Labrīt, lasītāji!
Daļa no tā, kas dzīvi padara skaistu, manuprāt, ir lasīšana. Lasu ļoti daudz, tajā skaitā abonēju lielu kaudzi žurnālu. Latviešu valodā Ir, Garšīgs, Klubs, Mūsmājas, Sporta avīze, Ilustrētā vēsture, Ilustrētā zinātne. Angļu valodā GQ, Out, Attitude, Rolling Stone, Bon Appetit, Olive, BBC Good Food, Mad ... un Vanity Fair.
Pēdējais ir tāds smalkās dzīves žurnāls. Katru mēnesi ir fotogrāfijas no viesībām un svinībām, kurās piedalās pasaules grandi. Žurnālā ir materiāli par aktieriem un aktrisēm. Katru mēnesi kāda slavenība tiek aicināta izpildīt tā dēvēto "Prusta aptauju," kurā ir tādi jautājumi, kā "Kā jūs izprotat pilnīgu laimi?" un "Ko jūs visaugstāk novērtējat vīriešos/sievietēs?"
Vanity Fair ir savi štata autori, tajā skaitā brits vārdā Kristofers Hičenss (Christopher Hitchens). Viņš sevi uzskata par liberāli šī vārda angloamerikāniskajā nozīmē, un cita starpā viņš ir ļoti stingrs organizētas reliģijas noliedzējs. Žurnāla aprīļa numurā viņš raksta par desmit baušļiem -- tiem desmit "Tev būs" un "Tev nebūs" noteikumiem, kādi it kā skaitās kristīgu ļaužu dzīves vadmotīvs. Pirmkārt, K. Hičenss pilnīgi pareizi konstatē, ka desmit baušļi bībelē parādās trīs reizes, un katru reizi citā variantā. Tas vien uzskatāmi uzrāda, cik muļķīgi ir tie cilvēki, kuri apgalvo, ka katrs vārds bībelē ir svēta un neapstrīdama patiesība. Tālāk, K. Hičenss konstatē, ka vispirms Mozus izraēliešiem uzrāda baušļus, tajā skaitā arī "Tev nebūs nogalināt," un jau astoņus bībeles pantus pēc tam (2. Mozus grāmata 32:27-28) nāk ar lūk, kādu atzinumu: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: apjozieties ikviens ar savu zobenu, pārstaigājiet nometni, iedami no vieniem vārtiem uz otriem, un nokaujiet ikviens savu brāli, savu draugu un savu tuvāku." Tev nebūs nogalināt. Nākamajā pusotrā minūtē. Pēc tam ej un nogalini, cik vien pats vēlies. K. Hičenss vēl konstatē, ka bauslis par laulības pārkāpšanu ne vien kopš cilvēces pirmajiem mirkļiem ir ticis pārkāpts, bet arī ir bijis teju vai visas literatūras un dramaturģijas pamatā.
Un viņš piedāvā jaunus baušļus. Piemēram, "Tev nebūs nosodīt cilvēkus par viņu ādas krāsu vai tautību." "Tev nekad nebūs cilvēku uzskatīt par savu privātīpašumu." "Tev būs ienīst tos, kuri seksuālās attiecībās izmanto vardarbību vai draud tā izdarīt." "Tev būs paslēpt seju un gauži raudāt, ja tu uzdrīkstēsies kaitēt bērnam." "Tev nebūs nosodīt cilvēku par viņa iedzimto raksturu -- kādēļ gan Dievs būtu radījis tik daudz homoseksuālas personas, ja vienīgais iemesls ir viņus mocīt un nogalināt?" "Tev būs atcerēties, ka arī tu esi dzīvnieks un atkarīgs no dabas un vides tīkla, tāpēc attiecīgi arī domā un rīkojies." Un "Tev būs izslēgt to sūda mobilo telefonu -- tu vienkārši nevari iedomāties, cik tava saruna mums pārējiem ir neinteresanta." Jāsaka, šie baušļi man šķiet tuvāki par "Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos." Cita starpā tāpēc, ka minētajā sarakstā nav uzskaitīta "Tava sieva," bez kuras droši vien būtu sarežģīti tikt pie "Tavs dēls" un "Tava meita." Vecajā derībā diemžēl šāds seksisms ir raksturīgs.
Kā esmu rakstījis citreiz, Bībeles centrālā doma nesaistās ar "tev nebūs." Bībeles centrālā doma ir vienkārša: Mīli savu radītāju un mīli savu kaimiņu. Citiem vārdiem sakot -- izturies labi pret citiem cilvēkiem. Lūk, bauslis.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
8 komentāri:
Svētie Raksti ir stāsts par ticību, nevis par loģiku, cēloņsakarībām, cilvēkam pieņemamu naratīvu ar ievadu/iztirzājumu/nobeigumu, kas saslēdzas apļveida vai kādā citā kompozīcijā. Pretrunu Bībele, šķiet, ir daudz vairāk, nekā neapgāžamu faktu, jo - vēlreiz- ar to (Rakstiem) nevar pierādīt, bet var aizraut ticībā. Palīdzēt ticībā. Palīdzēt ceļā uz to. Bet strikti šaubīgam Bībele var dot papildus vielu šaubām, ja vien iekšēja izšķiršanās nav notikusi par labu ticībai. Jo te ir tikai stāsts par ticību.
Pilnīgi pareizi, Ozo. Bībeli rakstīja ne jau Dievs, bet cilvēks. Cilvēks pat Jēzus vēsti sāka grozīt apmēram divas sekundes pēc tam, kad Jēzus vairs nebija. Vecā derība ir rakstīta atbilstoši to laiku izpratnei un vajadzībām, tāpēc jau Mozus 3. grāmatā ir tik milzīgi detalizētas instrukcijas par to, kā atbrīvoties no miltrasas vannā. Piedevām, daudz kas bībelē tomēr ir arī uzskatāms par daiļliteratūru. Nu, nebija brīdis, kad visa pasaule bija zem ūdens un viens pats Noass braukāja savā šķirstā. Stāsts par no jaunavas dzimušu cilvēku, kurš veicis brīnumus un pēc tam krustā sists, pirmoreiz parādījās senajā Babilonijā, kad kristiešu nebija vispār. Ar to visu, protams, es negribu teikt, un blogā to arī uzsvēru, ka bībele ir ignorējama, jo centrālā vēsts tajā tomēr ir pozitīva, pie tam bībele arī var būt visai aizraujoša lasāmviela. :)
Streipa kungs, varat neatbildēt, taču ļoti interesē - lielos vilcienos Jūs esat teists, ateists vai agnostiķis?
Kārli, Jūs esat šāvis drosmīgi, sakot, ka Bībeli rakstījis cilvēks. Protams, arī Bēthovens (kāpēc gan prātā ienāca tieši viņš?) savu devīto sarakstīja pats. Un arī "Idiotu", un "Bovarī kundzi", un, piemēram, "Kaucienu". Tie bijuši cilvēki, kurus kaut kas ir dīdījis. Ārā no kantoriem un ģimeņu lokiem. No rubļiem ārā, es gribu teikt. Kāpēc Dievs ielicis mūsu šaubas, kāpēc neesam paklausīgi jēri? Jo jēriem nav, bet mums ir dota brīvība izvēlēties un gribēt. Un tas (gribas akts) ir uz sirds robežas, uz cilvēka varejuma robežas.
Par Bībeles pozitīvo vēsti - Eiropas ziņās nepārtraukti tagad tiek rādīti kadri par ebreju sagrābto turku kuģi. Bet gan ebreji, gan musulmaņi taču "dzīvo pēc Bībeles" (Korāns principā ir tās pašas Bībeles "modernizējums" - protams, sava laika, sociālās un politiskās vides modernizējums), tātad gan pielūdz vienu Dievu, gan veido savu pasaules uzskatu - un rīcību, darbību kā zināms nosaka pasaules uzskats - pēc Bībeles "pozitīvās" vēsts.
Visām trijām monoteisma reliģijām ir viens mugurkauls, Bībele. Un, ja Bībelē pamatā būtu "pozitīva" vēsts, tad kāpēc šīs vienas pozitīvās vēsts dažādu izpausmju piekritēji par to vien sapņo kā viens otram pārgriezt rīkli? Kāda jēga no abstrakta pozitīvisma, ja neseko pozitīva darbība?
Vai arī varbūt - Bībeles pozitīvo vēsti nomāc absolūtisma princips? Principā, Bībelē pat pavīd zināma nosacīta doma par fenomenu savstarpējo saistību, savstarpēji atkarīgo rašanos, iekšējo tukšumu, taču to visu nomāc absolūtisma uzskats par neatkarīgi eksistējošu Dievu, un neatkarīgi eksistējošu mūžīgo dvēseli, kas tiek identificēta ar psihofizioloģisko kopumu - Ego. Šāds pamat uzstādījums neizbēgami novad pie vienīgās patiesības sludināšanas, kas neizbēgami noved pie vienīgās patiesības uzspiezšanas un tas neizbēgami noved pie citādi domājošo iznīcināšanas. Ko mēs arī redzam praksē.
Bush, esmu teists. Ticu radītājam vai domai par radītāju. Taču neuzskatu, pirmkārt, ka radītājs pasauli radīja pirms 7000 gadiem, Ādams un Ieva pazina dinozaurus, dinozauri palīdzēja celt ēģiptiešu piramīdas u.tml., kā to sludina prātu aizkūkojušie amerikāņu "evaņģēliskie" kristieši (un viņu atbalsis cituviet pasaulē). Otrkārt, ka radītājs ir radījis cilvēku, lai cilvēks būtu pēc iespējas dumjāks (zinātne ņem zināmo un aplūko, ko var tam pielikt klāt, fundamentālistu kristietība ņem "ticību" un atmet visu to, kas tajā neiederas). Vēl vairāk, atdalu radītāju un cilvēka radīto pasauli. Gandrīz pats pēdējais, ko Kristus darīja šajā pasaulē, pirms uzkāpa debesīs, sēdās pie Dieva visuvaldītāja tēva labās rokas utt., bija Pēterim pateikt "Klau, puis. Tu tagad vadīsi to vienu vienīgo baznīcu, kuru pēdējos pāris gadus esam organizējuši." Jau tajā brīdī tajā, ko tolaik tikai nosacīti varēja saukt par kristietību, bija sektas un ambīcijas. Nemaz nerunājot par mūsdienām, kad zem Kristus karoga reizēm ērtāk un reizēm pavisam neērtāk grupējas katoļi, luterāņi, anglikāņi, baptisti, menonīti, anabaptisti, pareizticīgie, septītās dienas adventisti un sazini, kas vēl cits.
Un Džimmij. Nebūs gluži precīzi teikt, ka kristieši, ebreji un musulmaņi visi dzīvo "pēc bībeles." Ebreju ticības pamatā ir Vecā derība, jā, bet Korāns tomēr nav atsildīta bībele, vismaz musulmaņi to uzskata par kaut ko no jauna un dievišķi inspirēti radītu. Bet Jūsu komenta pamatā ir dziļa patiesība, proti, katrs cilvēks savu reliģiju un variantu par to var uzskatīt par vienīgo pareizo. Piemēram, Romas katoļu baznīcā pie dievgalda -- tātad, pie svētīšanas un grēku piedošanas -- drīkst nākt tikai tie, kas ir kristīti un iesvētīti Romas katoļu tradīcijās. Pārējie var iet ieskrieties. Savukārt manos Anglikāņos pie dievgalda ir aicināts jebkurš kristībā kristīts cilvēks. Un ziniet, ir bijušas reizes, kad cilvēki nav nākuši tāpēc, ka viņu baznīca savukārt viņiem ir pateikusi, ka tā nedrīkst. Būtība ir tā, ka Kristus un Dieva vārdā cilvēki ir pastrādājuši pasakainas muļķības, nemaz nerunājot par prātam neaptveramu ļaunumu, kā jau Jūs to atzīmējāt. Bet arī te mēs varam ielūkoties bībelē -- it īpaši Vecā derība ir viens makten asiņains stāsts.
Jauku visiem dienu!
Paldies par novēlējumu, diena tiešām jauka.
Par vienīgo pareizo - principā, šis maldīgais uzskats pat nav cēlonis, bet sekas (nogalināšana ticības vārdā kauzalitātes procesā atkal ir nākamās sekas, protams, vēl papildus citi, neskaitāmi cēloņapstākļi kā sociālie, politiskie, ut.t.t). Un sekas tam, ka uzskata savu dievu, reliģiju par no mūsu apziņas eksistējošu objektīvu realitāti. Tā īsti nemāku paskaidrot domu, galu galā, esmu tikai dumjš celtnieks!
Ja kādreiz iznāk laika, iesaku izlasīt Dzogsar Jamyang Khyentse grāmatu "What Makes You Not a Buddhist" (pats lasu krievu valodas tulkojumu, angļu valodā diemžēl neesmu tik prasmīgs), autors patīkami vienkāršā valodā atklāj vienkāršākos pamatprincipus.
Tikai, nepārprotiet, es šeit tagad nebūt netaisos "aģitēt" budismu, tā nu viennozīmīgi ir katra paša izvēle.
Tikai meklēju atbildi uz jautājumu, kāpēc "mīlestības" reliģiju piekritēji rīkojas tieši pretēji labestībai, bet "nihilistiskie" nedz spridzina, nedz aicina uz svēto karu. Kaut gan iemesli būtu - tibetieši ar palestīniešiem taču principā ir nosacīti vienādā situācijā.
Būsim godīgi, Bībeli ne tikai ir sarakstījis cilvēks, bet arī pārrakstījis n-tās reizes, mēs nemaz nezinām, kuru bībeles versiju mēs lasām. Ar bībeles nesto ziņu viss būtu kārtībā, ja tā netiktu uzspiesta par absolūto patiesību.
Ierakstīt komentāru