Arī "Jaunais laiks" grimst politkorumpētības bedrē -- cik žēl!

Labrīt, lasītāji!

Par to, ka politika Latvijā ir viena smirdīgi pretīga būšana, varam pārliecināties atkal un atkal, tajā skaitā arī tagad, kad pie kloķiem ir pēc idejas ļoti godīgais "Jaunais laiks." Bet lika drusku pagaidīt. Jo arī tagad acīmredzot valdošās koalīcijas stabilitāte ir svarīgāka par visu ko pēc kārtas. Kā citādi paskaidrot premjerministra Dombrovska biklo klusēšanu par to, ka kārtējo reizi, lai arī krietni, krietni mazākas, valsts uzņēmumu padomes ir pirmām kārtām barotnes politiķiem, kuri uz lielās politikas skatuves ir vienkārši izgāzušies? Iespējams, ka šajos gados, kopš vēlētāji viņam parādīja durvis, Jānis Straume šo to ir apguvis tajos dāsni apmaksātajos politkorumpekonomikas radītajos darbos, kuros viņš ir darbojies un darījies. Taču, vienalga, arī šoreiz viņš tiek celts un iecelts bez jebkādas pieklājības reveranses tāda jēdziena virzienā, kā "konkurss." Piedevām kādreizējais Saeimas spīkeris, Jūrmalgeitas dalībnieks un nekustāmā īpašuma skandālnieks strādā arī un tieši Rīgas Brīvostā, kura ir viena no tām politikāņu silēm, kura ir svētāka par Romas pāvestu un tāpēc valsts tur nevar iesākt absolūti neko. Nemaz nerunāsim par kalnā kāpēju un "stabilitātes garantu," kurš tagad ir pārkvalificējies par telekomunikāciju speciālistu un Lattelecom padomē ir iecelts atkal pilnīgi bez jebkāda konkursa, bez jelkādas sarunas par to, ka tur varbūt būtu vajadzīgi ļaudis, kuri patiešām kaut ko sajēdz no 21. gadsimta telekomunikācijām, un tikai tāpēc, ka "savējiem" savajadzējās. Paldies, "JL" -- arī jūsu tīģeris savas strīpas ir parādījis pilnā košumā.

Par to, ka "JL" tomēr nav nekāda izcilā alternatīva, liek domāt arī iekšlietu ministres emocionālā iebrēkšanās brīdī, kad Afganistānā krita divi latviešu zaldāti. Ja cilvēks neprot mēli turēt aiz zobiem, tad nav nekāda strādāšana spēka struktūrās, lai gan Lindas Mūrnieces gadījumā, protams, var atcerēties, ka pirms viņas iekšlietu ministra amatā strādāja cilvēks vārdā Mareks, kuram pietiekami bieži muti atverot laukā bira tirgus tantes cienīgas "pārdomas." Bet vienalga, Mūrniecei teikt, ka nu vajag mest plinti krūmos un zaldātus nekavējoties vest mājās, nebija pareizi, jo tas absolūti neatbilst nedz valsts politikai, nedz arī valsts interesēm. Un no viņas valdības vadītāja -- atkal ne bū, ne bē.

Un tādas, lūk, pārdomas tikai mēnesi pirms gaidāmajām vēlēšanām. Nav nekāda pārsteiguma, ka Dienas Biznesa veiktajā aptaujā ne mazāk, kā 70 procenti lasītāju teica, ka viņiem nav ne jausmas, par ko 6. jūnijā balsot. Tas ir ļoti skaidrs, jo par tām partijām, kuras ir pierādījušas, ka Latviju tās uzskata par krējuma podu, kurā tikai un vienīgi tām ir tiesības nosmelt pašu gardāko krējumu diez vai cilvēks, kurš domā, piemēram, par tiesiskumu, varētu balsot un tā nesasmērēt savu sirdsapziņu. (Žēl, ka balsot dosies arī pietiekami daudz cilvēku, kuriem tiesiskums ir pilnīgi pie pakaļas, ka tik politikāņa labā kāds ir uztaisījis smuku reklāmu.) Ja "Jaunais laiks" vēlas demonstrēt, ka arī tā ir partija, kura vēlas darboties ēnainā pažobelē, kur viss tiek sarunāts pa kluso, tad lai tā būtu. Žēl arī šo partiju ieskaitīt bandveidīgo politgrupējumu sarakstā. Bet jādara tas, kas jādara.

Un Dienas Biznesā, runājot par politiku, ir arī šāds atzinums no viena lasītāja: "Gribēju nobalsot, bet laikā no 2.-6. jūnijam nebūšu Latvijā. [..] Gribēju nobalsot ar interneta starpniecību, pateica, ka tādas normālas mūsdienām atbilstošas lietas mūsu akmens laikmeta Latvijā nav pieejamas." Arī tas ir smags bluķis, kurš ir metams valdības dārziņā. Igaunijā ļaudis ar interneta starpniecību balso jau sen. Tikai pie mums tā nevar, jo acīmredzot svarīgākas ir zemeņu tortes un koalīcijas "stabilitāte." Arī elektroniskā paraksta tā pa īstam pie mums nav. Bet vienalga tie, kuri pie tā ir vistiešākajā mērā vainīgi, sola, ka nu viņi vadīs Rīgu un visu pārējo. Nožēlojami!

Jauku (vai valdošo politikāņu gadījumā saprātīgu) dienu!