Par neciešamu uzpūtību, seksu un Dienu -- pārdomas piektdienā

Labrīt, lasītāji!

"Ekonomikas ministram Artim Kamparam nav nekādu tiesību prasīt paskaidrojumus par manām privātajām darbībām" -- tā televīzijas raidījumā šorīt paziņojis kādreizējais mūsu valsts "stabilitātes garants" jautājumā par viņa neseno tikšanos ar Krievijas caru Vladimiru piekto. Kā vēstīts presē, Aigars Kalvītis Maskavā apmeklējis pasākumu "Krievija sauc," kuras laikā viņš ar caru Vladimiru pārrunājis pašreizējās starpvalstu attiecības un to attīstības iespējas.

Tā nu gluži nav, ka šis ir bijis pavisam privāts pasākums. Kalvītim kā bijušajam "Tautas" partijas priekšsēdētājam partijas valdē ir padomdevēja tiesības. Vēl vairāk, cars Vladimirs nu nekādi nav privāta persona, un Latvijas valdībai ir visas tiesības vēlēties zināt, ko viņš ar Kalvīti ir runājis. Jo viens gan ir skaidrs -- kaimiņvalsts fīrers tā vienkārši ar privātpersonām nemēdz tikties. Krievijai mūsu valstī ir gana nopietnas intereses, un cita starpā Kalvītis ir viens no Krievijas energoresursu giganta Gazprom sponsorētā Dinamo hokeja kluba dibinātājiem, un Gazprom, kā visi zinām, ir viens no Krievijas ārpolitikas ieročiem.

Zināmā mērā te var vilkt paraleles ar bijušā ASV prezidenta Bila Klintona neseno viesošanos Ziemeļkorejā, kur viņš (arī kā privātpersona) ieradās, lai glābtu divas amerikāņu žurnālistes, kuras minētā diktatūra turēja aizdomās par spiegošanu. Cita starpā viņš tikās arī ar diktatūras maniakālo diktatoru. Varam būt pat ļoti pārliecināti, ka par B. Klintona vizīti Amerikas valdība (un it īpaši bijušā prezidenta kundze, kura, kā nekā, ir savas valsts ārlietu ministre) bija pilnīgi lietas kursā. Ja Kalvītis ar caru Vladimiru runāja par starpvalstu attiecībām, tad par to ir pavisam loģiska interese tiem, kuri par šīm attiecībām patlaban ir atbildīgi valdības līmenī. Diemžēl, te kārtējo reizi ir redzama "stabilitātes garanta" neciešamā uzpūtība -- man nekas nav jāskaidro, vaukšķi var iet zīst īkšķi.

***

Vēl šorīt nākas domāt par seksu. Mulsina stāsts par slaveno kinorežisoru Romānu Poļanski, kurš patlaban atrodas Šveices cietumā, jo Amerika vēlas panākt viņa ekstradīciju jautājumā par seksuālām attiecībām, kādas viņam pirms 30 un vairāk gadiem bija ar mazgadīgu meiteni. Meitene tagad ir pieaugusi, režisoram viņa sen ir piedevusi. Cita starpā R. Poļanska aizturēšana izjauca kinofestivālu, kurā bija paredzēts viņu godināt. Šķiet, ka te galvenokārt ir runa par viena tiesneša ambīcijām. Ar to es negribu teikt, ka sekss ar mazgadīgām meitenēm ir akceptējams, ne mirkli ne. Taču kāpēc Šveice tieši tagad piekrita režisoru apcietināt? Viņam tur ir dāča, nav tā, ka viņš tur nekad nebija bijis un šveicieši to vien gaidīja, ka viņš spers soli pāri robežai.

***

Un pēdīgi, ne vien mulsumu, bet pamatīgu sašutumu rada situācija Dienā, kuras jaunais īpašnieks jau atkal ir atteicies atklāt sava pirkuma finansētājus, jo vēl viņš neesot gatavs tā darīt. Arī te ir neciešama uzpūtība -- laikrakstam ar slepeniem īpašniekiem ir ļoti grūti veidot atklātuma un godīguma tēlu. Redakcija ir pateikusi, ka tā īpašniekam dos "vēl pēdējo iespēju." Un pēc tam?

Jauku visiem dienu.