Labrīt, lasītāji!
Lai arī cik ļoti sadraudzīgs pasākums tas ir vai nav, Valsts prezidenta klātbūtne tā dēvētajās Lūgšanu brokastīs tomēr pauž valsts augstākās amatpersonas atbalstu radikāliem aizspriedumiem. Nešaubos, ka Valdis Zatlers patiešām vēlas valsts reliģisko organizāciju starpā iedvest iecietību, kā viņš paziņoja pirms minētā pasākuma. Taču Lūgšanu brokastu orgkomitejā ir tādi cilvēki, pirmkārt jau bļaustīgās (un, cik man zināms, savos pasākumos valsts valodu ignorējošās) organizācijas "Jaunā paaudze" pārstāvji, kuri iecietību nevēlas, ja tā nesaskan ar viņu šauri aizspriedumaino pasaules skatienu. To pašu var teikt arī par atsevišķiem "lielo" konfesiju vadītājiem. Ir arī jautājums par baznīcas šķirtību no valsts, taču galvenais tomēr ir valsts vadītāja klātbūtne pasākumā, kuru organizē arī ļaudis, kuriem saskaņa sabiedrībā nav nedz vajadzīga, nedz arī viņi to vēlas. Vaira Vīķe-Freiberga to saprata, pērn it kā to saprata arī pašreizējais Rīgas pils iemītnieks. Žēl, ka šogad šī sapratne pazuda.
***
Un vēl. Mūsu kādreizējais "stabilitātes garants" nenogurdams cenšas Latvijai iestāstīt divas lietas. Pirmkārt, ka viņa politika tā dēvētajos "treknajos gados" bija pavisam pareiza. Otrkārt, viņš nekad nav kļūdījies, ja nu vien nav vienmēr mācējis sevi paskaidrot. Latvijas iedzīvotāji, kuri ir spiesti paciest gan divciparu skaitlī mērāmu inflāciju, gan arī visu pārējo, kas radās no Everesta kāpēja pašpārliecības, to visu var uztvert kā vēlas (un "Tautas" partijas 2,9% reitings ļoti labi parāda, kāda šī attieksme ir), taču šo politiku novērtē arī eksperti no ārpasaules. Jaunākajā žurnāla The Economist numurā Kalvīša valdības politika ir apzīmēta ar vārdu "reckless," to tulkot var ar jēdzieniem "neapdomīgs", "pārgalvīgs" un "pārdrošs." Turklāt žurnāls arī atcerējās, ka viens no valdību veidojošajiem politikāņiem procesu aprakstīja ar jēdzienu "gāzi grīdā." Lieki teikt, ka neko pozitīvu The Economist par to visu nedomā.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
3 komentāri:
Dievu lūgt un grēkus izsūdzēt nevienam nenāk par ļaunu, ne Prezidentam, ne Jaunajai paaudzei, ne Kārlim Streipam, ne man
Ar Lūgšanu brokastīm nav tik vienkārši. Ideja jau ir ļoti laba, tāpat kā Ģimenes svētkiem, tikai problēma, ka organizatoru vidū ir daži jampampiņi. Tomēr esmu pārliecināts, ka gan Artis Pabriks, gan Valdis Zatlers piedalījās šajās brokastīs ne jau tāpēc, ka viņiem būtu tuvas Ļedjajeva idejas, tāpat viņi abi noteikti apzinās, cik absurda ir Šleseres un Pujāta homofobija. Brokastīs jau arī, jādomā, no tribīnes nesludināja, ka homoseksuālisms ir cilvēces posts. Es to salīdzinātu ar Saeimas sēdēm - Pabriks tajās piedalās, kaut arī tās vada kriminālnoziegumos apsūdzēta oligarha sīkpartijas pārstāvis un vispār Saeimas vairākums diezin vai ir saprātīgi domājošas būtnes. Es ceru, ka gan Lūgšanu brokastis, gan Ģimenes svētki ar laiku kļūs par pašsaprotamiem notikumiem, kuru būtība atbilst oficiāli definētajiem mērķiem un kur sektantu un fašistu klātbūtne ir nebūtiska vai pat nepamanāma.
Interesanti, ka iepriekšējie divi komentāri ir par Lūgšanu brokastīm un ne vārda par ekonomisko krīzi. Varbūt Parex bankas kolapss liks cilvēkiem aizdomāties, kādā situācijā šobrīd ir Latvijas un pasaules ekonomikas. Lūgšanu brokastis šajā kontekstā nav nekas cits kā uzmanības novēršana no būtiskā. Latvijas ekonomiskās problēmas ir ļoti līdzīgas kā tagad citur pasaulē, tikai dziļākas un nopietnākas. Stabilitātes Garantam nebūtu bijis ne pa spēkam, ne pa prātam krīzi novērst, bet par krīzes dziļumu, kurai nebūs līdzinieku nekur citur Eiropas Savienības ietvaros, viņam atbildība ir jānes.
Vai jūs ticiet, ka, krīzei beidzoties, cilvēki teiks - tā, tagad izdarām secinājumus, lai neuzkāptu uz tā paša grābekļa vēlreiz, vai arī notiks atgriešanās pie "business as usual"?
Ierakstīt komentāru