trešdiena, 2009. gada 4. novembris

"Ārkārtīgi kaitīgi un netaisnīgi"

Labrīt, lasītāji!

Bloga virsrakstā minētos vārdus paudis "Tautas" partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Krauklis. Ko tad viņš uzskata par "ārkārtīgi kaitīgu un netaisnīgu"? Runa ir par Starptautisko valūtas fondu un tā prasībām, šajā gadījumā -- par progresīva individuālā ienākuma nodokļa ieviešanu.

Progresīvs nodoklis droši vien kaitētu "Tautas" partijas dziļo kabatu īpašniekiem vairāk, nekā vidējam un mirstīgajam Latvijas pilsonim, bet te tas nav galvenais. Galvenais tomēr ir mūsu valsts nebeidzamā ampelēšanās ar visu ko pēc kārtas. Ja vēstulē, kura tika nosūtīta SVF un citiem aizdevējiem, bija solīta ienākuma nodokļa paaugstināšana tad, pirmkārt, valdībai par to vajadzēja pastāstīt arī Latvijas iedzīvotājiem (atcerēsimies, cik ilgi politikāņi centās saglabāt vēstules slepenību un gražījās par to, ka tā tika nopludināta ziņu aģentūrām), un, otrkārt, tagad nav absolūti nekāda iemesla domāt, ka starptautiskie aizdevēji vēstuli uzskatīts par kaut ko nenopietnu un aizmirstamu. Latvijas jau tā stipri apskādēto reputāciju šie procesi neuzlabos nemaz.

Taču runa ir arī par liekulību. Ja nu reiz visā nodokļu diskusijā kaut kas ir "ārkārtīgi kaitīgs un netaisnīgs," tad tā ir tieši politikāņu uzceptā doma par neapliekamā minimuma samazināšanu. Atšķirībā no progresīvā ienākuma nodokļa, šis ir gandrīz vai pats regresīvākais solis (PVN paaugstināšana būtu vēl viens), jo tas ietekmēs absolūti visus nodokļu maksātājus pēc kārtas, ne tikai tos, kuriem arī krīzes apstākļos ienākumi ir lielāki. Ar to nebūt negribu teikt, ka obligāti vajag ieviest progresīvo ienākuma nodokli, jo taisnība šodien ir Dienas Biznesam, kurš aizrāda, ka apsviedīgi darboņi mūsu valstī, tajā skaitā Rīgas Buldozera mīlulītis airBertolts, jau savus darbiniekus ir pārkvalicējuši par kipriešiem, jo Kiprā, lūk, ar nodarbinātu saistīti nodokļi ir zemāki. Sanāks tā, ka augstāku nodokli maksās tikai tie, kuri nav pietiekami apķērīgi, lai savus ienākumus paslēptu kaut kur citur, un līdz ar to nekādi milzīgi ienākumi valstij no tā nesanāktu.

Taču kaut kur visā šajā jezgā ir pazudusi saruna par to, ka valsts finanses var uzlabot ne vien ar nodokļu celšanu, bet arī ar izdevumu samazināšanu. Kur, piemēram, ir iestrēdzis tā dēvētais "Zalāna plāns" par ministriju skaita samazināšanu? Jādomā, ka to aizslēgtā atvilktnē glabā tie ierēdņi, kuri vēl nav zaudējuši darbu, bet kuriem tas noteikti draudētu, ja kāda ministrija tiktu likvidēta. Taču tas nav arguments. Izšķērdība valsts un pašvaldību darbā nav pazudusi, un cita starpā, lūdzu, atcerēsimies, ka pusmiljards latu valsts budžetā būs "jāoptimizē" arī nākamgad. Kaimiņos Igaunijā valdība "trekno gadu" laikā naudu ielika kasē, nevis izspļāva to visos iespējamos virzienos uz "gāzi grīdā" filozofijas pamata. Un nu igauņiem ir nauda investīcijām, tajā skaitā viņi būvē mākslīgas salas, lai piesaistītu tūristus tāpat, kā Dubajā. Pie mums, savukārt, nav redzams absolūti nekas, kas būtu vērsts uz ekonomikas uzsildīšanu, lai uzņēmumi varētu strādāt, nodarbināt cilvēkus, maksāt nodokļus un tā nodrošināt tautsaimniecības atlabšanu. Nē, pie mums politikāņi prot tikai par nodokļiem domāt, turklāt lielākoties tikai par tiem, kas kaitēs sabiedrības trūcīgajam galam, ne jau oligarhiem un viņu pakalpiņiem. Lūk, kas ir "kaitīgi."

Jauku visiem dienu!

5 komentāri:

Buks teica...

Ne gluži par tēmu, taču mazliet - nācās te aizdomāties par pašu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas shēmu un tās atbilstību totālas ekonomiskas krīzes apstākļos nepieciešamajam taupības režīmam. Apzinos, ka par ekonomiku jēdzu mazāk nekā sivēns par apelsīniem, taču te toč īsti nesaprotu: izrādās, ka valsts iestādes maksā īri par telpām citai valsts iestādei (VNĪA), kas to ieskaita kopbudžetā, no kura atkal tiek valsts iestādēm iedota nauda, lai tā varētu telpas īrēt. Pie tam absurdākais ir tas - cik es saprotu, - uz doto brīdi, faktiski ir tā, ka VNĪA iedod īpašumu pārvaldīt kādai SIA, kura tad nosaka īres cenas, iekasē naudu no attiecīgo īpašumu īrējošās valsts iestādes un daļu no īres maksas pārskaita VNĪA. Pie tam jāpiezīmē, ka SIA uzdevums nav apsaimniekošana - tas ir iestādes kompetencē tālāk, tā ka vienīgā pievienotā vērtība, ko SIA ģenerē, ir naudas novirzīšana nosacīti privātajam sektoram (sev). Tā vienkāršoti nauda kursē šādi: piemēram, FM iedala naudu valsts budžeta iestādei, teiksim, IZMam, tai skaitā telpu īrei. IZMs maksā SIA par valsts telpām, savukārt SIA maksā VNĪA, kas atmaksā naudu FMam. Lielisks variants lai noslauktu valsts naudu visiem vidutājiem - SIA un VNĪA darbiniekiem šajā gadījumā (pie tam visas dievzemītes mērogā šī valsts slaukšanas nauda mērāma nevis desmitos tūkstošu, bet gan SIMTOS MILJONU LVL).

Tāds smuks un noslēgts aplis. Pie tam kaut kā šķiet, ka tā naudiņa, ko valsts budžeta iestādes maksā tai pašai VNĪA un tā FM, galā tiek iegrāmatota ailītē "valsts ienākumi" (ko lepni uzrāda pasaulei kā IKP), kaut tā realitātē nāk no pašu izdevumiem. Nez vai shēmas autoriem pašiem šķistu normāli adekvātu sistēmu ieviest savas ģimenes budžetā? Nu, piemēram, viens ģimenes loceklis izīrē veļas mašīnu otram ģimenes loceklim, īres naudu atdodot ģimenes maka turētājam, lai tas varētu iedot veļas mazgāšanas kūrējtājam naudu, ar kuru vešas mašīnu īrēt (pie tam šo īres naudu uzrādot VID kā ģimenes maka turētāja pašnodarbinātā ienākumus)?

Tā vietā, lai nodotu valsts īpašumā esošu ēku valsts iestādei beztermiņa lietošanā (atdot nedrīkst - nopārdos un naudu iehavos), lai šiem nav jāmaksā īri par to, ij vēl uz šo prieku rēķina samazinot piešķiramo budžetu, tb ietaupot (nafig jums tik daudz, ja īri nav jāmaksā?), vesela valsts pārvaldes darbinieku armija nodarbojas tikai ar to kā dzen resursus no vienas valsts iestādes uz otru un atpakaļ, no plūsmas darbojas varza SIA, bet par taupīšanu nosauc pāris simtu nelaimīgo ierēdnīšu atlaišanu no darba (kuriem pēc atlaišanas nākas maksāt gan kompensācijas, gan bezdarbnieku pabalstus, gan tie ir izmesti no IKP vairošanas procesa).

Vai nu esmu dumjš un nekā nejēdzu, vai arī dumja - "ārkārtīgi kaitīga un netaisnīga", - ir pati sistēma un tās vadītāji/organizētāji, kuri vēl uzdrošinās ko vāvuļot par „taupību“ un ka „naudas nav“.

Atvainojiet par šādu offtopic, taču brīnos, ka žurnālisti par šo tēmu neizrāda interesi, lai gan tieši te valsts budžetā vislielākie zaudējumi, nevis kādu pārdesmit tirliņu algas.

Unknown teica...

Man šķiet, ka progresīvo nodokli nevajag ieviest. Un galvenokārt tāpēc, ka tas nesasniegs mērķi - bagātie maksā vairāk. Ir jāsaprot, ka ļaudis, kas braukā smalkajās mašīnās nomācošajā vairākumā savus ienākumus nesaņem kā algu. Šis nodoklis precīzi trāpīs tiem, kuri jau tāpat kārtīgi nodokļus maksā.
Vispirms jāpanāk situācija, kad visi maksā tos nodokļus, kas jāmaksā jau tagad un tikai pēc tam domāt par jauniem.
Mazliet nesakarīgi uzrakstījās, par ko atvainojos.

Kārlis Streips teica...

Buks, vēl viens piemērs ir tas, ka valsts Latvijas Televīzijas personā maksā valstij LTV torņa personā. Arī tas ir visnotaļ muļķīgi. Un Mols -- pareizi. Pietiek jau ar to, ka pašnodarbinātām personām nodoklis tiek celts no 15% uz 23% laikā, kad bezdarbs spiež ļoti daudz ļaužu kļūt par pašnodarbinātām personām.

Unknown teica...

Uzskatu, ka pašnodarbināto IIN celt uz 23% ir nepareizi. Vienkārši daudzi centīsies reģistrēties, kā SIA, kas pēc būtības ir nepareizi mikro biznesam. Likmēm ir jābūt zemām vai augstām, bet VIENāDāM.
Un par progresīvo nodokli. Saprotu, ka lai pnāktu fiksālo efektu k-gi ir sarēķinājuši, ka tad nodoklis ir jāievieš jau no 300 latu algām. Man liktos loģiski, ka nodoklis ir jāievieš sākot no 1000 un uz augšu nevis fiskālā efekta dēļ, bet mīļās taisnības vārdā.

Unknown teica...

to:Jānis
es kaut kā nesaprotu, kā progresīvais nodoklis saistās ar "mīļās taisnības vārdā"? No lielākiem ienākumiem arī pie vienādas likmes taču nodoklis absolūtos skaitļos ir lielāks? Kur tad ir tā taisnība - tas, ka visiem atliek vienādi maz, neatkarīgi no ienākumu lieluma? Tas kaut kādā mērā grauj vēlmi pelnīt vairāk, piemēram, pārdevēju atalgojuma shēmas ir tieši būvētas uz to, ka vairāk pārdodot viņi arī nopelna vairāk. Ja to tagad papildina ar trešo dimensiju, ka viņi vairāk pārdodot (tātad, labāk strādājot) maksā proporcionāli lielākus nodokļus, tad neto summa var sanākt maz atkarīga no darba rezultāta. Tas sajauc visu pārdošanas ideju...
Un vēlreiz - kamēr šī valsts pārliecinoši nevar parādīt, ka tā tiešām vēlas iekasēt visus jau tagad noteiktos nodokļus, mēģinājumi iekasēt lielākas summas no tiem, kas tāpat jau maksā ir cūcība.

 

free counter