienburta nika gadījumos "sarunas" dalībnieki brīvdienās neparādās, jo LETĀ acīmredzot viņi brīvdienās nestrādā. Bet visā visumā diskusija bijusi rūpīga, un paldies par to. Šorīt agri Politikā uzradās vēl kāds, kam labpatīkas sevi saukt "Kārlis Streips" -- tas nebiju es, un tas, savukārt papildina problēmu, par kuru rakstīju vakar. Pasaulē tomēr netrūkst portālu, kuri ir saņēmušies un liek lietotājiem piereģistrēties un pēc tam lietot tikai un vienīgi to niku, kuru tie ir izvēlējušies. Tajā skaitā to dara ļoti lieli portāli ar daudziem tūkstošiem lietotāju. Lai man nemēģina iestāstīt nedz Diena, nedz arī Delfi, ka tiem tas nav pa spēkam.

Diskusijā iesaistījās vairāki cilvēki. Sieviete (pieņemu, ka sieviete) ar nosaukumu "beibe" aizstāvēja domu, ka Dienā lietotais jēdziens "pidargājiens" ir pavisam labi latvisks vārds, cita starpā piemetinot arī to, ka viņu tracinot "žīdu" centieni atrast nacistus. Vēl "beibe" atrada par vajadzīgu piemetināt, ka viņa esot pat ļoti toleranta. Mhm. Beibe raksturo pārliecību, kāda vienā latviešu spārnā ir dzīva, proti: Man ir tiesības lietot vārdu absolūti neatkarīgi no tā, vai kādam citam tas ir aizvainojošs. Tas attiecas uz vārdu "žīds." Pilnīgi neskatoties uz to, kādas ir šī vārda lingvistiskās, leksiskās un blaumaniskās saknes, tas ir aizvainojošs pietiekami lielam skaitam ebreju. Arī "pederasts," iespējams, ir ar garu leksisku bārdu, bet tas ir aizvainojošs vārds. Tāpēc jau es beibei piedāvāju domu -- ja viņai ir tiesības lietot aizvainojošus vārdus, tad es viņu varētu saukt par "pežasmauku," lai arī "beibi" satiekot dzīvē, protams, es nekad tā nedarītu. Internets ir palīdzējis veidot vidi, kurā ļaudīm šķiet, "Nu es varu teikt absolūti jebko." Nekad tas tā nav bijis. Neviens laikraksts, arī Diena ne, nebūtu publicējis ultranacionālista tekstu par "pidargājienu" savās lappusēs (lai gan Atkarīgā, kura regulāri publicē histēriskus ķērcienus par tēmu no luterkatolbaptistpareizsazinkādaticīgā Dimitera, tālu no tā nav). Ļaudis, kas ar rupjībām uz mēles zvana uz radio vai televīziju, ātri tiek atšūti. Bet internetā acīmredzot nekādas aiztures nav. Un tas ir smagi, pat ļoti smagi.

Vēl gan "beibe", gan arī persona ar niku "painter" apgalvo, ka viņiem esot draugi, kas ir geji un lesbietes, "painter" gadījumā - geji un lesbietes, kuras citus gejus un lesbietes sauc par "pidariem." Kā kādreiz jautājumā par Bokas jaunkundzes kāpostu miklsi teica pasaules labākais Karlsons, lūdzu, uzrādiet man šo cilvēku vārdus un adreses, jo man nudien būtu interesanti parunāt ar LGBT cilvēku, kurš pret citiem LGBT cilvēkiem izturas tik nesmuki. Šādi cilvēki var ar mani sazināties šeit vai Draugos. Vien, protams, man nebūs ne mazākās intereses par viņiem, ja arī viņi slēpsies aiz anonimitātes nika. Aiz anonimitātes nika es, piemēram, varu būt 64 gadus veca pensionāre ar septiņiem mazbērniem un kaķi. Vai arī spurains tīnis no Tīnužiem, kuram dzīve ir vienmuļi garlaicīga. Varu kaismīgi aizstāvēt Tatjānu Ždanoku vai Aini Sproģi (abi ir no vienas un tās pašas drēbes šūti). Varu būt gejs vai naturālis. Varu izlikties, ka esmu Pēteris Pūtvējiņš vai Tusnelda Taimiņa. Varu būt Pirmdienis, Otrdienis, Trešdienis, Ceturtdienis, Piektdienis vai Svētdienis (Sestdienis ne -- to niku kāds jau ir pievācis, un arī šajā jomā es neko nezogu). Varu būt a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s, t, u, v, w, [x], y vai z. Varbūt tik tiešām es kādu dienu aiziešu uz kādu interneta kafejnīcu (lai slēptu ip adresi, saprotiet) un Dienas "tautas balsī" uzrakstīšu histērisku antisemītisku un rasistisku traktātu vienkārši, lai redzētu, cik ilgi tas tur gozēsies. Eksperimenta pēc, vai ne? Bet nē, es tā nedarīšu. Degradēt Dienas portālu vēl tālāk negribu, jo, kā to pareizi vakar pateica Sestdienis, Diena tomēr joprojām skaitās nopietna un ir mana avīze.

Taču, kā redzams no vakardienas diskusijas, šī ir pietiekami nopietna tēma. Par anonimitāti runāts daudz un dikti, acīmredzot man un Sestdienim būs, tā teikt, jāpiekrīt nepiekrist. Taču patlaban runa ir par kaut ko citu. Rasistam, antisemītam un homofobam vairs nav daudz vietu, kur izpausties. Stāvēsi uz ielas stūra un bļaustīsies par nigeriem, žīdiem, urlām un pidariem, tevi ātri vien savāks. Vai nu Drošības policija vai psihene. Tādu vēstuli neviens nepublicēs. Televīzijā un radio tevi nelaidīs. Nudien nedomāju, ka internetam šajā ziņā vajadzētu būt ārpus kārtas. Pareizi vakar pateica Veiko Spolītis -- Dienai noteikti nav pietiekami daudz personālresursu, lai pārbaudītu katru vārdu un katru burtu, kāds portālā tiek ierakstīts, vēl jo vairāk, ja, kā redzam, to var darīt pilnīgi jebkurš. Taču tajā pašā laikā gribu ticēt, ka Dienā un citos portālos ļaudis tomēr sajēdz, ka ir tēmas, kuras ir "jūtīgākas" par citām. Viņi būs pamanījuši, ka vislielāko komentu skaitu manā daiļradē vienmēr (uzsveru -- VIENMĒR) piesaista tēma par cilvēka seksualitāti. Politika.lv veidotāji, un paldies viņiem, to zina, un šādos gadījumos blogu pieskata rūpīgāk. Politikā.lv ir lasītāji, kuri ir pierādījuši savu, piedodiet, aprobežotību, un viņi vienkārši ir nobloķēti pavisam. Protams, kāds var, kā to dara nožēlojamais ultranacionālists Daugavpils pusē, skraidīt no vienas interneta kafejnīcas uz nākamo, bet tas nebūs mūžīgs risinājums. Vispār, manuprāt, sabiedrībai vajadzētu būt pietiekami šokētai par to, kas internetā darās. Ja televīzijā kādu vakaru ar portālos publicētajiem tekstiem uzstātos Sproģis, "beibe" un visi pārējie, sabiedrībā notiktu gaudošana un zobu šņakstināšana. Nedomāju, ka Sanita Upleja un Māra Miķelsone ir nolēmušas, ka viņu veidotajā portālā, angliski runājot, patiešām "anything goes." Bet viņas tomēr ir atbildīgas par portāla saturu. Un viņas varētu padomāt, vai portāla kvalitāti tik tiešām veicina ieraksts "Sūdbambuls riktīgs.Būtu nu labāk turējis savu netīro muti!" Kurš, ja kas, aizstāvēja LGBT cilvēkus...

Jauku visiem dienu.

6 komentāri:

Anonīms teica...
Šo komentāru ir noņēmis emuāra administrators.
Kārlis Streips teica...

BlackHalt, arī tas, jā, bet sapratīsit, kāpēc adresi esmu izdzēsis. Nedosim kretiniem jaunas idejas. :)

Toto teica...

Par vārda “žīds” lietošanu man vēl arvien nav skaidra viena lieta. Kāpēc šis vārds padomju okupācijas laikā kļuvis aizvainojošs Latvijā, bet netiek uzskatīts par aizvainojošu ne Lietuvā (“žydas”), ne Polijā (“żyd”), ne Čehijā un Horvātijā (“žid”)? Vai iemesls nav meklējams faktā, ka tieši Latvija piedzīvoja vislielāko imigrantu pieplūdumu no “brālīgās” austrumzemes, kur šā vārda lietošanu jau kopš 20. gadsimta sākuma grautiņiem sev rezervējuši ultranacionālisti antisemīti? Un, ja nu latviešiem saskaņā ar politkorektuma standartiem ir pienākums mainīt kādu vārdu savā valodā tāpēc, ka tas, nebūdams aizvainojošs pasaulē, tomēr tiek uzskatīts par aizvainojošu tieši Latvijā un latviešu valodā, tad kādas konsekvences no tā izriet? Vai tad, ja Latvijas krievi kādudien paziņotu, ka vārds “krievs” (lietots tikai latviešu valodā) viņiem ir aizvainojošs, jo nesakrīt ar pašu lietoto apzīmējumu, tas nozīmētu, ka mums turpmāk viņi jāsauc par “ruskijiem”? Pietiek arī kreņķu ar negroīdās rases pārstāvju apzīmēšanu – senāk lietotais vārds “nēģeris” tagad amerikāņu iespaidā atzīts par politnekorektu. Kādu laiku tika lietots garāks vārds “melnādainais” [cilvēks], bet tagad dzird runājam, ka arī tas latviešu valodā neesot korekti, labāk teikt “tumšādainais”. Un ko tad, ja arī tas izrādīsies politnekorekti? Savulaik šajā pašā blogā Kārlis bija sašutis par vārda “mulats” (senāk Latvijā tikpat normāls vārds, cik “nēģeris”) lietošanu, bet tā arī nepateica, kā korekti dēvēt cilvēkus, kuriem viens no vecākiem pieder eiropeīdajai, bet otrs – negroīdajai rasei. To, ka šādi cilvēki eksistē un ka viņi pēc ārējā izskata ir atšķirami no citiem, taču Kārlis nenoliegs? Var varbūt nekorekti ir vispār saskatīt šādas atšķirības un fiksēt tās valodā?

Indra teica...

Par komentāriem internetā runājot- kurš tad lielākoties pauž savu viedokli anonīmi- tie, kuru uzskati ir tādi, kurus neņemas publicēt neviens sevi cienošs mēdijs. Un neviens sevi cienošs mēdijs nepublicēs jebkura trakā plānpārtiņa savārstījumu. Acīmredzot Dienai sen jau tās tēls vairs nerūp.

Unknown teica...

Atbalstu Toto domu. Patiešām, pārāk lunkani mēs esam palikuši dažādu šīspasaules vareno politkorektuma izpratnes priekšā. Tik lunkani, ka aiz politkorektuma aizsega sāk jau nelāgi ost pēc (paš)cenzūras. Es piekrītu, ka sabiedrības interešu vārdā var cenzēt aicinājumus uz vardarbību, bet visi pārējie ierobežojumi jau ir drauds vārda brībvībai, jo var tikt izmantoti selektīvi.

Roberts teica...

kapez cilveki ignore ka vards zhids faktiski nav viens un tas pats, kas ebrejs. Eksiste gan zhidu gan ebreju valodas. (Angliski yiddish and hebrew).

 

free counter