piektdiena, 2012. gada 16. marts

Kalendārā plānošana

Labrīt, lasītāji!

Šorīt laikrakstā Diena ir plaša intervija ar Latvijas tiesībsargu Juri Jasonu, kurš, tā izrādās, nupat amatā ir sabijis veselu gadu. Kolēģe Vita Dreijere viņu iztaujā par dažādām tēmām, tajā skaitā attiecībā uz šodienas balagānu pie Brīvības pieminekļa tiesībsargs ir pateicis lūk, ko: "Es uzskatu, ka lēmums aizliegt pulcēšanās brīvību 16. martā ir ar visdziļāko politisko dimensiju." Nudien. Runa ir par to, ka daudzās Latvijas darbavietās no potenciāliem darbiniekiem tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas, lai arī, piemēram, "galdniekam," ko minējusi kolēģe, tādas nav vajadzīgas, jo koks valodu neprot. Tur tiesībsargs saskata "diskriminācijas pazīmes."

Un tad Vita pievēršas šovasar gaidāmajām Draudzības dienām, kuras plašāk ir pazīstamas ar vārdu "praids." Vispirms tiesībsargs pasaka, ka praida gadījumā ir tas pats, kā ar 16. martu -- "neredzu problēmas, kādēļ cilvēki, kas vēlas realizēt pulcēšanās brīvības principus, nevarētu pulcēties." Bet tad kolēģe konstatē, ka "Ziemeļvalstīs varētu būt norma, ka tiesībsargs piedalās. Vai jūs arī varētu pievienoties šim gājienam?" Un tiesībsargs atbild: "Visticamāk, nē. Ziemeļvalstīs ir daudz dažādu normu, bet nedomāju, ka tas ir arguments man kaut kā pārkārtot dienas plānus un piedalīties pasākumā, kurā es neesmu plānojis piedalīties."

Manuprāt, Vitai Dreijerei tajā brīdī vajadzēja palūgt tiesībsargu parādīt savu dienas plānotāju, lai aplūkotu, kas tieši viņam ir paredzēts šī gada 2. jūnijā. Tas ir datums, kas patlaban vēl ir krietni attālu, bet acīmredzot tiesībsargs jau zina, kas viņam tajā dienā ir paredzēts, ja jau nav "argumenta" par "dienas plānu pārkārtošanu." Nu, ko? Organizēts, dikti organizēts šis cilvēks. Vai arī, ticamāk, te būs vēl viena paralēle ar 16. martu. Arī šodien mūsu valsts politikāņi mūk no situācijas kā velns no krusta. Tikpat liela zaķapastala acīmredzot jautājumā par Draudzības dienām ir arī tas cilvēks, kurš it kā mūsu valstī skaitās galvenais cilvēka tiesību aizstāvis esam. Cik jauki.

Iepriekšējie Draudzības dienu pasākumi Rīgā saistāmi ar nogurdinoši atkārtotu procesu. Rīgas domes "gudrās galvas" grib aizliegt, tiesa kārtējo reizi pasaka, lai neākstās, ir tāda lieta kā Satversme. Pats pasākums notiek aiz sētas, jo, lūk, Rīgā ir arī tādi ļaudis, kuri draudzīgi nu nekādi negrib būt. Viņi grib paust savus aizspriedumus, viņi grib bļaustīties, un dažos gadījumos viņi grib kādam fiziski uzbrukt. Vārdu sakot, ne tikai draudzības, bet arī civilizācijas pazīmju viņiem iztrūkst. Ļoti jauki būtu, ja kāda no mūsu valsts redzamākajām amatpersonām, tajā skaitā it kā cilvēka tiesību aizstāvis Jansons, tā arī pateiktu, ka tas 21. gadsimtā Eiropas valstī nav īpaši pieņemami. Vēl vairāk, ļoti jauki būtu, ja kāda no šīm amatpersonām piedalītos Draudzības dienu gājienā, lai apliecinātu, ka arī politikā mums ir personas, kuras saprot, ka cilvēka tiesības nav pārdalāms jēdziens un, ka Latvijai un tās reputācijai nu nekādu labumu nedod tas, ka Draudzības dienām apkārt ir bļaujošu bauru bars, un nevienam politikā par to nav sakāms pilnīgi nekas. Nudien žēl, ka Latvijas Republikas tiesībsargs to nesaprot.

Jauku visiem dienu!

2 komentāri:

Shumo teica...

Kārli, tu arī piedalīsies Praidā, ja nebūs citu ieplānotu pasākumu? Kāpēc gan tiesībsargam būtu jāpiedalās tādā pasākumā, ja tas neprezentē viņa orientāciju, ticību utt. Lai piedalās tie, kam tur jāpiedalās un kam tas ir svarīgi. Tas pats attiecās uz 16.martu un citām tamlīdzīgām dienām.

Miks teica...

Par to plānošanu un plānu maiņu patiešām izklausās stulbi. Bet par to piedalīšanos vai nepiedalīšanos: redziet, Kārli, ja Jansons piederētu tai grupai, kas organizē Draudzības dienas un kāda apsvēruma pēc to slēptu, tad protams - kauns un negods. Bet es nedomāju, ka cilvēkam jāpiedalās virsnieku ballē, ja viņš nav virsnieks, Žurnālistu savienības kongresā, ja viņš nav žurnālists un zemnieku protestos, ja viņš nav zemnieks. Ir zināma grupa, kurā cilvēki apvienojas pēc profesijas (konfesijas, pārliecības, ieradumiem etc) un kurai ir neapšaubāmas tiesības pulcēties. Kam vajadzīga amatpersona, kura tur piedalās tikai un vienīgi kā amatpersona? Lai padarītu pasākumu reprezentablāku? Tā jau mums pietiek visādu sporta federāciju, kurus vada cilvēki bez jebkādas saprašanas šajā sporta veidā, bet kuri saucās „sabiedrībā pazīstami cilvēki”.

 

free counter