Par sportu un Saeimu

Labrīt, lasītāji!

"Tā īsti jau neesmu pelnījis, bet ko padarīsi – tāds ir likums. Ja nepatīk, tad viņš jāmaina" -- tā lairakstam Latvijas Avīze ir skaidrojis svarcēlājs Viktors Ščerbatihs jautāts par to, vai viņš Saeimas deputāta algu saņēmis arī laikā, kad treniņu dēļ viņš kavējis vienu Saeimas un tās komisiju sēdi pēc otras. Kā zināms, V. Ščerbatihs trenējās pasaules čempionātam Korejā, bet Saeima viņam oktobrī samaksāja vairāk nekā 1700 latu algā un kompensācijās. To, ka viena no "gudrajām galvām" tik ļoti daudz nav piedalījusies parlamenta darbā, ir pieļāvis Saeimas Prezidijs, jo Izglītības un zinātnes ministrija ir lūgusi cilvēkam ļaut turpināt treniņus un piedalīties sacensībās. Laikraksts minējis, ka līdzīgi alga un kompensācija par prombūtnes laiku izmaksāta pie frakcijām nepiederošajam deputātam Artim Pabrikam par laiku, kādu viņš pavadījis, vadot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vēlēšanu novērotāju misiju Melnkalnē. Tiesa, manuprāt, sports un piedalīšanās starptautiskas organizācijas, kuras stāvā ir arī Latvija, darbā nav gluži salīdzināmas lietas, bet ne tas te galvenais.

Jautājums tomēr ir par deputātu kvalitāti un par partijām, kuras izvirza cilvēkus Saeimas vēlēšanās tāpēc, ka viņi ir tādā vai citā nozīmē populāri, nemaz nedomājot par to, vai tiem piemit tās īpašības un zināšanas, kādas vajadzīgas politikā. Nezinu, iespējams, ka Viktors Ščerbatihs ir pats apzinīgākais no visiem iespējamiem deputātiem. Vispār, viņš milzīgi aktīvs deputāts nav. Darbojas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijā, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā. Nepiedalās viņš nevienā no tām ļoti, ļoti daudzajām deputātu grupām sadarbībai ar citām valstīm un pasaules organizācijām, kādas Saeimā ir izveidotas atliku likām. Šī gada janvārī portālā Pingvīni.lv kāda autore ziņoja, ka V. Ščerbatihs ir viens no astoņiem deputātiem, kuri nekad nebija kāpuši tribīnē, lai runātu par tādu vai citu likumprojektu (ja kas, tad Raimonds Pauls ir vēl viens no šiem neaktīvajiem cilvēkiem). Tiesa, ir arī tādi, kas viņu par to uzslavē. V. Ščerbatiha pārstāvēto zaļo zemnieku "premjerministra kandidāta" kabatas avīzē viņdien atzīmēts lūk, kas (runa ir par 2010. gada budžeta apspriešanu 1. decembrī): "Gatavojoties pasaules čempionātam svarcelšanā Ščerbatihs Saeimā bija rets viesis. Tagad, pēc ilgāka pārtraukuma atgriezies parlamentā, viņš ātri novērtēja, ka vienīgais, kas no viņa tiek prasīts – ir nospiest attiecīgo balsošanas podziņu. Bezjēdzīgi imitēt darbu olimpiskais vicečempions nav radis, un pēc pusdienas pārtraukuma Saeimā vairs neparādījās."

Tātad -- valsts budžeta apstiprināšana ir "bezjēdzīga darba imitācija"? Pēdējā balsojumā par budžetu otrdien piedalījās 94 deputāti. Balsojumam nebija piereģistrējušies pieci deputāti, tajā skaitā ilgstoši slimojošais Leopolds Ozoliņš. Viena deputāta nebija vispār. Acīmredzot tas bija Viktors Ščerbatihs. Un tādā gadījumā nudien ir jājautā, vai viņš Saeimas deputāta darbu uztver kā haltūru brīžos, kad nav jāgatavojas lielajam sportam. Un jājautā arī par to, kāda ir zaļo zemnieku cieņa pret sabiedrību. Partijas līderis Augusts Brigmanis jau paguvis pateikt, ka nākamgad partijas kandidātu sarakstā varētu būt meklējami arī citi sportisti, piemēram, kultūrists Aivars Visockis un spēkavīrs Agris Kazeļņiks. Saku atkal -- iespējams, ka abi minētie kungi nakti un dienu pavada domādami par to, kā uzlabot Latvijas tautsaimniecību, politisko vidi, tieslietu un iekšlietu sistēmu, ārpolitiku un visu pārējo. Taču vienādi vai otrādi, Saeimas vēlēšanas tomēr nav skaistumkonkurss, kurā ļaudis tiek ievēlēti pateicoties panākumiem sportā vai kultūrā. Protams, zaļie zemnieki nebūt nav vienīgie, kuri šajā ziņā grēko, piedevām viens otrs šā iemesla dēļ sarakstā iebīdītais cilvēks parlamentā nav izrādījies gluži zemē metams. Visu cieņu V. Ščerbatiham par sasniegumiem sportā, ka arī par atzinumu, ka Saeima nav tikai balsošanas podziņu spiešanas aparāts. Taču tas ir tas, ko plenārsēdēs Saeimas deputāti dara, ja viņiem par attiecīgajiem likumprojektiem nav nekā sakāma. Ja V. Ščerbatihs patiešām uzskata, ka tā ir "bezjēdzīga darbības imitācija," tad būtu laiks nolikt Saeimas deputāta mandātu un nodarboties ar "jēdzīgākām" lietām. Latvijas vēlētāji tomēr nav pelnījuši statistu, kurš Jēkaba ielas namā ierodas tikai tad, ja nav nekā labāka, ko darīt.

Jauku visiem dienu!