Par Latvijas ļeņinistiskajām "elites" partijām un sviestu -- pārdomas sestdienā

Labrīt, lasītāji!

Nu, ko. Valsts budžets pieņemts. Jau šodien sāksies runas par to, kā to labot, kā vēl kaut kur samazināt līdzekļus. Lai veicas. Ekonomiska krīze nekāda joka lieta nav.

Taču Saeimas deputāti ir pamanījušies pa to starpu darīt arī citus darbiņus un nedarbiņus. Tā, piemēram, ceturtdien steidzamības kārtā (!) tika grozīts likums par interešu konfliktu, lai Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis varētu kļūt par Pareksa bankas valdes priekšsēdētāju. Atkārtosim. Steidzamības kārtā viena un viena vienīga cilvēka dēļ tika grozīts vesels likums. M. Bičevskis nepazīstu. Iespējams, viņš ir milzīgi liels banku lietu speciālists, augsti izglītots ar bankām saistātās augstskolās, institūtos un iestādēs, un neviens cits visā Latvijas Republikā un aiz tās robežām nebūtu labāks Pareksa bankas valdes priekšsēdētājs, kā tikai un vienīgi M. Bičevskis. Vai arī, iespējams, "Tautas" partijai sev vien zināmu iemeslu dēļ savajadzējās kādu, kas varēs banku, tās finanses un tās tālāko darbu "pieskatīt". Un tāpēc, atkārtosim vēlreiz -- steidzamības kārtā Saeimas "gudrās galvas" grozīja likumu. Tik bieži deputāti un deputāteļi uz steidzamības kārtu nesarosās. Bet šoreiz vajadzēja.

Savējais, mīļie. Varam aplūkot arī apstākli, ka aizturēti pāris Finanšu policijas pārstāvji par kukuļņemšanu. Vismaz man dzirdot nekur nav skanējusi doma, ka šajā kontekstā vajadzētu aplūkot Finanšu policiju pārraugošās iestādes vadības atbildību. Šī iestāde būtum Valsts ieņēmumu dienests, kurš arī ir iestāde, kurā noteikumi tiek grozīti viena konkrēta cilvēka vajadzībām, proti -- kad Vladimiram Vaškevicam atņēma pielaidi valsts noslēpumam, VID pēkšņi nolēma, ka viņa amatam pielaide vairs nav vajadzīga. Atliek vien atcerēties, kāpēc no amata tika padzīts KNAB šefs Loskutovs. Lūk, ne savējais.

Un šajā kontekstā es ar vislielāko pārliecību vēlos visiem, visiem ieteikt pacelt rokās šodienas Dienu un rūpīgi izlasīt politologa Ivara Ījaba rakstu "Ļeņins diemžēl tiešām ir izrādījies mūžam dzīvs." Tajā autors konstatē, ka valdošo (...) -- nē, piedodiet, sorry, atvainojiet un tut mir bloody Leid -- valdošo BANDU veido partijas, kuras ir vistiešākā veidā līdzīgas Ļeņina veidotajai Kompartijai: "Ļeņiniskās partijas lielākoties cenšas noliegt jebkuru ideoloģisku dažādību. Pareizā mācība ir pieņemama bez iebildumiem, ar riebumu un sašutumu noraidot jebkuru principiālu kritiku. Sistēmiskām problēmām ir jāpiedāvā vienīgi tīri tehnoloģiski risinājumi, un, ja tie noved purvā, jāvaino ārējie apstākļi un ienaidnieka diversijas."

Nevaru iedomāties labāku aprakstu nedz Kalvīša fatālajai pašpārliecinātībai, ne Kalniņa pretīgajam kašķīgumam protestu laikā, ne valdošo nemitīgai ņaudēšanai par to, ka vienīgā problēma ir viņu nespēja komunicēt ar tautu, nedz arī visas valdošās bandas gatavībai spiest balsošanas podziņu ne tāpēc, ka valstij vai Pareksa bankai un tās ļoti daudzajiem klientiem būtu labāk, bet tāpēc, ka savējam savajadzējās. Milzīgi liels paldies Ivaram Ījabam, un saku vēlreiz -- atrodiet šodien Dienu un izlasiet to, kas viņam ir sakāms.

***

Un varēsit atrast arī dzīvu patiesību citā jomā, proti: "Sviesta cietības pakāpe ir tieši proporcionāla maizes mīkstumam." Nudien dzīva patiesība.

Jauku visiem dienu!