Vai Saeimā vispār kāds vēl domā ar galvu?

Labdien, lasītāji!

Pagājušajā nedēļā Saeimas "gudrās galvas" apstiprināja trīs lielus likumus. Visi trīs likumi tika nosūtīti Valsts prezidentam. Visi trīs likumi tikpat ātri tika nosūtīti atpakaļ. Valsts prezidenta motivācijas vēstules, kurās viņš skaidro savus iebildumus pret minētajiem likumiem, skaidrāk par skaidru rāda, ka pašreizējās "gudrās galvas" ir absolūti izsmēlušas savu kompetenci un vairs nav spējīgas darīt neko sakarīgu. Tas attiecas tiklab uz pozīciju, kā uz opozīciju.

Piemēram, likums par fizisko personu maksātspēju. Otrā lasījumā Saeima apstiprināja noteikumus, kurus izstrādāja vesela gara strīpa kompetentu organizāciju, tajā skaitā Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, Latvijas Kredītņēmēju apvienība, Latvijas Komercbanku asociācija, Ārvalstu investoru padome, Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds. Kas notika tālāk? Varat trīs reizes minēt. Jā, atbildīgajā Saeimas komisijā piepeši tapa pavisam cits variants un tas ir tas, ko pēc tam "gudrās galvas" apstiprināja trešajā lasījumā. Un no tā absolūti un nepārprotami rodas klasiskais latviešu jautājums: Kam tas ir izdevīgi? Jo galu galā "gudrās galvas" uztaisīja likumu, kurš nediferencē starp vienkāršiem kredītņēmējiem un spekulantiem, kuri "Tautas" partijas un Šlesera biznesa projekta veidotajos "treknajos gados" kampa visu iespējamo pēc kārtas un pie sasistas siles nonāca paši savas vainas dēļ, kā arī tāpēc, ka ticēja minētajām valdošās bandas partijām. Vienkāršie kredītņēmēji reti ir tie, kuri politiskajām partijām ziedo ievērojamas naudas summas. Šķiet -- bodīte. Kārtējā bodīte.

Un tad vēl Jaunā laika censonis Šadurskis un viņa visnotaļ negaidīti apstiprinātais likums par to, ka politisko partiju valdes priekšsēdētājiem un locekļiem ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācijas. Tā nepārprotami ir ļoti laba ideja, jo galu galā Saeimā esošās frakcijas pietiekami bieži saka, ka tās nezinās ko darīt, iekams tām to priekšā nebūs pateikušas attiecīgo partiju valdes. Piedevām, ja ņemam vērā to, ka ļoti bieži politiskas partijas mūsu valstī patiesībā ir biznesa projekti, ir visādi iemesli kāpēc tos, kuri šos biznesa projektus kūrē, saukt pie atklātības. Jo politiska partija, ja arī radīta tās īpašnieka labumam, tomēr nav uzņēmums klasiskajā izpratnē. Tā var būt daudzreiz kaitīgāka par jebkuru īstu uzņēmumu, un tāpēc sabiedrībai ir pilnīgs pamatojums uzzināt par partiju bosu mantisko stāvokli, lai labāk varētu spriest par to, kāpēc Saeimā un Ministru padomē tiek pieņemti tādi un ne citi lēmumi.

Bet arī šis likums ir apstiprināts nesagatavots. Acīmredzot arī Jaunajā laikā nav neviens kas var padomāt ar galvu un saprast, piemēram, ka likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā attiecas uz ... kāds pārsteigums! ... valsts amatpersonām. Partiju valžu priekšsēdētāji un locekļi ... kāds pārsteigums! ... nav valsts amatpersonas. Acīmredzot tur nav neviena, kas var padomāt ar galvu un saprast, piemēram, ka kopā ar noteikumiem par deklarāciju iesniegšanu arī būtu nepieciešami noteikumi par to, kas notiks, ja kāds to neizdarīs. Un varbūt varētu arī būt nepieciešami noteikumi par attiecīgo kontroles institūciju, jo KNAB, piemēram, pilnīgi bez nekādām instrukcijām diez vai varētu kaut ko īpaši lietas labā darīt.

Fiksas idejas šajā Saeimas sasaukumā diemžēl ir likums, nevis izņēmums. Un tāpēc turpinu domāt, ka oktobrī ejot uz vēlēšanām es paņemšu līdz pašreizējo "gudro galvu" sarakstu un vienalga kādu sarakstu izvēlēšos, no tā trekni izsvītrošu pilnīgi katru cilvēku, uz kuru šis statuss ir attiecināms. Kaut kādā brīdī Latvija tomēr ir pelnījusi pārvaldes iekārtu, kuras pamatā nav princips "tāpēc, ka es tā gribu." Tas attiecas tiklab uz abām "zaļajām zemniecēm," kuras pagājušajā nedēļā vai nu bija pretīgi viltīgas vai arī nožēlojami dumjas, kā uz Jaunā laika deputātu, kurš arī acīmredzot nesaprot, ka krekls ir gatavs tad, kad ir sašūtas visas vīles un piešūtas visas pogas. Sanāk, ka Šadurska priekšlikums bija sadriskāta maiciņa. Kauns, Kārli. Kauns, Baiba un Sarmīte. Kauns visām 100 "gudrajām galvām," jo acīmredzot neko no tā, ko motivācijas vēstulē rakstīja Valsts prezidents, NEVIENA no tām pirms tam nepamanīja. Un tas jau ir pavisam, pavisam nožēlojami.

Jauku visiem dienu. It īpaši Saeimas deputātiem, jo viņi tagad ir brīvdienās un vismaz uz kādu brītiņu mums no viņu nejēdzībām, aušībām un dullībām būs miers.