Davai -- amnestēsim visus Latvijas iedzīvotājus!

Labrīt, lasītāji!

Ziniet ko? Davai, amnestiju pilnīgi visiem pēc kārtas un sāksim no jauna! Priekšlikumi par amnestiju sāk birt kā no raga. Pirmie bija baznīckungi. Viņus var saprast. Arī Bībelē ir stāsts par to, kā uz augstiem svētkiem kāds tika amnestēts. Protams, netika amnestēts gluži pareizais, bet, nu vismaz Barabam un viņa ģimenei svētki izvērtās pavisam jauki. Nu ar savu priekšlikumu ir nākusi Zvērināto advokātu padome (!), kura paģēr amnestiju piespriest visiem tiem, kuri kādreiz balsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju, visiem tiem, kuriem ir piešķirts Trīs Zvaigžņu ordenis, visiem tiem, kuri kādreiz ieņēma vēlētu amatu Tautas frontē, visiem, kas bija represēti, visiem, kuri cieta no OMON, visiem, kas kādreiz ir bijuši Ministru padomē, kas 1991. gadā piegādāja slepus informāciju Latvijas radio, un prokuroriem, kuri sāka darbu līdz (ļoti precīzs datums) 1990. gada 26. oktobrim. Pēdējais ir interesants jēdziens, jo neatkarīgās Latvijas prokuratūra tika izveidota nevis 26. oktobrī, bet gan 1990. gada 26. septembrī. Bet ne par to šis stāsts.

Pirmkārt. Ir absolūti skaidrs, ka viens no tiem, kuri balsoja par neatkarības deklarāciju ir Lembergs. Pats apgalvo, ka neko par advokātu plāniem nezina, nu, bet tomēr. Pagaidām vēl zaļajiem zemniekiem nav izdevies ar atpakaļejošu datumu legalizēt naudas atmazgāšanu, laikam jau var pamēģināt arī kādu citu variantu. Taču arī tas nav galvenais, cita starpā tāpēc, ka Latvijā jau amnestēt var, bet Lihtenšteinā -- diez vai.

Galvenais ir milzīgais cilvēku skaits, uz kuriem ZAP vēlas attiecināt savus plānus. Tas ir tik milzīgs, ka gandrīz vai liekas, ka advokāti mēģina samazināt klientu skaitu. Visi tie, kuri tika represēti??! Vai tas attieksies tikai uz tiem, kuri nonāca Sibīrijā? Viņu bērniem? Visiem, kuri pavadīja kaut pāris stundas stūra mājā? Ja labi grib, var teikt, ka politiski represēts bija absolūti ikkatrs cilvēks, kuram bija tā nelaime, laikā pēc 1940. gada 17. jūnija dzīvot Padumjā savienībā. Tāpēc jau piedāvāju minēto domu -- davai, visiem pēc kārtas, sāksim atkal visu no sākuma.

Piemeklētais "nopietnais" iemesls, kāpēc piepeši valstij vajadzētu piedot grēkus milzīgam skaitam cilvēku, ir tas, ka Latvijā cietumos ir slikti apstākļi. Jā, tas tā droši vien ir, bet neba jau viens, divi, laist ļaudis ārā pa vārtiem ir risinājums. Ļoti, ļoti uzmanīgiem mums visiem jābūt par apstākli, ka, kā ziņo laikraksts Diena, ZAP pārstāvji bijuši pat ļoti, ļoti izvairīgi, atbildot uz jautājumu, kuram no viņiem šī doma ir radusies. ZAP priekšsēdētāja vietniece ir teikusi, ka atbildēt negrib, "vismaz pagaidām nē." Kāpēc? Ja jau teksts ir izplatīts visām Saeimas frakcijām, kādam taču ir jābūt lepnam par autorību!

Šī lieta smird pa milzīgu gabalu, un ir ļoti žēl, ka tajā ir iesaistījusies profesija, kurai vismaz pēc idejas būtu jāatbalsta likuma kārtība un aizsardzība. Nekad neesmu nedz sapratis, nedz atbalstījis domu, ka labs darbiņš pirms 20 vai 25 gadiem nozīmē, ka pēc tam cilvēks drīkst darīt visu ko pēc kārtas un ne par ko nebaidīties. ZAP priekšlikums vismaz pašreizējā redakcijā ir noraidāms bez jebkādas runas.

Jauku visiem dienu!