piektdiena, 2009. gada 22. maijs

Latviešu valoda Eiropā -- Saeimas deputātiem tā nerūp

Labrīt, lasītāji!

Saeima vakar noraidīja TB/LNNK priekšlikumu, kurš, manuprāt, bija vairāk kā loģisks un sakarīgs, ja arī tas pilnīgi noteikti ir uzskatāms par tēvzemiešu pašvaldību un Eiropas Parlamenta kampaņas sastāvdaļu. Priekšlikums bija vienkāršs: Noteikt, ka cilvēkam, kurš Latviju vēlas pārstāvēt Eiropas Parlamentā, ir jāprot latviešu valoda vai, precīzāk sakot, jāsniedz ziņas par savām latviešu valodas zināšanām.

Nav grūti konstatēt, pret ko šis priekšlikums tika vērsts. Tatjanas Ždanokas vadītajā PCTVL sarakstā aiz pašas kādreizējās matemātiķes ir itālis. Godīgi sakot nezinu, vai viņš prot latviešu valodu, bet esmu puslīdz pārliecināts, ka nē. Nav jau nekāds Roberto Meloni, kurš Latvijā dzīvodams valsts valodu ir apguvis teicami. Ždanokas itāļa būtība ir tā, ka viņš ir ar tādu komunistisku pārliecību, un, ja jau no Ždanokas tagad ir atteicies pat kādreizējais un pilnībā nerekonstruētais Kompartijas šefs Rubiks, tad itālis acīmredzot ir labāk kā nekas.

Taču, vai tas ir par daudz prasīts, lai cilvēks, kurš Eiropā vēlas pārstāvēt Latviju, prastu valodu, kurā Latvijas iedzīvotāji viņam par pastāstīt par savām interesēm? Nu, protams, ka nē. Pati Ždanoka, lai arī absolūti nekāda Latvijas un latviešu draudzene nav, latviešu valodu prot tekoši. Vai viņas itālim vienmēr tiks piestiprināts tulks? Vai viņai vispār interesē, ko domā latvieši, ja jau pēdējos piecos gados viņas galvenais mērķis Eiropā ir bijis veidot "krievu pasauli"? Vai uz dzelzceļa tilta apgalvotais, ka PCTVL uz Briseli vēlas sūtīt "mūsu cilvēkus" ir attiecināms uz latviešiem? Nu, nē. Bet Latvijai tomēr ir tiesības prasīt, ka tās pārstāvji Eiropā prot tās valodu.

Un tāpēc kauns Saeimas deputātiem, un vēl jo vairāk kauns par to, ka veseli 67 no viņiem balsojumā atturējās. To citādi, kā par gļēvumu nevar nosaukt. Vai nu tu kā deputāts atbalsti latviešu valodu Eiropā vai neatbalsti. "Gudrajām galvām" vispār ir raksturīgi atturēties balsojumos, kuri ir sakarīgi, bet kuri priekšvēlēšanu laikā (vai vispār) kādam varētu nepatikt. Manuprāt, nevienam gabals nenokristu, ja Saeima no jēdziena "atturos" vispār atteiktos. Zinu, protams, ka Saeimā ir pietiekami daudz ļaužu, kuriem galvenā un vienīgā interese ir par algas un citu labumu saņemšanu, un intelekts ir vajadzīgs tik daudz, lai saprastu, vai frakcijas vadītāja īkšķis ir pacelts uz augšu vai leju, bet tomēr. Deputātiem mēs maksājam, lai viņi formulētu viedokli. Jā, pēdējos gados tas pietiekami bieži ir bijis stulbs viedoklis, bet vienalga par to vajag pateikt jā vai nē. Atturoties deputāts nepasaka pilnīgi neko. Varbūt vēders sāpēja un nevarēja izvēlēties. Varbūt baidījās, ko vakarā teiks sieva. Varbūt vienkārši bija gļēvs. Varbūt vienkārši gļēvs.

Jauku visiem dienu!

2 komentāri:

test_user teica...

Īstenībā, tiešām. No tāda skatpunkta "atturos" ir muļķīgs, jo tas nozīmē to pašu, ko "nezinu" vai "vienalga". Un tā nedrīkst būt. Vai nu vienādi, vai otrādi.

Mahris teica...

TB priekšlikums man patika, žēl, ka nepieņēma.

Bet žurnālistam būtu jāprot pareizi izklāstīt faktus.
"jāprot latviešu valoda vai, precīzāk sakot, jāsniedz ziņas par savām latviešu valodas zināšanām"Ar "precīzāk" savienoti absolūti dažādi apgalvojumi. Daļa aiz "precīzāk" pareizi apraksta likumprojektu. Daļa pirms "precīzāk" ir pilnīgi aplama.

Tas pats tālāk. Lasītājs, kas palaidis garām likumprojekta aprakstu citur, no bloga gūst pārliecību, ka likumprojekts atšūtu Džuljeto. Patiesībā likums tikai spiestu Džuljeto anketai pievienot vārdu "neprotu".

 

free counter