piektdiena, 2012. gada 6. janvāris

Par referenduma jautājumu

Labrīt, lasītāji!

Visi zinām, ka 18. februārī Latvijas pilsoņus atkal gaida došanās uz iecirkņiem, lai piedalītos referendumā par krievu valodas statusu Latvijas Republikā. Zināms arī jautājums, kāds referendumā taps uzdots: "Vai jūs esat par likumprojekta 'Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē' pieņemšanu?" Tieši par šo jautājumu šajās dienās izcēlušās diskusijas.

Sliecos piekrist tiem, kuri uzskata, ka jautājums tomēr nav pietiekami informatīvs. Specifiski runājot, Saeimas Neatkarīgo deputātu grupa (tā dēvētie Olšteinieši) ir nākuši ar domu, ka jautājumam būtu jābūt šādam: "Vai jūs esat par likumprojekta 'Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē' pieņemšanu, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu?" Uz to CVK atbild, ka tas nebūtu gana precīzi, jo valsts valodas statuss ir tikai viens no jautājumiem, kāds pieteiktajos grozījumos ir paredzēts. Tur runa ir arī par krievu valodas statusa nodrošināšanu Saeimā (papildinot Satversmes tekstu, kurā teikts, ka "Saeimas darba valoda ir latviešu valoda")un pašvaldībās, par Saeimas deputātu zvērestu (mainot tekstu ar vārdiem "stiprināt tās suverenitāti un kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas"), un par to, ka darba ļaudīm no valsts un pašvaldību iestādēm ir tiesības informāciju saņemt arī krievu valodā. Šie pēdējie ir jautājumi, kas izriet no krievu valodas oficiālā statusa, bet precīzi par šo statusu tomēr nav.

Manuprāt, te sakāmas pāris lietas. Pirmkārt, jautājumu varētu paplašināt citādi -- "Vai jūs esat par likumprojekta 'Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē' pieņemšanu, kas ir par krievu valodas statusu Latvijā?", vai "... par krievu valodas statusa mainīšanu (vai pilnveidošanu) Latvijā?" Taču, otrkārt, ja jautājuma teksts netiks mainīts (CVK šefs Arnis Cimdars ir teicis, ka laikā pirms referenduma zīmju drukāšanas komisija ir atvērta ieteikumiem par jautājuma saturu), tad pilnīgi noteikti būs vajadzīgi cita veida skaidrojumi. Pozitīvi ir tas, ka CVK visās balsošanas kabīnēs paredz izvietot plakātus, uz kuriem paskaidrots, par ko tad īsti tiek balsots, kā arī salīdzinošu tabulu, kurā redzams pašreizējais attiecīgo Satversmes pantu teksts kopā ar piedāvātajām pārmaiņām (šo tabulu jau tagad varat atrast CVK mājas lapā www.cvk.lv). Taču jājautā, vai visi vēlētāji, reiz iecirknī ieradušies, rūpīgi izpētīs visu, kas piestiprināts pie kabīnes sienas. Un tāpēc pilnībā atbalstu valdošās koalīcijas domu par informatīvas kampaņas rīkošanu. Šodien kādā intervijā Premjerministrs Valdis Dombrovskis stāsta, ka, viņaprāt, kampaņai būtu jābūt plašākai un par "valsts konstitucionālo pamatu skaidrošanu un tādu pilsoniskās sabiedrības veidošanu," bet vienādi vai otrādi, nepieciešams ļoti skaidri pateikt tiem, kuri to vēl nav sajēguši, ka referendumā galvenais jautājums tomēr ir un paliek jautājums par krievu valodas oficiālo statusu. Punkts un āmen.

No savas puses vēlos mudināt visus lasītājus 18. februārī doties uz iecirkni un balsot "pret." Kā esmu rakstījis citreiz, ir pat ļoti stipri ticams, ka kvorums referendumā nesanāks un tāpēc rezultāts nebūs noteicošs, taču gadījumā, ja latvieši, kuri ir tendēti pret krievu valodas statusa maiņu, sēdēs uz rokām un nepiedalīsies, tad to balsotāju procents, kuri ir par statusa maiņu, būs lielāks. Un, jo lielāks šis procents, jo "labāks" propagandas ierocis tas būs mūsu dārgās kaimiņvalsts autoritāro vadītāju rokās. Tas nu gan Latvijas un latviešu valodas interesēm nekalpotu nemaz.

Jauku visiem dienu!

3 komentāri:

test_user teica...

Es laikam nedomāju, ka vajadzētu jautājumu formulēt Olšteiniešu gaumē.
Nevajag tā, lai izskatās kā šis http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/5/57/Stimmzettel-Anschluss.jpg

ham teica...

Vai Jūs vēlaties, lai krievu valodai Latvijā tiktu piešķirts valsts valodas statuss kā to paredz likumprojekts.... ?

Jā / Nē

imants teica...

Labvakar.
Noklausījos šovakar K.Streipa sarunu ar D.Titavu.
Man liekas ka būtiskāks ir cits aspekts. Par tiesisko nihilismu, kuru valsts pārvaldes augstākais ešelons kultivē valstī.
Daži apsvērumi, tīri no tiesiskās apziņas veidošanas sabiedrībā viedokļa.
Šodienas valdošās koalīcijas sastādošo partiju iniciatīvas vairāk velk uz kultivēto tiesisko nihilismu valstī un sabiedrībā. Kas nu nekādi neveicina sabiedrības uzticību valsts pārvaldes augstākajām institūcijām, kaut arī dod šādas tādas iespējas atsevišķu partiju reklamēšanai....Ar skatu uz nākotni - tas ir kaitīgi valstij un tautai. Gan latviešu tautai, gan Latvijas tautai.

Diskutējot par ZZS mēģinājumu iekarot pozicijas valdošajā koalīcija ir interesenta no praktiskās politiskās spēles viedokļa, bet...

Man ir pilnīgi nospļauties par to valstī "vienīgo" korumpantu un oligarhu.
Paliek jautājums par Latvijas Satversmes ievērošanu vismaz no valsts pārvaldes institūciju puses. Saskaņā ar Satversme 18.pantu šie zēni un meitenes, kuri saucas par tautas priekšstāvjiem, ir devuvuši zvērestu. Kurš garantē valodas, Satversmes,valsts suverenitātes stiprināšanu. Vieni - pārkāpj zvērestu parakstoties par otru valodu. Otri pārkāpj šo zvērestu iesniedziet kārtējos Satversmes grozījumus, tātad ne stiprinot to bet virinot...
Trešie , devuši zvērestu par suverenitātes stiprināšanu sniedz priekšlikumus parakstīt līgumu, kurš šo suverenitāti mazina.
Tad priekš kāda mārutka šāds zvērests? Tad kāpēc Saeimas deputāti un MK locekļi dod zvērestus kurus neievēro, valsts pārvaldes līmenī..? Tā vairs nav politika, pat ne politiska prostitūcija. Tā ir politiska masturbācija.
Tad kāpēc domāt ka to drīkst tikai valsts pārvaldes līmenī?
Kāpēc tad to pašu nedrīksts jebkurš Latvijas pilsonis un iedzīvotājs attircībā pret jebkuru likuma normu?



Domāju ka mākslīgā ažiotāža ap stulbu iepriekššejo Satversmes grozījumu rezultātu ( nedrīkstēja uzsākt Satversmes virināšanu kā partiju reklāmu ) - referendumu ap valodu, tiek uzskrullēta lai piesegtu nopietnākus jautājumus. Jeb šodienas Saeima vairs patiešām nav spējīga risināt jautājumus, kuri svarīgi tautas izdzīvošana vispār?. Nespēj risināt normālu saruna ar sabiedrību?Pilnīgi tiek noklusēts jautājums par Latvijas suverenitātes samazināšanu , piekrītot tiesības Briselei pārskatīt Latvijas budžetu. Ja atceramies ka ir dots šāds tāds zvērests Saeimas pirmajā sēdē, šis jautājums šobrīd risināms tikai ar tautas nobalsošanu. Juridiski korekti nav cita ceļa. Jo tas burtiski izriet no Satversmes zvēresta teksta.

Līdz ar to ir vairākas konsekvences:



1. Daļa Saeimas deputātu ir zvēresta lauzēji valodas jautājumā, jo ir solījuši sargāt latviešu valodu...

2.Daļa ir zvēresta lauzēji piedāvājot izmaiņas Satversmē, kuru zvērestā ir solījuši sargāt... ( jebkuras , pat labi gribētas, ierosmes Satversmes izmaiņām , nav esošās Satversmes sargāšana...

3.Valdošās koalīcijas deputāti ir zvēresta lauzēji jo samazina Latvijas suverenitāti pretēji zvērestam. Pat nedodot tautai iespējas uzsākt diskusiju par tēmu.



Tātad visa šodienas Saeimā ir zvērestu lauzušas.

Vai nav vērts tam pievērst uzmanīnu un pacelt jautājumu par šīs Saeimas pienākumu pārtraukt savas pilnvaras, pie šādas attieksmes pret doto un Satversmē noteikto zvērestu?

Sabiedrībā būtu jāuzsāk diskusija par šo suverenitātes samazināšanu. Tikai sabiedrībai referendumā ir tiesības grozīt Satversmi. Ceļš , kurš atkal uzsākts reklāmai vienam politiskam spēkam, caur Satversmes Tiesu – ir bīstams visai latviešu tautai jau tuvākajā nākotnē.

Bez tam - vēl viens diskusijas loks. Tautas saglabāšanas jautājums nav tikai valoda. Svarīgāk būtu saglabāt genofondu.. No šodienas diskusijas izriet, ka ja būs valoda, kuru izmantos šurp sabraukušie ķīnieši, nēģeri, arābi - tad viss būs kārtībā - latviešu tauta saglabāta... Pat ja latvieši būs izbraukuši visi. Jeb palikuši divi vien, kā skumji pajokoja Dans.

Vai ar valodu nav par maz?

cieņā

Imants Burvis

 

free counter