Labdien, lasītāji!
Nule kā kļuvis zināms, ka 2009. gada Nobela miera prēmija piešķirta ASV prezidentam Barakam Obamam. Viņš ir trešais ASV prezidents, kas saņēmis šo godu. Pirms viņa Miera prēmiju saņēma ASV prezidents Teodors Rūzevelts (1906. gadā par miera līguma parakstīšanas noorganizēšanu starp Krieviju un Japānu) un Vudrovs Vilsons (1919. gadā par Nāciju savienības izveidošanu). Miera prēmiju saņēma arī ASV prezidents Džimijs Kārters, bet tas bija 22 gadus pēc tam, kad viņš pameta prezidenta amatu.
Nobela komisija paziņojusi, ka B. Obamam prēmija piešķirta par "ārkārtas centieniem pastiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām. (..) Reti kad tāds cilvēks, kā B. Obama ir piesaistījis pasaules uzmanību un savai tautai devis cerības par gaišāku nākotni. Viņa diplomātijas pamatā ir pārliecība, ka tiem, kuriem uzticēta pasaules vadība, tas ir jādara uz tādu vērtību un attieksmju pamata, kurās dalās pasaules iedzīvotāju vairākums."
Nav nekādu šaubu par to, ka B. Obama Amerikā ir radījis pavisam jaunas vēsmas pēc briesmīgajiem astoņiem gadiem, kādus Baltajā namā pavadīja viņa priekštecis, Džordžs Bušs jaunākais un dumjākais. Taču viņa "ārkārtas centieni" starptautiskajā diplomātijā vēl īpašus augļus nav nesuši. Afganistānā karš turpinās un turpinās, patlaban ASV prezidentam galvenais jautājums ir par to, vai turp sūtīt vēl 40 tūkstošus kareivju, kā to ir pieprasījis armijas komandieris. Tuvajos austrumos miera situācija joprojām ir ļoti attāla, ne mazums tāpēc, ka tur kārtējo reizi premjerministra amatā ir stājies vanags, nevis dūja jautājumā par attiecībām ar palestīniešiem. Gruzd nepatikšanas ar Irānu un Ziemeļkoreju. Jā, B. Obama ir lāpījis attiecības ar sabiedrotajiem Eiropā un citur pasaulē, kuras Dž. Bušs pietiekami bieži bija atstājis novārtā. Taču rezultāti vēl nav pavisam labi redzami, un tāpēc man šķiet, ka Nobela prēmijas piešķiršana bijusi krietni pārsteidzīga, lai arī, maigi sakot, interesanta. Starptautiskajā situācijā saies kaut kas greizi -- Nobela komisijai nāksies kost pirkstos.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
3 komentāri:
Domāju, k Nobela komiteja izdarīja ļoti labu izvēli. Ko viņi domāja ar "ārkārtas centieniem pastiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp tautām”? Manuprāt, pirmkārt restartēšanu attiecībās ar Krieviju, ko Jūsu, Kārli, pieminētais Bušs-jaunākais-dumjākais sačakarēja cik vien tas bija viena pārcilvēka spējās (jāatzīst, ka Krievijas kolēģis arī nepalika parādā). Attiecībā uz Afganistānu, Irāku un tml. – tas ir strupceļš, ar ko mums visiem jāsamierinās. Bet tas tomēr ir kaut kur tālu no mums (un no Oslo komitejas vēl tālāk). Bet atteikšanās izvietot sistēmas Centrāleiropā, protams, mazina spriedzi. Un to izlēma tieši Obama. Kad vakar Rasmusens skaidri un gaiši pateica, ka Krievija nav drauds Baltijai, - tās ir tieši Obamas politikas sekas. To pateica dānis (un Dānija nebūt nav tālu no Norvēģijas!). Eiropa, protams, kļuva mierīgāka un drošāka pēc Obamas-Medvedeva sarunām. Kas attiecās uz Tuvajiem Austrumiem, kur „kārtējo reizi premjerministra amatā ir stājies vanags, nevis dūja jautājumā par attiecībām ar palestīniešiem”, iesaku http://www.jr.co.il/articles/pm-netanyahus-speech-at-the-un-general-assembly.htm.
Katrā ziņā, paldies, Kārli, par Jūsu viedokli.
jeb varbūt šī priekšlaicīgā prēmēšana vairāk būtu jātulko ir zināma 'spiediediena' izdarīšana/manipulācija?
http://www.avaaz.org/en/obama_peace_prize/?cl=347321985&v=4248
Ierakstīt komentāru