Mareka Segliņa jaunākās pārdomas: Vai tiešām tikai izrunāšanās?

Labdien, lasītāji!

Nu, ko. Ilgi nebija jāgaida, pirms jaunceptais "Tautas" partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš kārtējo reizi demonstēja savu daiļrunīgo brīvdomātību. Nesen viņš uzstājās krievvalodīgajā TV5 raidījumā "Bez Cenzūras" un bez jebkādas cenzūras skatītājiem jautri paziņoja, ka partija "Saskaņas centrs" viņaprāt varētu pārņemt labklājības ministra, e-lietu ministra un satiksmes ministra portfeļus. Attiecīgi -- portfeļus, kuri patlaban pirmā un otrā gadījumā pieder zaļajiem zemniekiem, bet trešais -- Šleseram ar savu biznesa projektu. Iekšlietu ministrs, lūk, esot Saeimā pārliecinājies, ka "Saskaņas centrs" protot darboties profesionāli.

Tiesa, šis varbūt nav tas gadījums, kurā Segliņš runā pavisam tukšu, kā viņam reizēm gadās. "Tautas" partija diezgan noteikti nav laimīga pašreizējā situācijā, kurā tai, cik var spriest, nav gandrīz nekādas teikšanas. Raugi, partiju pārstāvošais finanšu ministrs ne tikai tā īsti nav piedalījies nākamā gada budžeta sastādīšanā, bet nupat, karstāko debašu laikā, vispār ir pazudis no Latvijas. Aizsardzības ministrs ir izsmiekls. Reģionālās attīstības ministrs ar spīdošajām actiņām ar adminteritoriālo reformu kā netiek, tā netiek galā (tiesa, tas būtu nepateicīgs darbs jebkuram politikānim). Gandrīz vienīgais redzamais valdības loceklis ir mūžīgi norūpētais Godmanis, ja neskaita to pašu Šleseru, kurš ik pa brīdim parādās kā kaut kāds surikāts, noburkšķ, ka Latvija neprot veidot attiecības ar Krieviju, vai arī, ka drīz vien mēs visi varēsim lidot pa tiešo no Rīgas uz Ņujorku, un tad atkal pazūd savā alā. Vai varbūt te rūgst doma, ka Godmaņa valdībai būtu laiks pazust no politiskās zemes virsas? Un kāpēc gan ne? "Saskaņas centram" Saeimā ir 18 balsis -- viena vairāk nekā Lemberga faniem zaļajos zemniekos, kā arī trīs vairāk, nekā Šlesera projektam un tēvzemiešiem vienkopus. Tiesa, pēdējie ar "Saskaņas centru" ni un ni, un tāpēc šādi gāztu valdību varētu atvietot tikai kombinācija TP+ZZS+SC. Tā pat būtu spēcīgāka kombinācija, nekā pašreizējā, jo tai Saeimā būtu 56 balsis. Turklāt būtu arī papildu labums -- Šlesera projekts tiktu iegrūsts opozīcijā, kur tas varētu sēdēt un nožēlot savus lielos grēkus.

Bet tajā pašā laikā Segliņš ļoti noteikti saprot, ka viņa fantāzija "Tautas" partijai nozīmētu pēdējo naglu zārkā. Droši vien nav viņš aizmirsis, ka nupat notikušajā partijas kongresā daudz tika runāts par to, ka partijai ir jāatgriežas pie konservatīvās programmas. Biedrošanās ar "SC" droši vien pat partijai, kura ir gatava darīt da jebko, lai tik paliktu pie siles, būtu viens solis tālāk projām no "konservatīvas" programmas, jo "Saskaņas centrs," neaizmirsīsim, varbūt ir "partija normāliem cilvēkiem," kā to ir definējis partijas aktīvists Boriss Cilēvičs, bet ir arī mājvieta valsts vienīgajam nodevējam Rubikam ar viņa Sociālistisko partiju. Čupošanās ar šo baru Rīgas domē Bojāra Sociāldemokrātiem maksāja visas vietas Saeimā. Man nebūtu žēl, ja tas pats liktenis piemeklētu arī "Tautas" partiju, bet diez vai tā ir gluži tik stulba. Galu galā, tas bija "SC" pārstāvis, kurš pavisam nesen centās visiem paskaidrot, cik ļoti "taisnīga", "neliekuļota" un "sirsnīga" ir Krievija. Protams, "Tautas" partijā ir viens otrs, kurš šķietami nodarbojas ar Latvijas gazpromizāciju, varbūt šādi ļaudis būtu gatavi veidot valdību arī ar Rubiku jaunāko, lielo vēstures skaidrotāju Kabanovu u.tml. Bet diez vai uz to ir gatava lielākā partijas daļa. Grūti spriest, vai šoreiz Mareks vienkārši izrunājās, bet šī ir tā reize, kad tukša burkšķēšana būtu labāka par nopietniem nolūkiem.

Jauku visiem dienu!