trešdiena, 2009. gada 16. decembris

Par Kopenhāgenu un klimata maiņu

Labrīt, lasītāji!

Arī mani krietni vien mulsina klusums, kāds Latvijā valda jautājumā par patlaban Kopenhāgenā notiekošo ANO konferenci par klimata maiņu. Esmu manījis vien divus komentārus par šo tēmu laikrakstā Diena, un viss. Protams, neklausos visas radio ziņas, neskatos visus televīzijas kanālus -- varbūt tur bijusi plaša diskusija. Par to pirms konferences sākuma runājām raidījumā Skats no malas. Taču kopumā šķiet, ka mūsu valsts iedzīvotāji ir nolēmuši, ka pasākums uz viņiem neattiecas.

No vienas puses to var saprast. Latvija klimata sasilšanas jomā nav īpaši liela grēciniece, mēs ļoti ievērojamu energoresursu daļu iegūstam no atjaunojamiem energonesējiem, it īpaši no HESiem uz Daugavas. Latvija ir krietni apmežota, koki absorbē klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu. Krīzes laikā arī ievērojami samazinājies automašīnu skaits uz Latvijas ceļiem un ielām, arī tas šajā ziņā dod savu artavu.

Taču tas tomēr nav arguments, un tam ir divi iemesli. Pirmkārt, klimata maiņa ietekmē mūs visus bez izņēmuma. Globālo sasilšanu var būt grūti uztvert šorīt, kad aiz loga putina sniegs un ir -10 grādu, taču jādomā, ka visi esam redzējuši, kā pakāpeniski irst milzīgie ledāji Antarktīdā un Grenlandē. Ja notiks ļaunākais no tā, ko daudzi zinātnieki prognozē, tad ūdens līmenis pasaulē pacelsies visnotaļ ievērojami, jo būs izkusis ļoti liels ledus daudzums. Latvija tomēr ir zemiene, un jūras līmeņa pacelšanās vien par dažiem desmitiem centimetru, lai nemaz nerunātu par dažu zinātnieku apgalvoto par to, ka tas celsies pa metriem, neko labu piekrastes pilsētām, tajā skaitā arī Rīgai, nu gan nedotu. Piedevām, nebūšu taču es viens, pamanot, ka laika apstākļi tomēr pēdējo gadu un desmitgažu laikā ir krietni mainījušies. Sniegs Rīgā par spīti tam, kas notiek šorīt, bijis rets viesis. Ne vien pie mums, bet daudzviet pasaulē veidojušās nepieredzēti spēcīgas vētras. Latvijā vairs nevaram rēķināties ne ar "kārtīgu" vasaru, nedz arī ar "kārtīgu" ziemu. Katrā ziņā, ja palūkojamies latviešu daiļliteratūrā no 19. gadsimta un pirmskara laika, ziema vienmēr ir aprakstīta kā sezona, kurā ir nepārtraukti daudz sniega, kurā Daugava vienmēr sasalst, un kuras laikā ledus iešana ir uzskatāma par lielu sabiedrisku pasākumu (protams, ļaudīm tolaik nebija televizora, pie kura dirnēt -- bija jāskatās ledus iešana).

Taču otra lieta ir tāda, ka ar klimata maiņas lietām tomēr mums jānodarbojas katram. Runa ir par sava mitekļa siltināšanu, lai velti netērētu energoresursus. Runa ir par alternatīviem transporta veidiem automobīlim -- jā, vecs autobuss piesārņo vairāk nekā jauns automobilis, bet autobusā būs lielāks skaits cilvēku, kuri tā dēvētās "oglekļa pēdas" veidos kopā, nevis katrs atsevišķi. Nezinu, kā citās pilsētās, bet vismaz Rīgā, manuprāt, dzīve bez automobīļa ir vieglāka. Sabiedriskais transports kursē regulāri, ja arī ne tikpat regulāri pilsētas nomaļākajās vietās. Rīgas centrā dzīvojot, man automobīlis vispār nav vajadzīgs, cita starpā visur varu tikt kājām vai ar sabiedrisko transportu, piedevām man nav jāreizējas par to, kur mašīnu glabāt un kā to apsargāt. Taču, ja man būtu automobīlis, tad es patlaban noteikti domātu par tā retāku lietošanu.

Protams, klimata maiņa lielākoties ir un paliek globāls jautājums. Internetā ir vietne (www.avaaz.org), kurā ļaudis ir aicināti parakstīt petīciju ar aicinājumu, pasaules līderiem šonedēļ tomēr nonākt pie efektīva risinājuma. Kā zinām, problēmas ir pietiekami lielas. Pasaulē ir valstis, kurām ekonomiskā attīstība ir svarīgāka par ekoloģisko efektu un katastrofu (Ķīna). Ir arī tādas valstis, kurās nekas īpaši piesārņojošs nenotiek un cilvēki ne bez pamata uzskata, ka tām lielvalstīm, kuras par radušos situāciju ir visvairāk atbildīgas, būtu jāmaksā kompensācija par dabas bojājumiem, kādu piesārņojums radījis tur (liela daļa Āfrikas). Taču nepārprotami ir skaidrs tas, ka klimats mainās un ne jau uz labo pusi. Šorīt streiko Apollo interneta pakalpojumi, starptautiskām vietnēm pieslēgties nevaru, bet es petīciju parakstīšu tiklīdz tas tā vairs nebūs, un aicinu visus lasītājus rīkoties tāpat. Un tad palūkoties sev apkārt un padomāt, vai tomēr nav kaut kas "zaļš," ko cilvēks var darīt pats. Piemēram, mašīnu likt garāžā. Piemēram, ēst tikai Latvijā ražotu pārtiku, jo pārtikas preču transportēšana pasaulē rada ļoti daudz CO2 izmešu. Piemēram, nosiltināt dzīvokli. Piemēram, censties neizmantot plastmasu, kuras ražošana rada izmešus un kura pati par sevi ir pat ļoti neekoloģiska. Atbilde klimata maiņas jautājumā ir meklējama gribas spēkā -- gan individuāli, gan arī starptautiskajā līmenī. Turēsim īkšķus par to, lai klimata konferences dalībniekiem tomēr izdotos nonākt pie gana racionāla un galvenais -- efektīva risinājuma.

Jauku visiem dienu!

6 komentāri:

Valdis teica...

Daugavā ledus iešana nav novērojama tāpēc, ka no Aizkraukles tā ir kontrolēta dīķu kaskāde.
Ledus iešanu klasiskā veidā ar visām izrietošajām problēmām (paliem un plūdiem) var vērot tikai augšpus Pļaviņām. Un no palu regulēšanas un zaļās enerģijas viedokļa, vēl viens HES nāktu tikai par labu.
Bet konferences sākumu es pamanīju:-) http://odo.lv/Blog/091207

Toto teica...

Lielākā jautrība ar globālo sasilšanu ir tāda, ka Eiropai un arī mums tā piepeši var kļūt par lokālo atdzišanu. Kamēr vienkārši ceļas temperatūra, pie mums klimats kļūst maigāks. Ja arī pašlaik nepatīk "slapjās" ziemas, pie tām ar laiku pieradīsim. Arī ūdens līmeņa celšanos mūsu zeme pagātnē ir pārdzīvojusi, diez vai tā būs lielāka kā iepriekšējās reizēs. Bet, ja kūstošie Grenlandes ledāji sačakarēs ūdens cirkulāciju, kas darbina Golfa straumi, tad vienā jaukā brīdī varam piedzīvot strauju temperatūras pazemināšanos.

Miemiit teica...

Ieteiktu Toto un citiem noskatiities filmu The age of stupid: http://quicksilverscreen.com/watch?video=123195

Globaalaa sasilshana nav tikai sasilshana vai atdzishana..

Veel tagad atceros, kaa vecmamma katru riitu ceela veco teevu pirms seshiem, lai pilniibaa izmantotu dienas gaismu lauku darbiem. Tagad arii pati censhos peec iespeejas veelaak iesleegt maaksliigo apgaismojumu, lai neteereetu lieki elektriibu..

Unknown teica...

Starp citu interesanti, bet nesen klausījos The Guardian Science Weekly podkāstu. Un tur uzstājās viens visnotaļ zaļi noskaņots pētnieks, kas tiešām bija centies noskaidrot, kādas lietas izraisa lielāku globālo sasilšanu un uzrakstījis par to grāmatu. Tur bija daži ļoti interesanti fakti: piemēram, mazāk kaitīgi uz Angliju ir vest jēra gaļu no Jaunzēlandes nevis pirkt Anglijā audzēto. Puķes labāk vest no Āfrikas nevis Holandes. Labāk lietot vienreiz lietojamās autiņbiksītes nevis daudzkārt lietojamās. U.t.t.

Grāmatu sauc The Rough Guide to Green Living, sarakstījis Duncan Clark, varbūt interesanti palasīt.

dzimmijs13 teica...

"ēst tikai Latvijā ražotu pārtiku, jo pārtikas preču transportēšana pasaulē rada ļoti daudz CO2 izmešu"
ne tikai - pārtikas preču transportēšana nostāda mūsu klimata zonā strādājošus zemniekus neizdevīgākā stāvoklī salīdzinot ar siltākām zemēm. Un ne tikai pie mums, zinu ka NY laukos ap Libertiju, arī sastopamas vecas fermeru mītnes ar sabrukušiem skābbarības torņiem blakus, pirms astoņdesmit, septiņdesmit gadiem saimniecības plaukušas, cilvēki strādājuši. Attīstoties transporta tīklam - visu ieved, teiksim no Aiovas.

openstreet teica...

Cien.Kārli,

kur tad palika desmitiem komentāru par Climate gate? :((

 

free counter