pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

Par gada balvām un mikroautobusiem

Labrīt, lasītāji!

Lielbritānijas ziņu žurnāla "The Economist" apskatnieks Eduards Lūkass nule kā ir publicējis rakstu (http://econ.st/ejou3u), kurā viņš piešķir "gada balvas" dažādām Austrumeiropas valstīm. Polija uzslavēta par to, ka laikā pēc aviokatastrofas, kurā gāja bojā valsts prezidents un liels skaits citu amatpersonu, "valsts aparāts pat nenotrīcēja, tā vietā ar cieņu un efektivitāti nodrošinot tukšo vietu aizpildīšanu un valsts motora nepārtrauktību." Čehija uzslavēta par pretkorupcijas centieniem, savukārt Rumānija un Slovākija nosodītas par necaurskatāmu un korumpētu tieslietu sistēmu.

Kas minētajā tekstā rakstīts par Baltijas valstīm? Lietuvas Valsts prezidente Daļa Gribauskaite norāta par "neveikliem izteicieniem," tajā skaitā par atteikšanos apmeklēt ASV prezidenta Baraka Obamas rīkotas vakariņas Prāgā šī gada aprīlī, par kurām pati stāsta varone toreiz teica, ka tāpēc, ka pasākumā nebija paredzēta nekāda lēmumu pieņemšana un viņai labākajā gadījumā būtu divas minūtes sarunai ar B. Obamu, uz Prāgu dosies Lietuvas premjerministrs, bet viņa pati paliks mājās.

Mūsu gadījumā "Hudini balvu par izdzīvošanu" saņēmis premjerministrs Dombrovskis, kurš "ieviesa masīvāko taupības programmu, kāda redzēta jebkurā Eiropas valstī pēdējo gadu desmitu laikā -- un vienalga viņu ievēlēja vēlreiz." E. Lūkass piebilst: "Gadījumā, ja viņam apniks politika Latvijā, viņš būs mīļi gaidīts Īrijā."

Tomēr kārtējo reizi vislielāko uzslavu guvuši kaimiņi igauņi. Viņu valsts pasludināta par Austrumeiropas labāko valsti šajā gadā. E. Lūkass konstatē, ka nu jau tikai pēc pāris nedēļām Igaunija pievienosies eiro zonai un būs "viena no tikai divām valstīm eiro zonā, kura patiešām atbilst prasībām par ārējo parādu un budžeta deficītu. Otra ir Luksemburga. Taču, ja izmantojam otru filtru -- gatavību apmierināt NATO prasību, ka aizsardzībai jāveltī 2% to IKP -- tad Igaunija (1,9%) ir tālu priekšā Luksemburgai (0,7%). Valstij, kura pirms mazāk nekā 20 gadiem iznira no PSRS okupācijas apdauzīta un acis blisinoša, būt vienīgai valstij, kura ievēro kontinenta galveno klubu galvenos noteikumus? Tas ir varoņdarbs."

Malači igauņi. Pēdējo pāris mēnešu laikā manā radio raidījumā ("Aktuālais temats", LR 1, darba dienās plkst. 18.30) atkal un atkal un atkal dažādos kontekstos nācies runāt par to, ka tādā vai citādā nozīmē Igaunija Latvijai ir priekšā. Ne vien eiro, bet arī labāki ceļi, mazākas budžeta problēmas, mazākas problēmas ar sabiedrības integrāciju u.tml. Neko labu par mūsu valsti tas nesaka. Arī stāsts par mikroautobusu diez vai notiktu Igaunijā, bet pie mums, diemžēl tas ir visnotaļ raksturīgs.

Stāsts ir par Latvijas kuģniecību, kurā jau ilgāku laiku notiek cīņa par ietekmi divu tā dēvēto "Ventspils grupējumu" starpā. Dažbrīd cīņa sasniedz absurda farsa līmeni. Jau ļoti sen nav izdevies apstiprināt uzņēmuma gada ziņojumu, cita starpā tas liedz finanšu lietas noslēgt LK akcionāram Ventspils naftai. Ne tikai tāpēc vien, bet arī domājot par to, šogad VN akcionāra Vitol pārstāvis kādā intervijā teica, ka Latvijā esot grūtāk strādāt nekā Āfrikā. LK akcionāru sapulces vairākkārt sasauktas, tad atceltas, tad sasauktas, tad atceltas. Pagājušajā piektdienā paredzēto sēdi uzņēmums taisījās pārcelt uz nākamā gada janvāri, taču viena grupa akcionāru uz to vienalga ieradās un sēdi noturēja ... mikroautobusā. Mikroautobusā tāpēc, ka namu, kurā bija paredzēts pasākums, apsargāja liels skaits bruņotu vīru, kuri pateica, ka telpās neviens netikšot ielaists tāpēc, ka akcionāru sapulce ir atcelta. Mikroautobusā arī tāpēc, ka tas atradās uz īpašuma piebraucamā ceļa un tāpēc, pēc tiesu izpildītājas, kura tur piedalījās, uzskata, var teikt, ka sapulce notika attiecīgajā vietā, nevis citur.

Tas nu reiz nav nopietni. Jau no paša sākuma Latvijas kuģniecības privatizācija ir bijusi ne bez nopietniem jautājumiem par tās tiesiskumu, piedevām valstij Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras personā joprojām uzņēmumā pieder 10 procenti akciju. Protams, mūsējā ir valsts, kurai, piemēram, airBaltic gadījumā pieder pat vairākums akciju, bet vienalga tā ļauj aviokompānijas vadītājam visus dancināt pēc savas stabules, un tāpēc var arī nebrīnīties par to, ka valsts nav neko darījusi par haosu Latvijas kuģniecības pārvaldības iekārtā. Taču godu tas valstij nedara, un noteikti arī tāpēc Latvijai "gada labākās valsts" statuss Ekonomista acīs nespīdēs vēl ilgi un dikti.

Jauku visiem dienu!

2 komentāri:

Maashellee teica...

Atliek tikai māt ar galvu un piekrist. You made my day! thank you :)

Kārlis Streips teica...

You're welcome

 

free counter