Jurists un tējas dzērējs un viņa pārdomas par politiku

Labrīt, lasītāji!

Šodien Latvijas Avīzē ir plašāka intervija ar pazīstamo juristu un tējas dzērēju Andri Grūtupu, kurā paustas pāris interesantas domas. Laikraksts informē, ka A. Grūtups pats atnācis uz redakciju, jo ir ļoti norūpējies par to, ka jaunieši dodas prom no valsts. Izrādās, tā tas arī ir: "Mani, tāpat kā daudzus Latvijas pilsoņus, satrauc pieaugoša jaunatnes došanās uz ārzemēm. Rodas sajūta, ka valsts augstākās amatpersonas pārāk maz dara un pat ne visai pilnīgi novērtē šā procesa nozīmību. Neesmu dzirdējis ne Valsts prezidenta, ne citu augstāko valsts amatpersonu skaidru pozīciju šajā jautājumā. Nevajadzētu kautrēties un nepārprotami pateikt, ka valsts uzdevums ir audzināt patriotus, gādāt par jauniešiem, jo Latvija visiem kopīgi jāceļ, nevis jāmeklē laime ārpusē. Ir nepieņemami, ka Valsts prezidents aizbrauc uz Īriju un taisnojas, ka mēs, lūk, jums nevaram Latvijā sagādāt pienācīgus apstākļus. Tā ir nepareiza pieeja. Valsts taču pieder mums visiem kopā, un kopā mums tā ir jābūvē." Tā A. Grūtups.

Kāds ir risinājums? Šķiet, ka nav īpaši sarežģīti saprast, ka patriotisms kā tāds neliek maizi uz galda. Kā kādreiz dziedāja Čikāgas Piecīši, "ar bizītēm un pastalām pie vīra grūti tikt." Ļaudis uz Īriju un citām valstīm brauc ne jau tāpēc, ka trūkst latviskuma vai Latvijas patriotisma, bet tāpēc, ka naudu grib pelnīt. Var jau gausties par to, ka merkantīlisms un patriotisms nav vienos svara kausos liekams, bet baidos, ka cilvēkam ar pēdējo vien nepietiek, sevišķi, ja ir ģimene un "treknajos" gados ņemts kredīts.

Tālāk A. Grūtups skaidro, kā tad šiem ļaudīm nodrošināt darbu tepat Latvijā: "Mani uztrauc arī tas, ka nav dzirdama valdošo spēku iedvesmojoša un organizējoša balss tautsaimniecības atdzīvināšanai, pirmkārt rūpniecības atjaunošanai. Pirmskara Latvijā taču darbojās valsts elektromehāniskā rūpnīca VEF. Liberāļu uzskats, ka valstij nevajag nodarboties ar saimnieciskām lietām, ar uzņēmējdarbību, ir ļoti vienpusējs un neatspoguļo pastāvošo dzīves daudzpusību." Jā, bija tāda rūpnīca VEF. Un ko šāda rūpnīca varētu ražot patlaban? Konkurēt ar Sony? Ja kas, tad bijušā VEF joprojām darbojas tās vienības, kuras sev pasaulē atrada nepieciešamo nišu, bet lielrūpniecības līmenī ražot radio aparātus vai fotoaparātus? Nav vairs tie laiki, un nav jābūt liberālim vai konservatīvam cilvēkam, lai tas būtu visnotaļ skaidrs. Turklāt mūsējā ir valsts, kurā valstij nevajag nodarboties ar "saimnieciskām lietām" ne jau tāpēc, ka tas ir liberāls viedoklis, bet tāpēc, ka mūsu valstī politikāņi atkal un atkal un atkal ir pierādījuši, ka viņiem tā kaut ko nevar uzticēt, jo viņi ir fundamentāli negodīgi.

Un tāpēc visbaismīgākais ir kas cits, ko A. Grūtups ir paziņojis: "Līdzšinējā sistēma, kurā mēs apkarojam viens otru, ir postoša Latvijai un ir pierādījusi, ka nespēj vadīt valsts ekonomisko un ideoloģisko politiku. Tāpēc mums vajadzētu veidot prezidentālu valsti, kur tauta ievēlētu prezidentu un viņam būtu tiesības izraudzīties valsts pārvaldes aparātu. Prezidents noteiktu arī valsts politisko un ekonomisko virzienu." Jā, atzinis jurists, latvieši stipru prezidentu asociē ar autoritārismu, jo bija reiz tāds Ulmanis, bet "no tā nebūtu jābaidās, jo autoritārisms ekonomiskajā ziņā nes tikai labumu." Visautoritāriskākā pieeja "politiskajam un ekonomiskajam virzienam" kādreiz bija Satiksmes ministrijā, un mēs visi redzējām, ar ko tas beidzās. Turklāt, būtu valstī atklātas prezidenta vēlēšanas, vai tiešām tiktu izraudzīta pati viedākā persona, kurai uzticēt A. Grūtupa minētos grožus? Vai arī prezidenta amatu iegūtu tas politikānis, kura reklāmas aģentūra ir atradusi filigrānāko veidu kā izvairīties no kampaņas finanšu ierobežojuma, vai arī tas, kuram ir visglītākie mati un mirdzošākie zobi?

Jaunieši dzīvos Latvijā tad, kad Latvijā viņiem būs ko darīt. Valsts var nodrošināt atbalstu uzņēmējdarbībai, kura ļauj uzņēmējdarbībai plaukt un piedāvāt darbu. Tajā skaitā, piemēram, palīdzēt ar eksporta garantijām. Valsts var nodrošināt finansējumu izglītībai, lai tā tuvāk piemērojas tirgus un tautsaimniecības prasībām. Bet uzlikt valstij "stingro roku," kura nu tik diktēs, kas katram darāms un kad? Pāris vietās kaimiņos mums jau ir šāda "stiprā prezidenta" sistēma. Neteiksim, ka tas būtu piemērs citiem. Par tautas vēlētu prezidentu var runāt. Bet patlaban mums ir politikāņu paaudze, kurai plašākas pilnvaras uzticēt ... nu, negribas.

Un, starp citu, laimīga ir tā partija, kurai nav vajadzīgs pirkt reklāmu, vai atklātu vai slēptu. Latvijas Avīzē pēdējā laikā teju katrā intervijā, kurā piedalās preses grands Krustiņš tiek atklāti reklamēta partija "Visu Latvijai!" Arī šoreiz intervijā ar A. Grūtupu. Jauki gan.

Jauku visiem dienu!