pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs

Atkal žuļicība no "gudrajām galvām"

Labdien, lasītāji!

Jau atkal atsevišķas mūsu valsts "gudrās galvas" ir pierādījušas to, ka tām interesē tikai un vienīgi savas un nevis valsts un sabiedrības intereses. Runa ir par Tieslietu ministrijas piedāvāto domu, ka Latvijas sabiedrībai būtu tiesības zināt, kam pieder visi uzņēmumi, kuri tādā vai citādā veidā darbojas mūsu valstī, tajā skaitā arī atklājot patiesos labuma guvējus tā dēvētajos ofšora vai ārzonas uzņēmumos. Lasītāji var trīs reizes minēt, kuri no mūsu politikāņiem pret šo domu ir iebilduši. Ja minējāt, ka to dara "gudrās galvas" no apvienības Par labu Latviju mums un mūsu sponsoriem, kā arī no tā dēvētajiem "zaļajiem zemniekiem," tad pareizi būs minēts.

Raidījums "Nekā personīga" brīvdienās ziņoja, ka TM likumprojekts ir iestrēdzis Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kuras priekšsēdētājs ir neviens cits, kā nesen par Valsts prezidentu ievēlētais Andris Bērziņš. Vēl raidījums vēstīja, ka konkrēti iebildumi pret to esot "Tautas" partijas dibinātājam un pašreizējam deputātam Andrim Šķēlem, kurš uzskata, ka tas "diskriminēšot biznesmeņus un aizbaidīšot investorus." Tāpat ziņots, ka šim viedoklim piekrīt Šķēles pārstāvētā apvienība, kā arī -- kāds pārsteigums! -- "zaļie zemnieki." Vārdu sakot, tās divas kustības, kuru nosacītajā vai īstajā priekšgalā ir personas, par kurām ir viss iespējamais iemesls domāt, ka arī tās ir iesaistītas ārzonas uzņēmumos, ja arī pašas to noliedz.

Šķēles kungs, ministrijas likumprojekts varbūt "diskriminēs" biznesmeņus un "aizbaidīs" investorus, bet ne jau visus. Tikai tos, kuriem acīmredzot ir kaut kas slēpjams. Vai tādi uzņēmumi Latvijā ir patiešām vajadzīgi? Nē. Jo uzņēmums, kura patiesie īpašnieki un labuma guvēji ir slēpti, ir uzņēmums, kurš darbojas slēptā veidā. Protams, mūsu valsts politikāņiem slepenība ir ierasta lieta un atklātība -- nekas labs vai akceptējams, bet sabiedrībai ir visas tiesības domāt citādi. Piedevām, kārtējo reizi Šķēle rīkojas neatbilstoši valsts ilgtermiņa un starptautiskajām interesēm. Redziet, pasaulē ir tāda organizācija, kā "Moneyval," kura reizi četros gados apkopo datus par to, kā valstis apkaro noziedzīgi iegūtās naudas legalizēšanu. Patlaban Latvija tās reitingos ir ļoti, ļoti zemā vietā -- vienā no pēdējām vietām visā Eiropā. Vai tas ir kaut kas tāds, par ko valsts likumdošanas pārstāvji priecājas? Varbūt viņiem tas ir pie vienas pakaļas, ka tik var šeptēties? Pareizi par šo lietu ir runājis Tieslietu ministrs Štokenbergs: "Mēs tikko viņiem esam solījuši, ka parlamentā ir likums un izrādās, ka ir deputāti, kam viņš nav vajadzīgs. Un diemžēl šiem deputātiem ir virsroka Saeimas tautsaimniecības komisijā." Ja Saeima nerīkosies, nākamais "Moneyval" ziņojums būšot "nedraudzīgs," bet lēmumam būtu arī starptautiskas sekas, jo "Moneyval" datus ņem vērā starptautiskas reitingu aģentūras, ārvalstu analītiķi, kā arī tās bankas, no kurām Latvijas valdība drīz vien prasīs starptautiskā aizdevuma pārfinansēšanu. Labi nebūs. Un sabiedrībai ir visas tiesības jautāt, kāpēc valsts priekšgalā ir personas, kurām tas ir gluži vienaldzīgi. Vai tiešām spēja, savas personīgās intereses apmierināt ar ofšora uzņēmuma, kurš pieder ofšora uzņēmumam, kurš pieder ofšora uzņēmumam, kurš pieder ofšora uzņēmumam, ir svarīgāka par Latvijas Republikas starptautisko reputāciju? Un vai tiešām Andris Šķēle nesaprot, ka pasaulē ir pietiekami daudz biznesmeņu un investoru, kuri tieši nevēlas darboties valstī, kurā nevienlīdzīgu konkurenci nodrošina specifiski tas, ka viena daļa uzņēmēju darbojas ēnā? Galu galā, cilvēks taču skaitās veiksmīgs uzņēmējs esam. Vai viņam tiešām viss pārējais ir pie kājas? Cik ļoti nožēlojami! Cik liela un kārtēja žuļicība!

Bet nav jau pārsteigums, no kurienes šie iebildumi nākuši. Šķēle pārstāv to pašu politorganizāciju, par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau atkal ir pateicis, ka 2010. gada Saeimas priekšvēlēšanu laikā tā rīkojās neatbilstoši likuma prasībām. Šoreiz partijām un apvienībām bija tik daudz naudas, ka būtu jābūt brīnumam, ka kāda no tām tomēr izlēma rīkoties negodīgi, bet mūsu banānu republikā nekas tamlīdzīgs nav pārsteidzošs. Kārtējo reizi būs tiesas, kārtējo reizi tiesas pateiks, ka nē, tā nedrīkstēja, kārtējo reizi būs pārsūdzēšana. Vai daudz, daudz vieglāk tomēr nebūtu rīkoties tā, lai KNAB iebildumu vispār nebūtu? Latvijā ir pietiekami daudz partiju un apvienību, kurām tas ir pilnīgi iespējams.

Lūk, iemesls, kāpēc turēt visus īkšķus par to, ka PLL rudenī gaidāmajās vēlēšanās tiks aizslaucīts vēstures mēslainē, kur tam pienākas būt. Viens no PLL ļaudīm Edgars Zalāns ir nācis ar domu, ka katrai PLL partijai vēlēšanās vajadzētu startēt atsevišķi. Laba doma, jo tad būs vēl jo vairāk ticams, ka ne viena, ne otra nesasniegs piecus procentus balsu. Taču galvenais tomēr ir cits: Kāpēc kāds gribētu balsot par partiju, kuras pārstāvji ir tik ļoti institucionāli negodīgi? Kuri noraida atklātību politikā, kuri allaž vēlas šeptēties tikai un vienīgi pa savam, kuriem tiesiskums ir pilnīgi un absolūti abstrakts jēdziens? Kaut kādā brīdī tomēr šādai žuļicībai ir jāpieliek punkts.

Jauku visiem dienu!

4 komentāri:

bush teica...

Streipa kungs, ko Jūs saprotiet ar vārdiem "institucionāli negodīgi"?

vecaisvilks teica...

Tas jau nemaz nav pārsteidzoši, tur Jums taisnība... Tikai - vai vispār Latvijas politikā ir kaut viena partija, par kuru varētu teikt, ka tā ir bez vainas? Un neba jau nu Štokenberga k-gam nav savu interešu... Pieļauju, ka man arī varētu nebūt taisnība, bet vispār vajadzētu izvirzīt uzstādījumu, ka no Saeimas, kura atlaista, nevienu nākamajā ievēlēt nedrīkstētu...

Kārlis Streips teica...

Bush -- tā ir pamatos negodīga iestāde vai organizācija.

Vilors Eihmanis teica...

Šorīt izlasīju, ka neviena Saeimā pārstāvētā partija neaģitēšot pret Saeimas atlaišanu. Bet par iekļūšanu Saeimā cīnīsies. Te nu man gribas pateikt, ka man nav pieņemama negodīgā tiesu sistēma. Aizvien tiesā nav iztiesātas vecas lietas par to, ka Saeimas priekšvēlēšanu laikā dažas partijas rīkojās neatbilstoši likuma prasībām. Vēl vairāk, izlasīju, ka viena otra partija arī pagājušo gadu krāpusies. KNAB savus pienākumu izpildīja. Tad kāpēc savu pienākumu nepilda tiesneši? Vai tiešām viņi domā, ka cilvēki ir tik naivi un nesaprot, ka lietas novilcināšana notiek apzināti, ļoti rafinēti? Es domāju, ka ar likuma spēku jānosaka, lai šādas kategorijas lietas tiesa izskata stingri noteiktos termiņos, piemēram, mēneša laikā. Šie jautājumi skar visu valsti, vēlētājus, tāpēc nekādi nav pieļaujams, ka tiesa lietu neizskata ļoti ilgstoši. Citādi sanāk, ka mums Latvijā no, vienas puses, veidojies Oligarhu slānis, bet no otras šīs mafijas izbīdīto tiesnešu slānis.

 

free counter