Labrīt, lasītāji, lai gan patiesībā pulkstens rāda 00.52, ir agrs rīts. Mani mudina rakstīt Pareksa banka, kuras interneta pakalpojumu veidotāji acīmredzot nav pamanījuši, ka mēs dzīvojam it kā interneta un informācijas sabiedrības laikmetā. Lieta tāda, ka man šonakt bija, kā reizēm gadās, ļoti steidzami vajadzīgs nosūtīt maksājumu. Mūsdienu globālajā pasaulē, un pieļauju, ka to ir pamanījusi arī Pareksa banka, tautsaimniecība darbojas visas diennakts garumā, un ne visur ir pulkstens 00.52. Varu apliecināt, piemēram, ka manas māsas dzīvo vietās, kur patlaban ir 14.52. Ievadīju visus datus. "Ievadīts nepareizs kods," tā man pateica bankas sistēma. Maz kas var gadīties. Ievadīju visus datus atkal. "Ievadīts nepareizs kods." Tad zvanīju uz operatoru numuru, kur man pateica, ka operatori strādā tikai darba laikā. Pēdējo reizi, kad sistēma man par pareizi ievadītajiem koda numuriem pateica "Ievadīts nepareizs kods," es operatorus varēju sazvanīt arī pēc darba stundām, pat precīzi atceros, ka operators saucās Artjoms. Šoreiz sazvanīju citu numuru, operators saucās Kaspars un pateica, ka operatori nestrādā. Viņam sistēma rādījusi, ka ir ievadīts nepareizais kods. Nu, paldies, liels paldies. Arī mana sistēma to rādīja. Pajautāju Kasparam, vai var kaut ko lietas labā darīt. Nē, viņam neesot tādu iespēju. Varbūt ir arī kāds cits, ar kuru varētu aprunāties? Kaspars teica, ka piezvanīs citiem. Pēc laba brīža izrādījās, ka arī viņi vairāk par "ievadīts nepareizs kods" neko nezināja. Pa to laiku biju pamēģinājis maksājumu veikt trešo reizi, un šoreiz tas aizgāja.
Mani iebildumi nav par Kasparu, kurš stāstīja man to, ko priekšnieki viņam bija likuši pateikt, jo patiesībā, izrādās, Pareksa bankas operatori kā tādi nakti nestrādā, viņš bija maksājumu karšu operators, un tas laikam Pareksa bankai ir būtiskāk, nekā vienkārši maksājumi internetā. Iebildumi ir pret to, ka Pareksa bankā ir interneta sistēma, kura no pilnīgi pareizi ievadītiem cipariem izkalkulē, ka "ievadīts nepareizs kods." Es par to nerakstītu, ja tas nebūtu šoreiz noticis kādu trešo vai ceturto reizi. Vienreiz, atceros (un tas bija darba laikā, vismaz tādā, kā to saprot Pareksa banka), meitene man stāstīja, ka būs jāpārstartē sistēma. Tā arī tas notika, un maksājums aizgāja. Šoreiz tas trešajā piegājienā aizgāja pats no sevis. Jautājums ir par to, kāda Pareksa bankā ir interneta sistēma, jo varu apzvērēt, ka man nudien šonakt bija vajadzīgs pārskaitīt naudu, varu apzvērēt, ka man nudien kontā bija vajadzīgā nauda, un varu apzvērēt, ka ievadīju interneta sistēmā visus tos ciparus, kurus uzrādīja man izsniegtais Pareksa bankas aparātiņš. Tas pats, kurš šodien "darba stundu" laikā nodrošināja divus atsevišķus maksājumus, ar kuriem problēmas nebija. Gribu jautāt -- kāpēc? Gribu lūgt lasītājus pateikt, vai arī viņiem ir bijušas problēmas ar Pareksa bankas interneta sistēmu. Man tepat mājās ir cilvēks, kurš ir apliecinājis, ka arī viņam gluži tāpat ir bijusi "ievadīts nepareizais kods" problēma. Viņš, tāpat kā es, uzskata, ka varbūt "ievadīts nepareizais kods" mūsdienās (atkārtoju -- dzīvojam modernā laikmetā) nav adekvāta informācija. Adekvāta informācija varbūt būtu "Jūs neievadītāt to ciparu, kāds ir aparātiņā" vai "Jūs neievadījāt precīzu konta numuru". Vai varbūt arī "Mēs uzskatām, ka Jūs esat nenormāls un tāpēc neprotat ievadīt pareizos ciparus." Bet nudien ne "ievadīts nepareizais kods."
Te ir sasaiste ar valsti, kura tikai tagad šķiet saprotam, ka dzīvojam elektroniskā laikmetā. E-lietu sekretariāts tagad nodarbojas ar skolu informatizāciju, lai gan tas ir process, kurš sākās jau visai sen, un varu apliecināt, ka tas ir darbojies pat ļoti labi. Nešaubos, ka arī Pareksa bankā ir ļoti, pat ļoti, ļoti labas informācijas sistēmas. Bet acīmredzot ne vienmēr. Kaspars nevarēja pateikt, kāpēc. Gribu cerēt, varbūt kāds varēs pateikt -- kāpēc.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
15 comments:
Mjā, vasaras sākumā savai mājas lapai pirku domena vardu, izmantoju parex bankas internet banku... nepietika ar to ka 3 dienas NIC.lv domenu registrs lika uzgaidit, kad nu atnaca atbilde, apmeram 15°° dienaa.. devos maksaat, bija shadi uzraksti.. u.t.t.. zvaniju, jautaju, teica ka viss ejot! Pec tam, nakamaja diena pasha internet banka uzraksts no interneta [laikam to deve ka operatoru] = "Atvainojamies ka ta sanacis bija vakardien.. tiri piri.. nav gajusi maksajumu sistema" :/ - labi ka tas bija cetutdien, nevis piektdien - ja butu bijusi piektdiena, atkal 3 dienas gaidiitu!
Labrīt, Kārli. Visai līdzīgi brīnumi notiek arī Jūsu blogā (protams, es nevainoju Jūs). Lai nosūtītu komentāru, katru reizi man jāpierakstās no jauna, jo viņš apgalvo, ka , ievadīta nepareiza parole". Šoparoli lietoju jau 3 gadus, tā ka nevarētu būt, ka kļūdos katru reizi. Un arī piedāvātie burtiņi reizēm ir gandrīz neatšifrējami. Protams, tas ir sīkums, bet zināmas neērtības sagādā un varbūt tāpēc reizēm mans komentārs iznāk nīgrāks kā sākumā iecerēts.
Interesantāk ir štatos: vienkāršu pārskaitījumu no mana konta uz citu veikt nevar. vispirms ir jādodas uz banku dabūt atļauju to veikt, un šo atļauju var dabūt uz tieši vienu kontu. Tas neattiecas uz ārzemju maksājumiem. Lai izdarītu tos, jādodas uz banku vai jāzvana un jārunā vismaz pusstunda. pēc hanzenes šeit ir kultūršoks.
Labrīt, Anglosaxi. Varbūt problēma ar nīgrumu ir tajā, ka Jūs tik agri no rīta ceļaties. Joks. Par manu blogu šo saukt var satura, bet ne tehnoloģiju ziņā, tehnoloģijas piedāvā monstrozi masīvais Gūgls. Man personīgi ar ielogošanos nekad nav bijušas problēmas, bet risinājums būs jāmeklē pie Gūgļa. Kā saka amerikāņi: Good luck! Ar pilnu šī jēdziena nozīmi.
Kārli, kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu. Dieva dēļ, es nevainoju Jūs, tikai salīdzināju ar Jūsu ķibelēm (ar Pareks). Protams, manējā ir sīkums.
Hm. Angļu valodā putniņš, kurš agri ceļas dabū tārpu, nevis slauka degunu. Acīmredzot amerikāņu putniņi ir veselīgāki. :)
man bija vēl trakāk.
biju tikko ielidojis rīgas lidostā (pats lidojums arī bija ne bez piedzīvojumiem, bet tas uz lietu neattiecas).
tas bija ap vieniem naktī. vajadzēja maksāt par auto nomu.
te izrādījās, ka mana beļģijas kredītkarte nestrādā. es jau nedaudz sāku uztraukties. latu man, protams, nav ne santīma. eiro arī ne īpaši daudz, paļāvos uz kartēm. palikt galīgi bez naudas, lai arī dzimtenē, tā kā negribas.
mēģinu beļģijas debetkarti. nekā. mēģinu latvijas debetkarti. arī nestrādā. man jau galvā lien gluži nelabas domas.
ok, sarunājam, ka maksāšu ar hanzanet pārskaitījumu. turpat ielogojos hanzanet. kontu redzu, naudu redzu. rakstu pārskaitījumu. hops - nesanāk. pilnīga panika. mēģinu vēlreiz. atkal garām.
man jau metas nelabi. nakts, rīgā palikt nav kur. viesnīcai naudas nav. auto paņemt nevaru. eiro ir maz, un tos pašus samainīt nav kur. pat pudeli ūdens nopirkt nevaru. un tas viss - pie pilna konta naudas!
labi, ka sarunājām ar to puisi, ka man noticēs uz godavārda un to auto es dabūju. pēc kādas pusstundas iebraucu benzīntankā un izrādījās, ka manas visas kartes tomēr strādā.
no rīta ielogojos hanzanetā un bez jebkādām problēmām apmaksāju rēķinu par auto. tā ka viss beidzās laimīgi.
tomēr šoks bija pamatīgs.
Kārli. "It's raining cats and dogs" - latviešu valodā - "Gāž kā spaiņiem" vai "Līst kā pa Jāņiem". Bet pirmajam dabūt tārpiņu no rīta arī nav slikti.
Sveiki! Es domāju, ka ar to internetbanku ir daudz vienkāršāk. Sistēma i ļoti jūtīga, un gadījumā, ja Jūsu datorā sēž maziņš vīrusiņš vai tārpiņš, kas nu absolūti netraucē darbam, tad bankas sistēma redz, ka kaut kas nav kārtībā. Pieļauju, ka daudz mazāka ķibele ir ar trešo piegājienu nosūtīt maksājumu, nekā palikt bez naudas gadījumā "ja kas".
Paldies par domu, Mik. Blogu nosūtīju arī pašam Pareksam, varbūt kaut ko pateikts. Ļoti ceru, ka nav vīrusiņu vai tārpiņu, turlāt tas neliktos loģiski, jo šī sistēmas uzkāršanās ir notikusi gan pirms, gan pēc datora tīrīšanai no Norton puses.
man līdzīga problēma bija ar SEB banku, sadusmojos. man izdevās ibankā ieiešanas triks tikai aiznākamajā dienaā :(
Nu ja godīgi, par Parex bankas problēmām nācies dzirdēt ne pirmo reizi. Pati gan nekad neesmu bijusi šīs bankas kliente, bet pēc visām atsauksmēm man ir skaidrs - visticamāk arī nekad nebūšu.
Tieši pateicoties Parex bankai manai draudzenei komandējums uz Īslandi pārvērtās par pamatīgu murgu. Tā kā Īslandes naudiņas Latvijā nebija nebūt ne tik viegli nopirkt, mana draudzene tāpat kā dažkārt arī es to darīju, nolēma, ka Īslandes naudiņas "samainīs" vienkārši tur bankomātā no kartes noņemot attiecīgās summas. Un patiesībā aizbrauca uz turieni bez skaidras naudas - vienīgi pāris latiem. Un liels bija viņas pārsteigums, kad izrādījās ka pilnīgi neviens bankomāts visā Reikjavīkā neatpazina viņas Parex karti (patiesībā nevienu no viņas kartēm - tās bija vairākas, bet visas Parex bankas). Arī tos dažus Latvtijas latus tur nenācās viegli samainīt. Tā nu meitene tur dzīvija faktiski bez naudas. Labi bija, ka kolēģi bija saprotoši un naudu viņai aizdeva.
Lai nu kā, viņai tas bija iemesls izbeigt savas attiecības ar Parex banku...
Nu jā, bet jāteic - tpu-tpu-tpu - man ar manu SEBu nekad nekas tāds nav gadījies. Bet pēc draudzenes gūtās mācības nekad nekur nebraucu uz ārzemēm, nesamainot vismaz nepieciešamāko minimālo naudu skaidrā valūtā.
Bankas sistēma nav jūtīga uz tārpiņiem un vīrusiņiem, jo tie nespēj tieši ietekmēt bankas savienojuma darbību.
Parex pankas savienojums kas parstam lietotājam vairāk izpaužas kā https:// ierastā http:// vietā nodrošina droša sertifikāta izmantošanu kas novērš jebkādas informācijas nolasīšanu, (to mēs redzam kā atslēdziņu adrešu joslas labajā stūrī) pārsūtīšanu, saglabāšanu, ja vien tā nav pašas bankas sistēmas (lasīt ibankas) radītā informācija. Respektīvi datorā vīrusu un tārpu var būt kā spaļu bet savienojums noritēs un dati tiks pārsūtīti. Problēma ar kuru saskārušies vairāki ši bloga lasītāji ir sekojoša.
Pārlūkprogrammā tiek aizpildīta veidne un nospiests taustiņš "akceptēt", pārlūkprogramma savienojas ar bankas sistēmu kas darbojas online režīmā un nosūta datus kas šifrēti ar īpašu metodi kas praktiski izslēdz datu nokļūšanu trešās personas rokās, vai arī nozušanu. Šī iespēja ir mazāka par miljonu. Bankas sistēma saņem un atšifrē datus ar tikai sev zināmo algoritmu. Tālāk sistēma, un tieši sistēma tad arī izlemj ko ar ievadīto informāciju darīt un kādu paziņojumu lietotājam "izmest". Jebkurš paziņojums vai noraidījums ir sistēmas kompetences jautājums.
Kārļa aprakstītā problēma ir tikai un vienīgi bankas nekompetence e-jautājumos. Man ir 18 gadi un sauciet mani par iedomīgu bet es uzskatu ka man jau tagad ir lielāka pieredze vairakos IT jautājumos kā vairumam Parex bankas e-lietu darbiniekiem.
Nodarbojos ar mājas lapu un serveru tiklu veidosanu jau no 14 gadu vecuma.
Ja jums Parex, hazanet un Seb banku internetpakalpojumi šķiet šausmināšanās vērti, tad priecājieties, ka jums nav konts kādā no Lielbritānijas lielākajām bankām. Piemēram, HSBC (kam ir filiāles ļoti dauzās valstīs) klienti naudas pārskaitījumus uz ārzemēm var veikt tikai darba dienās no 9-17 (un labi, ka vēl tā, pirms pusgada, tos internetā vispār nevarēja veikt,bet gan tikai tai pašā laikā no 9-17 apmeklējot banku). Drošības līmenis vispār zems- ir viena parole, kura netiek mainīta, nekādu kodu, kodu kalkulatoru vai tamlīdzīgi. Turklāt kontrā drīkst būt tikai mārciņas. Salīdzinājumā Latvijas bankas ir ļoti progressīvas:)
par logošanos te - nezinu kā tas darbojas (iespējams vienota sistēma), bet, ta kā pie datora esmu vienmēr ielogojies gmailā, tad automātiski arī ielogojos te..
Ierakstīt komentāru