otrdiena, 2011. gada 3. maijs

Par Binladenu

Labdien, lasītāji!

Viņu meklēja ilgi un dikti. Bija doma, ka viņš slēpjas kādā alā kaut kur mežonīgajā teritorijā starp Pakistānu un Afganistānu. Runāja, ka viņš cieš no nieru mazspējas. Realitātē izrādījās, ka viņš ir dzīvs un dzīvo nevis kādā alā, bet gan ļoti lepnā savrupmājā. Amerikas un Pakistānas speciālie dienesti viņu sameklēja, nomedīja un nošāva. Ziņots, viņa līķis tika nogremdēts okeānā, lai viņa kapa vieta nekļūtu par svētvietu viņa sekotājiem.

Runa, protams, ir par teroristu organizācijas Al-Qa'ida dibinātāju Osamu Binladenu. Tieši viņa paspārnē tika organizēts lielākais teroristu uzbrukums Amerikas Savienoto Valstu vēsturē, kad 2001. g. 11. septembrī teroristu nolaupītas lidmašīnas ietriecās Pasaules tirdzniecības centra torņos Ņujorkā, kā arī ASV Aizsardzības departamenta mītnē Vašingtonā. Nav zināms, kuru celtni bija paredzēts iznīcināt ceturtajai lidmašīnai, bet varonīgie pasažieri to notrieca kādā laukā, un bojā gāja tikai tie, kuri bija attiecīgajā lidaparātā.

Amerikā Binladena nāves kontekstā izcēlās liela svinēšana, ļaudis vēlu vakarā pulcējās pie Baltā nama, tātad -- pie Amerikas prezidenta mītnes. "Pasaule ir labāka vieta tāpēc, ka ir miris Osama Binladens" -- tā paziņoja ASV Prezidents Baraks Obama. Tuvajos Austrumos reakcija bijusi mierīgāka, neviena valsts kā tāda notikušo nav nosodījusi. Pat visai haotiskajā Jemenā kāds Ārlietu ministrijas pārstāvis teica, ka tas esot bijis "vēsturisks brīdis." Talibāna organizācija Pakistānā Binladenu nosauca par "mocekli" un solīja atriebību.

Tas, lūk, šajā stāstā ir galvenais. Osama Binladens jau ļoti sen bija vairāk bubulis nekā liels drauds. 11. septembra notikumi toreizējam ASV prezidentam Bušam ļāva uzstāties kovboja lomā, tāpēc sākās uzbrukums Afganistānai un tāpēc ļoti melīgā kārtā kovbojs un viņa banda organizēja iebrukumu Irākā. Taču no tā neizriet, ka terorisms kā tāds būtu no pasaules izzudis pavisam. Al-Qa'ida jau izsenis ir bijusi ļoti sazarota organizācija, tas vispār teroristu organizācijām ir raksturīgi. Jo vairāk cilvēku zina par paredzētu uzbrukumu, jo ticamāk ir tas, ka informācija tiks nopludināta ne tur. Piedevām, vēsturē ir pietiekami daudz gadījumu, kad radikālāki teroristi nolemj, ka "centrālā" organizācija nav pietiekami radikāla un atšķeļas. Turklāt jākonstatē arī tas, ka tādas organizācijas, kā Al-Qa'ida, vislabprātāk atrodas valstīs, kurās nav īpaši lielas kontroles. Minētā Jemena ir viena šāda valsts, runa ir arī par atsevišķām Āfrikas valstīm, kurās par nopietnu valdību runāt nevar nemaz.

Tas noteikti nozīmē, ka arī turpmāk mums visiem lidostā liks novilkt kurpes un atņems visa veida šķidrumus. Man personīgi nekad nav bijis skaidrs, kāds ir apdraudējums no ūdens pudelītes, bet tādā nu pasaulē mēs dzīvojam. Katrā ziņā šķiet skaidrs, ka 11. septembra notikumi kā tādi nekad vairs neatkārtosies, avioindustrija pietiekami nopietni ir domājusi par drošības lietām, tajā skaitā vienmēr aizslēdzot pilotu kabīnes durvis, kā arī daudzās lidmašīnās izvietojot civiltērpā ģērbtus policistus. Taču ir vērts padomāt, kas tam visam ir apakšā. Runa tomēr ir un paliek par reliģiju. Al-Qa'ida paziņotais iemesls par uzbrukumu 11. septembrī bija tāds, ka organizācija vēlējās ASV padzīt no Saūda Arābijas un tās svētvietām. Ļoti noteikti reliģisks arguments. Irākā lielākais slaktiņš ir saistāms ar nesamierināmajām sunnītu un šiītu sektām -- atkal reliģiska lieta. Al-Qa'ida un tai līdzīgas organizācijas arī ir teikušas, ka tās vēlas jebkurā valstī, kur tas ir iespējams, nodibināt reliģisku kalifātu ar šarijas likuma pilnu ievērošanu. Taču pozitīva vēsts ir tāda, ka arī arābu pasaulē nekur nav atrodama valsts, kurā vairākums cilvēku gribētu dzīvot arhaisku reliģisku pārliecību gūstā. Arī Irāna, kura patlaban ir pasaules redzamākā islāma valsts, pilnīgi noteikti, ja vēlēšanas būtu brīvas, visi mullas un viņu laicīgie pakalpiņi tiktu padzīti ar mietu. Būtu ļoti labi, ja mērenās islāma balsis būtu krietni vien dzirdamākas, ja valstis, kurās teroristi jūtas ērti, pret tiem vērstos ar krietni lielāku bardzību. It īpaši tas ir sakāms par Pakistānu, kas it kā skaitās rietumu sabiedrotā. Māja, kurā tika nogalināts Binladens, atrodas lepnā savrupmāju ciematā, kurā dzīvo arī ievērojams skaits Pakistānas militāro vadoņu. Vai tiešām kāds grib apgalvot, ka neviens no viņiem pat nenojauta, ka kaimiņos dzīvo pasaules meklētākais terorists?

Terorisms vienmēr ir nožēlojama lieta, neatkarīgi no tā, kā vārdā tas notiek. Runa var būt par tautas tiesībām (palestīnieši, kuri pagājušā gadsimta 70. gados laupīja lidmašīnas un pēdējo 20 gadu laikā ir nodrošinājuši pašnāvniekus, kuri cenšas līdz ar sevi nogalināt pēc iespējas lielāku skaitu cilvēku), par politiskām lietām (Bādera-Mainhofa grupa Vācijā, Simbioniešu atbrīvošanas armija Amerikā, Īru republikāņu armija Īrijā), kā arī par reliģiskām lietām. Bet visos trīs gadījumos ir jājautā, vai pareizā reakcija neapmierinātībai ir kādam citam kraut pa purnu. Katrā ziņā galvenos kristiešu un musulmaņu tekstus tā arī var interpretēt, pirmie deva iemeslu tā dēvētajiem krustu kariem, savukārt otros ir runa arī par "ķeceriem." Taču, ja Dievs ir viens vienīgs, tad ir grūti iedomāties, ka Viņš priecājas par jaunu sievieti, kura apjožas ar sprāgstvielām un dodas uz tirgu. Vai par cilvēku, kurš nolaupa lidmašīnu un to ietriec celtnē. Vai par īru, kurš nošauj policistu. Vai par ASV prezidentu, kurš karu nodēvē par "krusta karu" arī 21. gadsimtā. Un tā tālāk.

Piekrītu ASV prezidentam, ka pasaule ir labāka vieta tāpēc, ka Osamas Binladena vairs nav. Taču baidos, ka pēdējā nodaļa šajā ļoti, ļoti skumjajā stāstā vēl nav uzrakstīta.

Jauku (un drošu) visiem dienu!

9 komentāri:

Tauriņa teica...

Jūtu līdzi visiem, kas zaudē tuviniekus, bet, manuprāt, arī pret ienaidnieka nāvi vajadzētu izturēties ar zināmu pietāti. Ne cieņas pret viņu dēļ, bet aiz cieņas pret sevi.

Kristīne Garina teica...

Un vēl derētu atcerēties M.L.Kingu un Gandiju. Un to, ka sabiedrības civilizāciju tomēr mēra tieši ar to, kā tā izturas pret saviem ienaidniekiem, nevis cik sparīgi tā atriebj savus draugus.

Toms teica...

Neliels jautājums Kārlim. Vai Jūs ar pilnīgu pārliecību apgalvojat, ka vēlēšanas Irānā nav brīvas? Man līdz šim radies priekšstats, ka Irāna ir viena no šābrīža demokrātiskākajām islama valstīm, katrā ziņā demokrātiskāka par korumpētajām Tuvo Austrumu diktatūrām. Protams, tā nav Rietumu tipa demokrātija, jo visos jautājumos, kas attiecas uz reliģijā definētajiem priekšrakstiem, noteicošā loma ir mullu viedoklim. Taču šajos ietvaros Irānā demokrātija, manuprāt, darbojas. Vai domājat, ka cilvēki balso par pašreizējo Irānas vadīb, jo viņus uz to piespiež, vai ka vēlēšanas tiek viltotas?

Miks teica...

„Reliģija kļūst par fundamentālismu, kad politika to izmanto savās interesēs.” (Salmans Rušdi) Tas par to islāmu un tam it kā piemītošu terorismu. Bet trakākais vakar bija tās gaviles pie Baltā nama! Kāda ir nācijas morāle ja ziņa par nāvi (kaut vai ienaidnieka) var izraisīt ko līdzīgu savas beisbola komandas uzvarai?

Vilnis teica...

Pievienojos augtākizteiktajām domām.Gan par reliģisko fundamentālismu un politiku, gan par amerikāņu reakciju sakarā ar notikušo.Varbūt var uzelpot ar naivu domu, ka nu tiešām "pasaule ir kļuvusi labāka vieta".Taču ko izmainīs viena cilvēka nāve? Ticāmāk tikai satracinās viņa sekotājus,provocējot uz jaunām agresijas izpausmēm.Un par to svinēšanu - laikam jau ne bez pamata ir uzskats par amerikāņu nācijas kopējo aprobežotību, ja tiek līksmots par cilvēka,lai arī tas būtu beidzamais nelietis,nāvi...

Toms teica...

Laikam esmu pārāk liels pesimists attiecībā uz jebkuras nācijas kopējo aprobežotību, tāpēc amerikāņu skaļā līksmošanās pie Baltā nama mani it nemaz nepārsteidza. Nemēdzu šausmināties arī par arābu tradīciju līdzīgos gadījumos šaudīties gaisā un izkliegt slavinājumus Dievam. Lai nu ko, bet aurojošu pūli spēj savākt kopā ikviena nācija. :D

Kārlis Streips teica...

Tom, Irānā kandidātus vispirms izvērtē reliģisko vadoņu padome un tikai tad laiž klāt pie procesa. Vēlēšanas Irānā ļoti noteikti nav brīvas un neatkarīgas.

MIEGAMICE teica...

Piekrītu Tauriņai, arī pret ienaidnieku jāizturas ar cieņu. Redzēju vakar Facebookā nožēlojamu līksmi. Mežonīga attieksme. Mani vairāk uztrauc ASV cietumos nomocītie nevainīgie cilvēki un daudzas citas amerikāņu nedemokrātijas izpausmes, kaut vai elektriskais krēsls.

Grinč teica...

K.S.: "Tom, Irānā kandidātus vispirms izvērtē reliģisko vadoņu padome un tikai tad laiž klāt pie procesa. Vēlēšanas Irānā ļoti noteikti nav brīvas un neatkarīgas."
Manuprāt nav brīvas un neatkarīgas tikai mūsu izpratnē. Tajā zemē tā varbūt ir visu labprātīgi (nesaku brīvprātīgi - tas ir nedaudz cits vārds) pieņemta un normāla kārtība, kura iespējams pat ir pārāka (nesaku, ka labāka) nekā teiksim rietumu demokrātija. Mēs nevaram mērīt citus ar savu tradīciju mērauklu, lai cik dīvaini mums citi izskatītos. Tai pašā laikā ir dažas atšķirības, kuras šobrīd šķiet nekādi nav pieņemamas, bet varbūt tikai laiks sniegs atbildes. Virspusējus uz citu cilvēku sniegtiem faktiem balstītus secinājumus var izteikt, bet tie nekad nebūs tādi kā ilgstoši dzīvojot šajās zemēs, kā klātesot dažādos notikumos un zinot arī priekšvēsturi ne tikai no atstāstiem, bet arī pašam tur esot.

 

free counter