Labdien, lasītāji!
Kārtējo reizi jāšūpo galva par mūsu politiskās "elites" neizdarību. Šoreiz runa ir par atalgojumu, kādu saņem dažādi Civildienesta darbinieki un par to, ka daudzos gadījumos pat ļoti lielu daļu šī atalgojuma ļaudis saņem nevis algā, bet gan dažadās prēmijās un bonusos. Te, manuprāt, ir divas lietas. Pirmkārt, nesamērība. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs pērn katru mēnesi vidēji saņēma 2790 latu. Savukārt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāre katru mēnesi vidēji saņēma 5186 latus. Salīdzināsim. Iekšlietu ministrija ir tā, kura ir atbildīga par visu valsts iekšzemes drošību ar visu no tā izrietošo. Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir tā, kura bezspēcīgi noplāta rokas katru reizi, kad tiek nogalināta meitene, pa logu izmests zīdainis, u.tml., un tad dzīvo tālāk līdz brīdim, kad tiek nogalināta kāda cita meitene vai ar bomi nosists cits zīdainis, lai atkal plātītu rokas. Dīvaini.
Taču vēl dīvaināka ir Finanšu ministrijas attieksme pret šo jautājumu. Šodien Dienā ir citēts vārda nenosaukts ministrijas pārstāvis (konkrētais teksts: "... atzīst FM", no kā laikam jāsecina, ka Diena ir atradusi veidu, kā intervēt pašu celtni) skaidro, ka jā, jā, saprot jau ministrija, ka tas nav labi, vienā amatā nodarbinātiem ļaudīm vajadzētu pelnīt tādu pašu naudu ... bet "tam ir nepieciešama papildu nauda, tādēļ, šo mērķi nākamgad realizēt būs problemātiski," -- tā laikraksts. Papildu nauda? Cik maksā uzrakstīt likumu, kurā ir teikts "visi, kuri strādā vienā amata kategorijā, saņem vienu un to pašu algu"? Jā, šādam likumam būtu jāiziet cauri valsts sekretāru sapulcei, Ministru kabineta komitejai, Ministru kabinetam, Saeimas komisijai u.tml., un droši vien katrā no šīm instancēm jāmaksā par zīmuļiem, kafijas pauzi u.tml. Taču tas ir šo iestāžu darbs. Ja patiesībā doma ir tāda, ka papildu nauda būs vajadzīga, lai Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra algu paceltu līdz Bērnu lietu ministrijas valsts sekretāres algai (un viņas alga, starp citu, valsts sekretāru starpā nav rekordiste, tā laimīgā situācija pieder Regionālās attīstības ministrijas valsts sekretārei) un nevis otrādi, tad tas ir visnotaļ savdabīgi laikā, kad it kā skaitās taupības režīms.
***
Piemēram, taupības režīms, kurš ļoti iespējams šogad liks Latvijas Zinātnes padomei atteikties no projektu finansēšanas pavisam. Galva ne tikai šūpojas, tā griežas apkārt un apkārt un apkārt.
***
Taču nākas arī pasmaidīt. Viņvakar raidījumā "Skats no malas" kolēģis Vladimirs Čepurovs sprieda par to, ka tagad, kad viņš ir kļuvis par "Tautas" partijas priekšsēdētāju, Marekam Segliņam vajadzētu pamainīt tēlu, lai viņš mazliet mazāk atgādinātu tīni. Man tovakar bija jāapvalda smiekli, bet vai dieniņ, cik kolēģim bija liela taisnība. Jo iekšlietu ministrs nesen radio intervijā ir nācis ar šādu kārtējo reizi savdabīgu domu: "Manuprāt, būtu laiks pāriet uz 100 km/h, jo uz 90 km/h braucām ar moskvičiem un zapiņiem."
Lūk. Acīmredzot neadekvāti apmaksātajam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram cita starpā ir jāraizējas par ceļu satiksmes drošību vai, pareizāk sakot, tās trūkumu. Ministrs var aicināt ceļu satiksmes noteikumus mīkstināt, jo jādomā taču, ka viņš ar "moskviču vai zapiņu" nebrauc. Tik tiešām tīņa pieeja dzīvei.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
5 komentāri:
Ārkārtīgi nožēlojami, ja par kaut kādām lietām spriež absolūti nekompetenti.
Jūs, Kārli, daudzkārt esat pieminējis, ka pats auto nevadāt - tad lūk...
Manam auto, kam ir "automātu" kārba, un noteikti daudziem citiem šis "automāts" tas ir līdzīgi, pārslēdzas uz augstāko pārnesumu, tātad iziet uz ekonomiskāko un iespējamāko ekoloģiskāko režīmu, pie ātrum ap 87-91 km/h. Lai skrupulozi izpildītu CSN prasības un nonāktu atļautajā ātrumā zem 90 km/h, pietam paliktu augstākajā pārnesumā, man jāveic diezgan viltīgas manipulācijas. Miniet trīs reizes - vai es ķimerējos, vai pārsvarā braucu ar 93-95 km/h ātrumu!
"bērnišķigā" ministra izteikums ir izdevies daudz tehniski un ekoloģiski pamatotāks (es te neapgalvoju, ka pats Segliņs to apzinās) nekā "profesionālā" žurnālista viedoklis par šo izteicienu
Aniedra, jautājums ir par cilvēku, kurš ir par satiksmes drošību atbildīgais ministrs saka, ka ir jāmīkstina noteikumi. Ja Jums augstākais pārnesums ir no 87 līdz 91, tad tur ir veseli četri km/h, kuri ļauj ieturēties rāmjos. Jauku Jums dienu.
skumji... ja Jums būtu auto, tad jūs sapratu, ka manis rakstītais "no 87 - līdz 91" nozīme, ka mans auto tikai retumis pārslēdzas uz augstāko pārnesumu pie 87, bet mēdz to darīt arī pie 91 un nekādi "četri km/h" nav atkarīgi no manis.
Nākas vien lūgt pārlasīt mana iepriekšējā teksta 1. teikumu.
Izskatās, ka aniedras autiņam ir lielāka teikšana uz ceļa, nekā viņai/viņam pašam(vēlu veiksmi sarunās ar CP - "es jau neko, autiņš pats pārslēdzās uz 95km/h, tas viņam izdevīgāk").
Tika pazaudēta diskusijas būtība - ja Segliņš domā, ka, ierobežojot ātrumu uz ceļa jāvadās tikai pēc automašīnu veiktspējas, tad laipni lūdzam porshce īpašniekus vālēt pa Daugavpils šoseju uz 150 km/h, nav tak nekādi moskviči.
Man tiešām labi veicas sarunās ar CP jo radaru teh.parametri paredz +-5 km/h kļūdu, savukārt radaru pielietošanas nolikums uzliek par pienākumu šo tehnisko pielaidi tulkot par labu iespējamam pārkāpējam - šaaaausmīgi jauki redzēt CPolicista pelēkzaļos sejas vaibstus, kad viņam pa punktiem un paragrāfiem nostāsta, ko nozīmē viņa uzvarošā norāde uz sava radara rādījumu "94".
Bet tēma tiešām nebija par to. Manuprāt manas replikas tēma bija par to, ka "bērnišķīgs" ministrs ir izteicis frāzi, kura - pirmkārt - šeit ir atreferēt neko neminot par kontekstu, otrkārt - pēc būtības pavisam reāli ir ar nopietnu tehnisko un ekoloģisko kontekstu, kaut arī ir noteikti strīdīga, ja runājam par drošības prasību mīkstināšanu. Un tēma, manuprāt, manā replikā bija par to, ka autors, kurš pretendē sevi uzskatīt par profesionālu žurnālistu, tikai tāpēc lai izpildītu ikdienas rituālu, pieķērās apsmiet tēmu no tās dzīves sadaļas, kurā pašam, pēc paša daudzkārtējiem apgalvojumiem, nav galīgi nekādas pieredzes. Par piemēru tadam kā Sestdienim, par šādiem pašiem ņirdzieniem neiebilstu nevienu vārdu.
Ko vērti vien viņa nesenie sajūsmas diferambi, kur cita starpā sirsnīgi atstāstīja savu tīņa gadu smieklus un priekus par šī emuāra saimnieka jociņiem, ko viņš esot "mētājis" uz sava raidījuma klausītājiem.
Tā tiešām ir profesionāla analītiska žurnālista klases rādītājs, ja tīņi smej un izsaka sajūsmu par jokiem, un joku autors nopietnībā pateicas un priecājas par šādiem aplausiem. Varu tik pievienot arī savus aplausus.
Ierakstīt komentāru