otrdiena, 2012. gada 3. janvāris

Traģēdija laukos

Labdien, lasītāji, un laimīgu visiem šo jauno 2012. gadu! Lai visiem laba veselība, labs darbs, laba dzīve. Viss, ko varat vēlēties.

Protams, ne visiem jaunais gads sākās pozitīvi. Lasītāji atcerēsies, ka īsi pēc pusnakts jaunā gada pirmajā dienā Krāslavas pusē gāja bojā septiņi jaunieši, viens no kuriem acīmredzot nespēja noturēt spēkratus uz ceļa, tas ieslīdēja grāvī, apgāzās, un visi septiņi jaunieši, tajā skaitā viens, kas atradās mašīnas bagāžniekā, noslīka. Šodien laikrakstā Diena uz vāka ir visu bojā gājušo jauniešu fotogrāfijas, citur laikrakstā stāstīts par briesmīgajām sērām, kādas pārņēmušas viņu ģimenes, draugus un skolasbiedrus. Parīt būs sēru diena. Ceru, ka visi pulksten desmitos, kad Krāslavas katoļu baznīcā sāksies aizlūgums, nolieksim galvu un aizlūgsim par mirušo dvēselēm.

Taču vienlaikus te ir pāris lietas, ko teikt par to, kā tas īsti notika. Man vakar radio raidījumā bija Valsts policijas Prevencijas nodaļas vadītājs Edmunds Zivtiņš, un cita starpā viņš teica, ka nevienam no jauniešiem, kuri tobrīd atradās mašīnā, nebija auto vadīšanas tiesību -- nevienam. Zināms arī tas, ka mašīnai, kura brauca uz sniegota un ledaina ceļa, bija vasaras riepas, jo tā pieder kādam, kas to izmanto ļoti reti un tāpēc nesaskatīja vajadzību, uzlikt likumā paredzētās ziemas riepas. Te nu ir mācība visiem, visiem pēc kārtas. Protams, negribu patlaban braukt augumā cilvēkiem, kuri ir sēru nomākti, bet vai brīdī, kad šie septiņi jaunieši sakāpa liktenīgajā mašīnā, neviena pieaugušā klāt nebija, kurš būtu varējis pateikt "nē"? Acīmredzot ne, piedevām vecākais no bojā gājušajiem bija 19 gadus vecs, tātad -- ne vairs bērns. Te jārunā, kā radio teica E. Zivtiņš, par "neuzmanību, neprofesionalitāti vai pārgalvību." Policijas speciālists teica, ka 70 procenti visu bojā gājušo uz Latvijas ceļiem ir jaunieši, te acīmredzot vajadzīgs ļoti konkrēts izglītojošs darbs. Protams, ne katram pie rokas nestāvēsi, jādomā, ka arī bojā gājušo starpā bija tie, kuri zināja, ka uz sniega ar vasaras riepām nav prātīgi braukt, kur nu vēl pie stūres laist kādu, kam vispār nav tiesību. Bet acīmredzot šoreiz tas aizmirsās. Lai tā būtu mācība visiem pārējiem.

Bet ir arī otra lieta, par kuru man vakar uz radio kāds klausītājs atrakstīja e-pastā. E. Zivtiņam jautājumu neuzdevu, jo tā nav viņa kompetence, bet klausītājs aizrādīja, ka Latvijā ir gana daudz vietu, kur ceļi ir ļoti līkumaini un no tiem viegli var nokļūt grāvī vai, kā šajā gadījumā, upē (un ļauns likteņa pavērsiens ir tas, ka attiecīgā upe parasti ir ļoti, ļoti sekla, vien šogad bebri uz tās ir sacēluši aizsprostu un tāpēc liktenīgajā naktī upe bija tik dziļa). Šodien medijos ziņots, ka vietējā pašvaldība apspriedīs jautājumu par barjeras uzlikšanu traģēdijas vietā. Minētajiem jauniešiem tā būs ūdens šļūtenes atritināšana tad, kad māja jau nodegusi, bet pilnīgi noteikti nenāktu par sliktu visām pašvaldībām tomēr apsekot tās vietas, kur šādas traģēdijas var notikt un, jā, uzlikt arī barjeras. Lēts prieks tas nebūs, bet vai tomēr tas nebūs tā vērts, ja nākotnē no šādām katastrofām varēsim izvairīties?

Par ceļu drošību kopumā E. Zivtiņam bija arī pozitīvas lietas sakāmas. Ne bez diskusijām ieviestie fotoradāri savu ir paveikuši, katru dienu vidēji sistēma saņem datus par 200 vai pat līdz 600 (!) šoferīšiem, kuri ir pārkāpuši ātruma noteikumus. Policijas pārstāvis teica, ka nākotnē fotoradāru skaits uz Latvijas ceļiem tikai pieaugs, un tas ir lieliski. Tāpat svētku laikā negāja bojā neviens kājāmgājējs, cita starpā tas ir tāpēc, ka policija ir darījusi lielisku darbu, izplatot atstarotājus. Riteņbraucējiem varu pateikt, ka šogad policija sevišķu vērību pievērsīs mums -- jauns likums nosaka, ka dienas tumšajās stundās visiem riteņbraucējiem ir jābūt atstarojošai vestei. Man tāda ir, noteikti to vilkšu katru dienu. Jo drošība tomēr pirmkārt mums katram ir tikai un vienīgi savās rokās.

Lai vieglas smiltis jauniešiem, kuriem jaunā gada pirmā bija mūža pēdējā diena. Un, kā teicu, lai tā ir mācība mums visiem pārējiem.

Jauku visiem dienu!

16 comments:

Atis teica...

Par barjerām nepiekritīšu. Pašlaik īslaicīgi dzīvoju Šveicē, mazliet kalnos. Man pie mājām ceļi ir daudz līkumaināki, ar kraujām sānos (nobraucot no ceļa gaidāma garantēta kūleņošana pa nogāzi, kura beigtos dažus simtus metrus zemāk) un arī pašu ceļu stāvums ir pat līdz 27% - tas pārsniedz vairāku Latvijas slēpošanas kalnu nogāžu stāvumu. Uz šiem ceļiem ne tikai nav ātrumu ierobežojošas zīmes, bet arī barjeru, dažviet tikai atstarojoši mietiņi tā pavairāk salikti. Nav manīts, ka kāds vietējais teiktu, ka ceļi nav droši. Arī pašvaldībām naudas ir gana kaut vai pieckārtīgas barjeras gar abām malām izvietot. Tātad, netiek uzskatīts, ka barjeras kādu varētu glābt.

Drīzāk šajā gadījumā būtu jāvaino Latvijas braukšanas kultūra, nevis jātērē nauda bezjēdzīgām instalācijām ceļmalās. Un kas notiks, ja kāds ar 150 km/h ieskries barjerā un nositīsies? Būs jāsaka, ka barjera vainīga - jo bez tās ielidotu pļavā un paliktu dzīvs...

Kārlis Streips teica...

Ati, pieļauju, ka Šveicē nudien ir labāka braukšanas kultūra, ja jau ļaudis pieraduši pie tā, ka jābrauc pa milzīgiem kalniem. Taču šajā gadījumā šī nebija pirmā avārija uz konkrētā ceļa posma, citreiz tās beigušās ar vieglu izbīli, bet tomēr.

Ieva teica...

Atvainojiet, bet nu jau pusstundu rokos pa internetu un digitālo CSN versiju (it īpaši 22. nodaļu), bet nespēju atrast likuma grozījumus par atstarojošo vestu lietošanu. Vai varat norādīt avotu?

Kārlis Streips teica...

Ieva, to man vakar pats Zivtiņš stāstīja, ka no jaunā gada tumsas stundās riteņbraucējiem tas ir obligāti.

Ilze teica...

Ziniet... nu nebūs uz visiem mazceļiem, kas savieno divus mikroskopiskus ciemus, barjeras.
Savukārt tas, ka nebija neviena pieaugušā, kas atņemu mašīnas atslēgas - arī tas ir normāli. Tikpat iespējams, ka jaunietis, kas stūrēja mašīnu, ar to konkrēto spēkratu darbojās ne pirmo reizi.
Toties es gaidu, kad nu žurnālisti attapsies meklēt mašīnas īpašnieku, kurš būtībā tagad ir krimināli atbildīgs par notikušo. Bet visus trumpjus jau nevar vienā reizē izspēlēt.
Un vēl. Nevajag, lūdzu, uzsvērt "viens cilvēks bija bagāžniekā", kas liek secināt, ka tur mašīnā visi plītēja un jautrojās un nebēdu, bija galīgi piedzērušies un zaudējuši veselo saprātu pa ceļam uz ballīti. tas piedod nepareizu, lai arī sensacionālu nokrāsu. Cik saprotu, jaunietim viena ķermeņa daļa bija salonā, otra bagāžniekā un tas liek domāt, ka tā tas noticis, mēģinot jebkādā veidā izkļūt laukā no automašīnas. Un tas kardināli maina bagāžniekā atrašanās fakta emocijas.

Andris teica...

Skaidrs, ka tā tam nevajadzēja notikt. Skaudra sāpe par katru aizgājušo jauno cilvēku. Tā ir septiņķārtīga sāpe par tiem daudzajiem, kas pēc šo jauniešu aiziešanas Latvijas tautā nepiedzims...

Eva teica...

Manuprāt, liela problēma ir tā, ka arī tie, kam tiesības ir, ne vienmēr zina, kā rīkoties ekstrēmās situācijās, kad ceļš ir slidens un mašīnu tomēr sanes. Nevienā autoskolā par to nerunā - par to nav paredzēts runāt. Ja neesi tiesības licis ziemā, neko vairāk par teorētiskiem padomiem vari arī neiegūt. Un rezultāts ir tāds, kāds tas ir - bieži vien traģisks. Nemaz nerunājot par faktu, ka tagad tiesības iespējams iegūt pat tiem ļautiņiem, kam pat ātrumu pārslēgšana liekas pārāk sarežģīta padarīšana! Braukt var un vajag - bet tas ir jāmāk un šobrīd nav nekādas kontroles pār to, kādas ir katra vadītāja reālās spējas. Zinu, vienu puisi, kas nesen ieguva tiesības - viņš ir pilntiesīgs ceļu satiksmes dalībnieks, bet joprojām brauc iekrampējies stūrē un sniegotā laikā vispār šofera vietā nesēžas. Vismaz tik daudz prāta viņam ir, bet citiem?

Aigars Mahinovs teica...

Parasti bagažniekā ir pēdējais gaisa burbulis slīkstošā mašīnā.

Ļoti žēl, ka jaunieši sekatās izglītojošus raidījumus - Discovery kanāla Mythbusters raidījumā vairākas reizes tika detalizēti parādīts un apskaidrots kā izkļūt no mašīnas tādā situācijā: visvienkāršākais ir ar kādu asu metālisku priekšmetu (pat ar atslēgām) pārsist sānu logus un caur tiem izpeldēt, ja tas neizdodas, tad jāsaglabā miers, jātur elpa, jāpagaida kamēr auto ir pilnībā piepildījies ar ūdeni un spiediens izlīdzinājies un tad var viegli atvērt auto durvis (ja auto sagāzies, tad tās, kuras ir uz augšu). ASV šī informācija pēc skatītāju pašu atsauksmēm jau izglābusi vairāk nekā simts dzīvību.

Ivars Indāns teica...

Pirmo reizi dzirdu par obligātajām vestēm velobraucējiem. "Zivtiņš teica" :)
Tiešām nenāktu par ļaunu uzrādīt kādu konkrētu CSN punktu. Pats nebraucu ar velo, bet visi mani puikas gan, negribētu, ka jāmaksā sods nezināšanas dēļ.

Par braukšanu: pilnībā piekrītu Atim: jābrauc "ar galvu".

Ieva teica...

Visu cieņu, bet princips par informāciju, kas "nāk no drošiem avotiem" izraisīja Swedbank masu paniku. Kamēr tas nav publiski pieejams un akmenī (t.i. likumā) iecirsts, tikmēr tas tomēr nav likums. Un teikumu "Streips teica, ka viņam Zivtiņš teica" es arī nevaru izmantot kā argumentu sarunā. Tas tā :)

Nepārprotiet, es te filozofēju par informācijas nodošanas veidu. Kas attiecas uz velosipēdistu vestēm, tās noteikti būtu jāvalkā, neskatoties, vai to pieprasa likums vai nē.

Kārlis Streips teica...

Paldies visiem par diskusiju. Varbūt Zivtiņš pārteicās, bet es vakar viņam nosūtīju linku uz tekstu, viņš to izlasīja, un nekādu pretenziju nebija. Bet visvairāk piekrītu Ievai -- braucot ar riteni tumsā, atstarojošā veste vienkārši ir automātiski nepieciešama. Man tas nav pavisam aktuāli, jo mans ikdienas maršruts uz riteņa ir Rīgas centrā, kur ielas tomēr ir labi apgaismotas, bet citur tas nebūt tā nav.

Kārlis Streips teica...

Un Eva, kad es mācījos braukt Amerikā, vienu dienu skola (Amerikā braukt māca vidusskolā, jo tiesības var dabūt jau 16 gadu vecumā) aplaistīja ar ūdeni visu skolas stāvlaukumu un ļāva tam sasalt. Tad katram skolēnam bija jābrauc uz ledus, jāsaliek rokas klēpī, un jāļauj skolotājam stūri ātri pagriezt vienā virzienā, lai mašīna sāktu griezties. Skolēnam bija jāzina, kā no tās virpuļošanas izkļūt laukā. Pats neesmu bijis pie stūres kopš, šķiet, 1997. gada, bet to, kā to izdarīt, atceros joprojām.

Ilze teica...

Kārli, šodien autoskolas gatavo CSDD eksāmenam nevis braukšanai dzīvē. Protams, ja gribi maksāt un parasīsi, tad instruktors tev visu pastāstīs. BEt kurš tad grib maksāt, ja skaities jau gatavs eksāmenam? Piemēram, paralelo parkingu māca izbraukt, vadoties pēc stabiņiem nevis mašīnas gabarītiem, bet dzīvē, Rīgas centrā tādu stabiņu nav un nebūs. Tāpēc daudzām sievietēm riebjas pilsētā parkoties, jo viņām tas nav mācīts.
BEt ar šo es nebūt negribu teikt, ka autoskolas ir sliktas utt. Normālas iestādes, kur katrs paņem pēc savām vēlmēm un iespējām.

Ieva teica...

Streipa kungs, tā joprojām ir apelācija pie autoritātes. Jūsu kredabilitāte strauji krītas.

Kārlis Streips teica...

Nu, ja tā nav, tad tā nav. Es tumsā savu vesti valkāšu vienalga. :)

Gnudiff teica...

Man šķiet nesen lasīju kādu amerikāņu vai kanādiešu pētījuma atstāstu, kura galvenā sāls bija, ka smagās autoavārijās tiešām visvairāk iekļūst jaunieši, bet būtiskākais faktors ir nevis alkohols (kā varētu varbūt domāt), bet cilvēku skaits mašīnā.

Ja pareizi atceros, tad aptuveni bija tā, ka puisim esot mašīnā vienam risks bija diezgan zems, īpaši tas nepalielinājās arī, ja bija vēl +1 meitene, bet vairāk cilvēku uzreiz pamatīgi palielināja avārijas varbūtību, pie tam vairāku puišu kompānija palielināja varbūtību teju par kārtu(!).

Es neesmu īpaši par papildus noteikumu un regulējumu ieviešanu, bet šis gan man lika padomāt par to, vai nevajadzētu kaut kā ierobežot tieši gados jaunu šoferu tiesības vadāt pasažierus.

Izklausās varbūt drusku muļķīgi , bet tie cipari tur bija diezgan iespaidīgi -- diemžēl patlaban tā saite nav pa rokai, citādi ielitku šeit izvērtēšanai.

 

free counter