Atzīšanās

Labrīt, lasītāji!

"Būtu Jaunais laiks valdībā, nekad drošības likumi nebūtu darba kārtībā" -- šāds atzinums šorīt lasāms Dienā. Vai varat uzminēt, kurš šos vārdus ir paudis? Varētu padomāt, ka tas būtu kāds no paša JL -- tā teikt, spalvu spodrināšanas nolūkos. Bet nē. Runātājs ir kādreizējais "stabilitātes garants" Aigars Kalvītis.

Prieks par vaļsirdību. Intervijā A. Kalvītis stāsta, ka neesot pieticis "viltības un gudrības": "Ja es būtu savu otro valdību veidojis ar plašu koalīciju, iesaistot Jauno laiku, tad politiskā dzīve Latvijā būtu pilnīgi citāda. To es vērtēju kā savu lielāko kļūdu, kad biju valdības vadītājs. (..) Visi labie lēmumi parasti tiek pieņemti strīdos un diskusijās, ir jābūt iekšējai opozīcijai. (..) Man vajadzēja izveidot plašu koalīciju, un tad uz šīm vēlēšanām būtu pavisam cits politiskais salikums. Taču es to neizdarīju, un tas noveda pie virknes kļūdainu lēmumu."

Patinam lenti atpakaļ pa kādiem 44 mēnešiem. Ir notikušas 9. Saeimas vēlēšanās. Televīzijas ekrānos gozējas vēlēšanu uzvarētāji. Mums dots mandāts, mandāts, mandāts! Jau tagad, 0.2 sekundes pēc tam, kad ir saskaitītas balsis, mēs zinām, kas būs valdošā koalīcija. Un kas būs opozīcija. Saeimā tas, ko es toreiz (nebūt ne bez pamata) saucu par bandu, Jauno laiku iedzina tik dziļā opozīcijā, ka Saeimas prezidijā labprātāk paņēma kādu no Saskaņas centra, lai tik tur nebūtu neviens no JL. Un tagad, lūk, mēs redzam, kāpēc tas tā bija. Bija bail no A. Kalvīša piesauktās "iekšējās opozīcijas." Un, ja reiz ir pateikts, ka JL klātbūtne būtu novērsusi traģikomisko epopeju ap drošības likumiem, tad pilnīgi noteikti ir jāatzīst, ka tā būtu novērsusi arī nodokļu nemaksāšanas leģitimēšanu, naudas atmazgāšanas legalizēšanu (piedevām ar atpakaļejošu datumu), visu garo stāstu par "šofera dēliem" utt., utml. Būtu bijis kāds, kas būtu parunājis par tiesiskumu un godīgumu.

Laikam jau jāsaviebjas, ka tā tas nenotika. Jo nu mēs esam pie sasitās siles, par kuru visnotaļ tieši ir atzinies bijušais premjerministrs. Pēc četriem mēnešiem Latvijā būs vēlēšanas, kurās cita starpā startēs divas partijas, kas joprojām nav valsts budžetā atmaksājušas tos ļoti, ļoti daudzos latus, kurus tās pirms četriem gadiem pārtērēja. Tas ir briesmīgi cinisks gājiens -- vai tiešām abu partiju dūži tic, ka augstākās tiesas instances pateiks "Nekas, čabulīši, tikai nākamajā reizē tā gan nedariet"? Un vēl jo vairāk, ja sāk kļūt arvien acīmredzamāk, ka neko daudz no notikušā tās nav iemācījušās. Protams, protams, tā ir tikai un vienīgi sakritība, ka telekanālā LNT sāktā diskusija par "politiski neitrālas" deklarācijas rakstīšanu, notiek studijā, kurā -- ak, Tavu pārsteigumu! -- ir redzams politduetam A+Š pietuvinātās biznesmeņu organizācijas logotips. Un no 11 personām, kuras piedalās "politiski neitrālajā" diskusijā, trīs -- ak, Tavu pārsteigumu -- trīs pārstāv to pašu organizāciju! Protams, ja no šī procesa izrietēs sakarīga un loģiska deklarācija par to, kā turpmākos četrus gadus valsti vadīt tā, lai rozes plauktu košāk, eiro varētu ieviest jau aizparīt, visiem būtu 3000 latu alga, sociālā budžeta pārpalikums būtu pietiekams, lai pensijas garantētu līdz 2500. gadam, tas būtu lieliski. Taču bažas rada personas, kuras ir pieteikušās šo sapņu zemi radīt. Ir tomēr vēsture, kas saistās ar Jūrmalgeitu, ar pārtērēšanos, ar digitalizācijas skandālu. Varbūt ar klātbūtni valdībā Jaunais laiks būtu novērsis drošības likumu epopeju, bet Jaunā laika klātbūtne valdībā vai tās trūkums nespēj kompensēt vienkārši negodīgo attieksmi, kāda atsevišķiem censoņiem ir pret dzīvi. Ja vajag sarunāt Jūrmalas domes amatpersonas piekukuļošanu, tad OK, uz priekšu. Ja "stabilitātes" kontekstā jāļauj legalizēt naudas atmazgāšanu -- nav problēmu. Ja likums par priekšvēlēšanu aģitāciju ir pārāk stingrs un var sameklēt procesu, kas pilnīgi noteikti neatbilst likuma burtam un, cerams, neviens nepamanīs, ka tas neatbilst arī likuma garam -- paldies, Ērik, par ideju. Paldies, paldies, paldies.

Divas pēdējās domas. Itālijā pie teikšanas ir cilvēks, kurš politikā galvenokārt rīkojas pats savu interešu dēļ un viņam tas ir iespējams vismaz daļēji tāpēc, ka viņš kontrolē teju vai visus elektroniskos masu saziņas līdzekļus (nemaz nerunājot par to, kas šajā ziņā notiek kaimiņvalstī Krievijā). Un minētajā Dienas intervijā Kalvītis pašās beigās nopūšas: "Vai nu mūs sagaida četri gadi juku laiku, vai arī izdosies stabilizēt politiski ekonomisko situāciju." Protams, visi cerēsim, ka patiess izrādīsies pēdējais, ne pirmais no šiem variantiem. Tikai -- kā interesēs politiski ekonomiskā situācija tiks "stabilizēta"?

Jauku visiem dienu!