Labdien, lasītāji. Vēlreiz no manas puses šodien.
Lasot komentārus internetā par Aleksandra Ribaka uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā, atradu arī sarunu par to, ka viņa dziesma "Fairytale", šķiet, ir milzīgi līdzīga citai dziesmai, kuru kādreiz dziedājis cilvēks vārdā Vitass. Dziesma saucas "Opera Nr. 2" un ir atrodama šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=YjO_VXHxsRw
(Ceru ka AKKA/LAA man piedos šo linku). Paskatieties un paklausieties. Es personīgi tur sadzirdu pat ļoti lielas līdzības. Bet līdz ar to man, kuram attiecības ar mūziku ir stipri uz "jūs" pusi (esmu dziedājis koros, bērnībā mācījos klavieres, bet ar to arī viss ir pateikts) rodas jautājums: Kurā brīdī beidzas līdzības un sākas plaģiātisms? Atcerēsimies, ka Marijas Naumovas uzvarošā dziesma 2003. gadā bija visnotaļ līdzīga kādai Rikija Mārtina dziesmai. Atceros, ka kāds pat bija uztaisījis radio klipu, kur abas skanēja paralēli un līdzība bija absolūti nepārprotama. Šogad pat žūrija Latvijā izbrāķēja Ivetas Baumanes un Ivo Grīsniņa-Grīšļa manuprāt lielisko dziesmu "Tic Tac," jo tajā saklausīja paraleles ar Toma Džonsa "Sex Bomb." Neticu, ka Marijas dziesmas autori tīšām nokopēja R. Mārtina dziesmu, un vēl mazāk, ka Ivetas un Ivo dziesmas autori kopēja T. Džonsu (vēl jo vairāk tāpēc, ka ārpus notīm, kādas pieder vārdiem "tic" un "tac" un "sex" un "bomb", dziesmas nemaz nav līdzīgas). Ko domā lasītāji?
Jauku visiem atlikušo dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
16 comments:
Mūzika skaistums ir atkarīgs no harmonijas un ir tikai ļoti šaurs skaits nošu un ritmu kombināciju, kas cilvēkiem liksies harmoniski un taja pašā laikā saskanēs ar bieži lietoto vārud un frāžu ritmu. Līdz ar to var secināt, ka ar pietiekoši lielu komponistu skaitu ir neizbēgami, ka ar laiku tik izveidoti ļoti līdzīgi vai pat identiski skaņdarbi, pat ja katru komponistu ieslēgtu metāla kastē un nedotu klausīties citu komponistu mūziku.
Autortiesību loma mūzikā tuvojas beigām. Tas ir nenoliedzams matemātisks fakts.
Jau mūsdienās lielākā daļa mūziķu vairak naudas nopelna koncertos, nekā pārdodot ierakstus. No ierakstiem ievērojamu naudu nopelna tikai top10 autori un one-hit-wonder autoru aģenti (kas parasti paņem lauvas tiesu no pirmā hit naudas).
http://www.youtube.com/watch?v=ygJYxMP_ICY
Es personīgi nekādu līdzību tur nesaskatu. Varbūt vienīgi ritms mazliet līdzīgs
Piekrītu Lienei, abām dziesmām ir visai maza līdzība.
P.S. Man gan muzikālā izglītošanās ir vēl mazākā apjomā kā Kārlim!
Absolūti nekādas līdzības, vispār cik es esmu dzirdējis, tad, lai dziesma skaitītos kā plaģiāts, tad tajā ir jāatkārtojas 7 notīm pēc kārtas no citas dziesmas.
Vispār vakar izskaneeja doma, ka Ribaks ir gejs, to itkā klusumā apstiprinaja viņa vecāki.
Šoreiz gan, Streipa kungs, Jums nevarēšu piekrist. Ja Naumovas dziesma tiešām bija plaģiāts, tad šīs abas.. nu aiz matiem pievelkot var būt līdzīgas.
OK visiem tiem, kuri tur nesaklausīja līdzību -- paldies par viedokli. Mēs visi, kas neesam profesionāli mūziķi, laikam varam vadīties tikai no mirkļa izjūtām. Bet Monkey, ja Aleksandrs Ribaks ir gejs, tas nekas. Tā nav mūsu darīšana. Un tam nav absolūti nekāda sakara ar to, ka viņš ir lielisks dziedātājs. Vispār es gribētu, ka attiecībā uz visiem mūziķiem tiek aprunāts tas, ka viņi ir heteroseksuāli -- ko viņi dara gultā, ar ko viņi čupojas, ar ko viņi tuso. Varbūt pat ļoti, ļoti drīz tas kļūtu apnicīgi. Un tad varbūt citi saprastu, cik ārprātīgi man ir apnikusi diskusija par to, kurš ir gejs. Jauku visiem atlikušo vakaru!
Es Tev pilnībā piekrītu. Es jau neteicu, ka tas ir slikti, vienkārši man uzreiz galvā tāda kā tabula izleca:
2007- Eurovision won by an openly homosexual woman(butch, in the interest of precision).
2008 - Eurovision won by a closeted gay man.
2009 - Eurovision won by a semi-closeted gay man(thanks to his parents I applied 'semi')
2010 - Heterosexual Pride on the threshold? -)
Ja pareizi atceros, tad ASV tiesu sistēmas precedents bija, ka jābūt 20+ notīm pēc kārtas, kas sakrīt, lai atzītu autortiesību pārkāpumu.
Nu ko, man ir tīri laba muzikālā izglītība, un tāpēc gribētos pateikt, ka nekādas līdzības starp šīm dziesmām nav. Abas ir minorā un nedaudz līdzīgas ritmiski, abas ir ar vienkāršām harmonijām un melodiju - tas arī viss. Šādu savstarpēji ne pārāk atšķirīgu dziesmu ir miljoniem. :)
Vēl gribēju pateikt, ka paskatījos Youtube pieejamos video par Ribaku, un bez tā, ka viņš kā cilvēks ir ļoti simpātisks, izrādās, viņš tiešām ļoti labi - profesionāli spēlē vijoli. Patika daži video, kuros viņš vijoli izmanto kā ģitāru. :)
Melodijā nesaklausu neko līdzīgu. Ir līdzīgs sākuma aranžējums, bet tā, kā labi zināms ir modes lieta (jeb, pareizāk sakot, atkarīga no jaunākajos sintezatoros neapnikušajiem tembriem un aranžējumiem).
Autortiesību likums ir līdzīgs daudziem Latvijas likumiem -- vairākumam nepiemērots, tajā skaitā mūziķiem, toties dažiem (ierakstu industrijai) -- ļoti noderīgs.
Bet ko Jūs domājat par šo (arī saistībā ar Eirovīziju):
http://www.apollo.lv/portal/fun/36/articles/167381/0 ?
Mani nemaz vairs nepārsteidz šādas visurmuskuļusrādošās utt. valsts izdarības.
Tabita, par Jūsu piesaukto linku es domāju precīzi to pašu, ko domāju par "vēlēšanām," kādas reizēm notiek bijušās PSRS ne gluži rekonstruētajā daļā, tajā skaitā arī Ukrainā un it īpaši tās lielajā kaimiņvalstī. Vispār būtu jākonstatē, ka arī šajā nozīmē dārgie krievi vienkārši pārcentās. Nepamanīts nepalika tas, ka Anastāsija Prikhodko bija vienīgā māksliniece visa vakara garumā, kuru televīzijas operatori rādīja kārtīgi un bez kameras riņķošanas un virpuļošanas, kā arī bez kadriem, kuri šķita filmēti no četru kilometru attāluma. Vēl tikai pietrūka titrs "Balsojiet par šo sievieti!" :)
jā, starp citu, kad pirmo reizi dzirdēju fonā pa TV šo dziesmu domāju, katas ir Vitass un pabrīnījos, ka matus ataudzējis - it kā ar pliku pļesku viņs parasti bija. abet nē, redz kā tomēr, neVitass...
tad jau man ne vieniigajai radaas asociaacijas ar Vitass..hmm..;)
Ierakstīt komentāru