Aizspriedumi un Eiropa -- ko Saeima nesaprot?

Labdien, lasītāji!

Pagājušajā nedēļā Saeima apstiprināja jaunu elektronisko mediju likumu, kurā ir šis tas strīdīgs, bet ne par to šis stāsts. Tajā nav elementa, kura dēļ Latvijai kārtējo reizi radīsies problēmas ar Eiropas Savienību.

Proti, attiecīgajā ES direktīvā ir noteikts, ka valsts likumdošanā par medijiem ir jāaizliedz diskriminācija pret LGBT cilvēkiem. Saeimas Cilvēka tiesību komisija acīmredzot saprata, ka direktīvas, patīk kādam vai nepatīk, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir obligātas, un prasību likumprojektā iekļāva. Saeimas nosacītais vairākums (balsojumā par balsoja 26, bet pret -- tikai 42 "gudrās galvas") to atkal izņēma laukā.

Te būtu jāatzīmē pāris lietas. Pirmkārt, cepuri nost Saeimas spīkera Daudzes priekšā, jo viņš, atšķirībā no pietiekami daudziem kolēģiem, acīmredzot saprot Latvijas pienākumus ES dalībvalsts statusā un balsoja par. Bravo, Daudzes kungs, ka šoreiz bijāt valstsvīrs, nevis politikānis. Otrkārt, to, cik lielā mērā LGBT lietas "gudrajām galvām" ir milzīgs bubulis, varēja redzēt tad, kad deputāta Klementjeva birojā TP, LPP/LC un SC līderi skaļā balsī apsprieda gaidāmos balsojumus, tajā skaitā to, ka iebildumi būtu pret "pederastu" iekļaušanu likumā. Tas kārtējo reizi nodemonstrēja, ka "ģimenes vērtību" aizstāvji mūsu valstī par "ģimenes vērtību" uzskata nepamatotu aizspriedumu uzturēšanu sabiedrībā un politikā un pietiekami liela skaita sabiedrības locekļu vienkāršu noraidīšanu. Un, treškārt un vēlreiz -- Eiropas Savienības direktīvas nav rekomendācijas, tās nav ieteikumi, tās nereprezentē domu "Mīļie, varbūt par šo lietu padomājiet." Par to, ka diskriminācija pret LGBT cilvēkiem ir pagalam greiza, ir spriedusi Eiropas Cilvēka tiesību tiesa, par to ir spriedusi (ar Latvijas pārstāvju atbalstu) Eiropas padome, par to ir spriedušas tās nu jau pietiekami daudzās valstis Eiropā un ne tikai, kurās LGBT cilvēku tiesības ir pilnveidotas līdz partnerattiecību atzīšanai un tālāk -- ko no tā visa Saeimas aunpieres nesaprot? Un vēl vairāk -- vai tiešām viņi tic, ka Latvijā ir īpaši daudz cilvēku, kuri par kādu partiju vai kandidātu balsos specifiski tāpēc, ka tā vai viņš ir tas, ko angļu valodā sauc par "bigot"? (Varbūt raksturīgi, ka latviešu valodā šim jēdzienam ekvivalenta nav, bet tas nozīmē cilvēku, kuram ir neracionāli (un citādi tie nevar būt) aizspriedumi pret citu cilvēku dēļ "iemesla," par kuru attiecīgais cilvēks nekā nevar darīt, tātad -- dzimumu, ādas krāsu, seksualitāti, invaliditāti un, ja gribat, acu krāsu vai ausu ļipiņu garumu.) Jau vienreiz "gudrās galvas" dabūja pa ņuņņām tad, kad ignorēja Eiropas pretdiskriminācijas prasības darba likumdošanas jomā. Vai tiešām tas ir vajadzīgs vēlreiz?

Jauku visiem (izņemot 42 konkrētus cilvēkus Saeimā) dienu!