sestdiena, 2011. gada 29. oktobris

Par pulksteņiem

Labdien, lasītāji!

Kā zināms, šonakt mēs visi varēsim pagulēt vēl vienu stundiņu ilgāk, jo šonakt mēs grozīsim pulksteņus. Tas ir jaukāk nekā pavasarī, kad viena stunda tiek zaudēta, taču mulsina tracis, kādu šis process izraisa vienā sabiedrības daļā.

Šodien šim korim pievienojies laikraksts Diena, kur ievadrakstā teikts, ka "pulksteņa grozīšana divreiz gadā pilnīgi noteikti rada lieku stresu, savukārt ekonomiskais labums ar kuru pamatojot pulksteņa griešanu, tā savulaik tika ieviesta, ir nevienam tā īsti nezināms." Nu, Dienas komentāri mūsdienās ir tādi pagalam īsiņi, tāpēc varbūt šī komentāra vārdā nenosauktais autors nejuta nepieciešamību izpētīt, kāpēc pulksteņa grozīšana "savulaik" tika ieviesta, taču informācijas par to netrūkst. Pavasarī pabīdot pulksteni par vienu stundu uz priekšu, vakars ir garāks, tāpēc ilgāk var darboties tie, kuri strādā ārpus telpām, piemēram, zemnieki. Tāpat garāka saules gaisma vakarā ļauj ietaupīt energoresursus, jo nav nepieciešams izmantot elektriskās spuldzes. Tieši šī ekonomiskā pamatojuma dēļ pulksteņa grozīšanu Lielbritānija ieviesa 1916., bet Amerikas Savienotās Valstis -- 1918. gadā. Protams, Latvija ir pietiekami tālu uz ziemeļiem, ka būtībā vasaras saulgriežu laikā ir viens pīpis, vai saule noriet pusnaktī vai stundu ātrāk, bet tāds nu tas pamatojums ir.

Savukārt, pulksteņa grozīšana rudenī nodrošina, ka rīts ir par stundu garāks, un tas it īpaši ir svarīgi skolēniem, kuriem nav jādodas uz skolu tumsā. Arī šajā gadījumā, protams, šī priekšrocība Latvijā ir nosacīta, jo dziļākajā ziemas posmā saule tāpat nelec ļoti agri no rīta, bet tomēr. Pulksteņu grozīšana Eiropas Savienībā ir ar direktīvu palīdzību noteikts process, visās ES dalībvalstīs tas notiek marta un oktobra pēdējā svētdienā.

Protams, biznesam sarežģījumus šogad var radīt tas, ka Krievija un Baltkrievija pirmoreiz pulksteņus negrozīs, tāpēc atšķirība starp Rīgu un Maskavu būs nevis viena, bet divas stundas. Taču jādomā, ka gabals tāpēc nevienam nenokritīs. Cits jautājums ir par to, vai šis process ietekmē cilvēka veselību. Dienā šodien apgalvots, ka "tā saucamie speciālisti" (tātad -- ja viedoklis ir atšķirīgs, tad cilvēks ir tikai "tā saucams"), kuri uzskata, ka pulksteņa grozīšana neietekmē veselību, "aizmirst, ka daudzu, pat nopietnu, slimību cēlonis ir emocionāls. Kopš trīsdesmitajiem gadiem zināms, ka pat kuņģa čūlas cēlonis var būt emocionālas dabas." Jā, tā tas ir, bet mani vienmēr ir mulsinājuši apgalvojumi, ka pulksteņa grozīšana par vienu stundu turp vai atpakaļ rada nepārvaramas problēmas. Šonakt stundu ilgāk gulēt -- tas kādam kaitēs? Martā zaudēt vienu stundu -- tas pats? Šķiet, tam jābūt visnotaļ vārīgam organismam, kuru tas ietekmē tik ļoti, ka rodas nozīmīgas problēmas. Katrā gadījumā es šonakt laimīgs iešu gulēt ar apziņu, ka patiesībā eju gulēt stundu agrāk.

Un par Dienu vēl viena lieta -- nezinu, vai laikrakstā vispār vairs strādā lapu redaktori, bet šodien SestDienā ir kliedzoša kļūda. Fotogrāfija, kurā redzamas divas personas Jānis Urbanovičs un Latvijas jaunais satiksmes ministrs. Kā identificēts viņš? "Pie partijām nepiederošais Indulis Ronis." Vai tiešām neviens to nepamanīja? Indulis Ronis ir vēsturnieks. Satiksmes ministra vārds ir Aivis. Diez kas nav.

Jauku visiem (šo pagarināto) dienu!

7 komentāri:

Ivars Indāns teica...

Pilnīgi piekrītu teiktajam par laiku. Daudz dabiskāk ir celties līdz ar gaismu: vasarā agrāk, ziemā vēlāk, (vakari nav tik svarīgi).
Par delfi komentiem un Dienu: nu jā, bieži latvijietim galvenais ir pačīkstēt. Un tāpat tauta čīkstēs martā. Un čīkstēs arī tad, ja laika maiņa nebūtu :D

Valdis teica...

Pēc manām domām "pulksteņu grozīšana" ir "one size fits all" problēmas risinājums, kas, protams, neko neatrisina. Ja kādam uzņēmumam ir izdevīgāk pamainīt darba laiku, tad saskaņojot to ar darbiniekiem var arī izdarīt.
Lai arī pētījumi ir bijuši neskaitāmi, nav nekādu eksaktu pierādījumu, ka pavisam kopā laika pāreja dotu kādu reālu labumu. Skat. kaut vai http://en.wikipedia.org/wiki/Daylight_saving_time
Starp citu, "Dienā" bija arī cits raksts: "Krievija un Baltkrievija pulksteni negriezīs", kurā Signe Apsīte raksta par "astro_loģ_isko laiku".
Ja žurnāliste neatšķir astronomiju no astroloģijas, tad par tādām tēmām vajadzētu atturēties rakstīt.

Līva Jonikāne teica...

Dažiem cilvēkiem īstenībā ļoti ietekmē veselību šī laika grozīšana. Piem., mana māte tās dēļ vismaz mēnesi nevar normāli gulēt, jo viss gulēšanas ritms ir izjaukts. Protams, ka tas kaut kādā mērā iespaido veselību to laiku, kamēr pierod pie jaunā ritma. Tā kā dažiem ir objektīvi iemesli pretoties šim :) Un man, piemēram, labāk patiktos, ka to stundiņu ilgāk ir gaišs vakarā nevis no rīta ;) Tā kā viss ir subjektīvi ;) vienam patīk otram nē

bush teica...

Manā izpratnē šitā rīvēšanās gar pulksteņa grozīšanu ir tāda pati 1. pasaules problēma, kā pārspīlētie uztraukumi par personas kodu noplūšanu.
Bez tam - sen zināms, ka kuņģa čūlu izraisa baktērija Helicobacter pylori, nevis par stundu ilgāka svētdiena oktobrī.

Shumo teica...

Citēju: "Tāpat garāka saules gaisma vakarā ļauj ietaupīt energoresursus, jo nav nepieciešams izmantot elektriskās spuldzes". Turpretī pagriežot uz ziemas laiku, vakaros ātrāk satumst, tātad ātrāk slēdzam iekšā gaismu iekštelpās! Vasarā tātad taupam, ziemā netaupam! Ha-Ha!

Valdis teica...

Bush: derētu gan arī norādīt, ka minētā baktērija visu laiku mīt cilvēku vēderos. Bet līdz čūlai tas nonāk, ja cilvēkam samazinās dabiskā imunitāte, ko izraisa stress (vai medikamenti).
Shumo: uzņēmumiem ir izdevīgi, ka gaismu ietaupa rītos, kad vairums no mums strādā, bet vakaros par apgaismojumu maksājam katrs pats. Derētu atcerēties, ka pirms elektriskā apgaismojuma ieviešanas ziemas periodā cilvēki dabīgi vairāk laika veltīja atpūtai. "Pulksteņu grozīšanu" ir industriālisma iezīme (vienalga, sociālismā vai kapitālismā), kurā uzņēmumu/īpašnieku intereses ir svarīgākas par darbinieku/cilvēku interesēm.

Ivars Indāns teica...

Valdim:
Varbūt maza piparbodīte var atļauties mainīt darba laiku, kā un kad vien vēlas. Mana iestāde ir fiksējusi darba laiku daudzos avotos, arī Google. To izmaiņa prasītu laiku, līdzekļus.
Zolīda iestāde neies mērkaķotioes ar darba laika maiņām, kaut vai regulāri mainot izkārtnes.

 

free counter