Labrīt, lasītāji! Šodien par šo un to, par šo un to.
Piemēram, par atziņu, ka cilvēkam, kas vēlas nākt strādāt, ir vajadzīgas "labas krievu un angļu valodas zināšanas." Šķiet, šāds teksts darba sludinājumos mūsdienās parādās puslīdz refleksīvi, bet mani tas šorīt pārsteidza tāpēc, ka piedāvātais darbs saucas "redaktors-žurnālists," un darbu piedāvājošā instance ir laikraksts Diena. No tā izriet, ka Latvijas Republikā es, latvietis ar nu jau visnotaļ daudz gadu pieredzi žurnālistikā, nevarētu strādāt Latvijas republikas "lielākajā rīta Laikrakstā Diena" (tā sludinājumā avīze ir aprakstījusi pati sevi, radot jautājumu par kvalitāti tajos redaktoros-žurnālistos, kuri tur strādā patlaban, jo vismaz man liekas, ka vārdam "laikraksts" tur nav jābūt ar lielo burtu, bet ne par to šis stāsts) -- es tur nevarētu strādāt tāpēc, ka angļu valodas zināšanas man it kā ir, jo man sagadījās mācīties skolā ar pastiprinātu angļu valodas novirzienu, bet krievu valodu tā arī neesmu iemācījies. Droši vien, ka krievu valodas zināšanas redaktoram-žurnālistam Dienā par sliktu nenāk, ja ir nepieciešams lasīt, piemēram, informāciju no ITAR-TASS ziņu aģentūras Krievijā. Bet, nē -- ITAR-TASS savas ziņas piedāvā arī angļu valodā. Varu lasīt, piemēram, par televīzijas redaktori, kuru restorānā sašāvis kādreizējā Sanktpēterburgas gubernatora vietnieka dēls, un kuru glābis tas, ka zābakā bijusi metāla plāksnīte, tāpēc lode nav caurdūrusi televīzijas redaktores kāju. Bet arī par to nav šis stāsts. Jautājums tomēr ir par to, vai jēdziens "vajadzīgas labas krievu valodas zināšanas" Latvijā nav aizgājis krietni par tālu. Trolejbusa kontrolierim -- protams, tas ir vajadzīgs, ne visi mūsu līdzdzīvotāji bijuši pietiekami apzinīgi, lai iemācītos valsts valodu. Bet Latvijas Republikas lielākajā dienas laikrakstā? Piedevām tādā, kas tiek izdots latviešu valodā?
***
Ja par latviešu valodu un latviešiem. Šodien citā laikrakstā ir intervija ar jaunieti, kurš nupat ir kļuvis par jaunāko Saeimas deputātu vismaz atjaunotās Latvijas vēsturē, ja ne visos laikos. Viņš saucas Jānis Dombrava, viņam patlaban ir 22 gadi, un intervijā viņš stāsta par to, ko Saeimā cer darīt viņa pārstāvētā Visu Latvijai! partija. Cilvēks priekšvēlēšanu laikā iemācījies būt mazliet viltīgs. Sašutis viņš ir par jēdzienu šādu: "Nezinu -- ja par fašismu uzskata to, ka 25. martā ejam pieminēt politiski represētos ... tad man grūti ko teikt." Pieņemu, ka J. Dombrava, kurš Latvijas universitātē ir ieguvis bakalaura grādu vēsturē un turpina studēt maģistros, ļoti labi zina, ka runa nav par 25., bet gan par citu datumu martā, bet par to viņš ir izvēlējies nerunāt. Lai tā būtu. Taču intervijā ir arī cita saruna, kura pelnī vairāk uzmanības, proti: "Ļoti daudzās valstīs mēs varam redzēt, ka nacionālie spēki kļūst arvien spēcīgāki. Piemēram, Zviedrija, Nīderlande, Ungārija, Slovākija Austrija. Turklāt tās ir tieši samērā mazas valstis, kuras sajūt apdraudējumu globalizētajā pasaulē un saprot, ka jāatgriežas pie tautas vērtībām, pie nacionālās identitātes, lai varētu pastāvēt. Šāds notikumu pavērsiens dara bažīgus politologus un politiķus, kuri par savu virsmērķi izvēlējušies kosmopolītisma ideoloģiju un noliedz nacionālo identitāti par labu Eiropas identitātei. Viņu ideoloģija palēnām bankrotē, tādēļ viņi sāk uzvesties neadekvāti."
Nezinu, konkrēti par kuriem "politologiem un politiķiem" jaunais cilvēks ir domājis, bet nudien neuzskatu, ka Visu Latvijai! būtu pat minimāli prāta darbs, sevi saistīt un identificēt, piemēram, ar Ungārijas partiju "Jobbik," kura ir konkrēti rasistiska attiecībās pret valsts Romu tautības iedzīvotājiem un ir ar simboliku, kura konkrēti atsaucas uz laiku, kad Ungārijā valdīja nacisti, vai ar Nīderlandes Brīvības partiju, kuras līderis Gērts Vilderss nav uzskatāms citādi, kā par ekstrēmistu jautājumā par Islāmu, vai ar Zviedrijas demokrātu partiju, kura no nacistu simbolikas atteicās tikai 21. gadsimta sākumā, lai sevi padarītu par "pieņemamāku." Neatkarīgi no tā, cik "kosmopolītiska" vai "nekosmopolītiska" ir mana ideoloģija, es absolūti noraidu domu, ka "tautas vērtību" pamatā ir jābūt naidam pret "citādajiem." Un Visu Latvijai! gadījumā Dombravas teiktais liek domāt par jēdzienu "Pasaki man, kas ir tavi draugi..."
***
Nav man viedokļa par to, vai Latvijas universitātes profesors Roberts Kūlis ir vai nav nodarbojies ar plaģiātu, neesmu lasījis attiecīgos darbus, jo neesmu filozofijas speciālists, bet viņš ir jāpiemin kontekstā ar kārtējo pierādījumu par to, cik ļoti, ļoti, ļoti lēni mūsu valstī maļas tiesas dzirnas. Nevarētu teikt, ka man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc jautājums par plaģiātismu Latvijas universitātē, kura tomēr, ja nemaldos, atrodas Rīgā, tiek risināts Gulbenes rajona tiesā, taču tas te nav galvenais. Galvenais ir tas, ka lietu par darba attiecību izbeigšanu starp LU un profesoru Kūli tiesā bija paredzēts izskatīt vakar, bet nekas nesanāca, jo Kūļa pārstāvis esot "atradies citā sēdē." Kam negadās? Bet, kad Gulbenes rajona tiesa nākamajā reizē ķersies pie šī jautājuma risināšanas? Nākamā gada martā. Tātad -- pēc pieciem mēnešiem. Pieci mēneši, kuru laikā jautājums paliks neatrisināts. Varbūt, ka visas procesā iesaistītās personas ir tik ļoti aizņemtas ar visādām darīšanām, ka visos tajos piecos mēnešos nudien nav iespējams atrast pat pāris stundiņas, kuru laikā jautājumu atrisināt. Par tiesu kā tādu negribu ņirgāties -- mūsdienu finanšu krīzes laikā arī tiesām ir jādara daudz darba ar daudz mazākiem resursiem. Bet, ņemot vērā, piemēram, to, ka jautājums par divu politisku partiju krāpšanos pirms nu jau četriem ar pusi gadiem priekšvēlēšanu finansēšanas kontekstā vienas partijas gadījumā vēl nav pat izskatīts pirmās instances tiesā, tas liek domāt, ka nākamajam tieslietu ministram, kurš vien viņš vai viņa būs, būtu steidzami jāaplūko jautājums par to, kā šāda veida procesus padarīt krietni vien ātrākus.
***
Un, pēdīgi, vakar radio raidījumā man bija intervija ar ekspertu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par to, kā darba migranti Latvijā ietekmē darba tirgu. Runājām cita starpā arī par to, ka var būt un ir problēmas ar valodu, piemēram, ja kāds turku uzņēmums pasludina, ka visiem tiem, kas vēlēsies piedalīties turku vadītā projektā Rīgas lidostā, būs jāprot turku valoda. Bet acīmredzot problēmas ar valodu ir arī patlaban. Proti: "Virslīgas komandu FK Jelgava un Tranzit svētdienas spēlē vienā no epizodēm bumbas kontroli pārņēma japāņu leģionārs Jumpejs Šimura. Komandas partneri viņam uzsauca, ka tuvumā pretinieku nav un var neviena netraucēti pieņemt lēmumu, bet japānis no komandas biedru kliedziena sabijās un aizspēra bumbu pēc iespējas tālāk." Ar piebildi, ka diez vai komandas biedri pilnā balsī kliedza "Klau, vecīt, tuvumā pretinieku nav, un tu vari neviena netraucēti pieņemt lēmumu," atliek vien pateikt -- mūsdienu globalizētajā pasaulē acīmredzot gadās ne tā vien.
Jauku visiem dienu!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
10 comments:
par krievu valodu domāju satraukums nepamatots. darba prasībās to iekļaut ir loģiski, jo pa lielam šī valoda šajā valstī ir vajadzīga, pie tam par sliktu tās zināšana nekad nevienam nav nākusi. var rakstīt, ka vajadzīgas angļu+latviešu+krievu, un taisnība vien būs, pie tam ņemot vērā amata potenciālo seniority (t.i. izslēdzot svaigus vidusskolniekus, no kuriem neliels procents nemāk krieviski) tā prasība ir OK. No otras puses runājot konkrēti par piem. Jums, Streipa kungs, skaidrs, ka jebkurš normāls uzņēmums izvēloties kandidātus konkrētai vakancei neņems vērā tikai valodu zināšanas, utt., un pieņemu, ka Jūsu kompetence atsevišķās lietās būtiski atsvērtu krievu valodas nezināšanu.
Ar visu šo liriku gribēju vienkārši piezīmēt, ka krievu valodas zināšanas vairumā gadījumu ir pamatota/loģiska un pie tam izpildāma prasība,
ar cieņu,
Gudir, neesmu par to nemaz tik ļoti pārliecināts. Te apakšā tomēr ir vienas sabiedrības daļas visnotaļ pretīgā atsacīšanās 20 gadu laikā iemācīties, ka tā atrodas neatkarīgā valstī, kas nav Krievija. Tas ir lielummānijas jautājums, piedevām Jūs pareizi esat norādījis uz to, ka ar katru nākamo paaudzi šī prasība kļūst par lielāku nonsensu, jo mūsdienās krievu valoda pilnīgi pamatoti izglītības sistēmā ir tikai vēl viena svešvaloda līdzās angļu, vācu u.c. valodām.
nesaku jau, ka tāpēc obligāti uz ielas jārunā ar katru krieviski. Bet ņemot vērā biznesa potenciālu ar krievvalodīgajiem, šo valodu zināt ir kā minimums lietderīgi, un LV specifika tomēr vairumā gadījumu nosaka, ka kaut cik atbildīgā amatā šīs zināšanas ir nepieciešamas, lai lietas notiktu veikli/veiksmīgi. kas ir tikai objektīva realitāte. Un tas, ka jaunā paaudze šo valodu vairs nepārzin manuprāt nav nekas tāds ar ko lepoties. Domāju, ka angļu+krievu working knowledge būtu principā jābūt obligātai izglītības programmā.
Gudir, vai no tā izriet, ka Jūsuprāt visiem amerikāņiem būtu jāprot spāņu valoda, jo kaimiņos ir Meksika, savukārt visiem meksikāņiem -- angļu valoda, jo blakus ir Amerika? Visiem indiešiem ķīniešu valoda un otrādi? Es nestrīdos par lietderību tiem, kuri attiecīgajā valstī vēlas taisīt biznesu. Es strīdos par domu, ka Latvijā obligāti visiem ir jāprot krievu valoda, jo tas tomēr liecina par de facto divvalodību valstī, kurā de iure līmenī tādas nav.
Streipa kungs demonstrē nekonsekvenci spriedumos.No vienas puses izsaka sašutumu sakarā ar prasībām par krievu valodu un izsakās pret divvalodību.No otras - apņirdz partiju"Visu Latvijai!", kura vairāk par citiem iestājas par latviskumu,nacionālajām interesēm un ir pret divvalodību.
Ja runa ir par 16.martu,netiek jau slavināts nacisms.Es arī esmu piedalījies 16.marta pasākumos,jo arī mans vectēvs tika iesaukts leģionā un neatgriezās no kara.16.marts ir piemiņas diena.Streipa kungam vajadzētu tā kā zināt Latvijas vēsturi,tādēļ plašāk par šo tēmu te nerakstīšu.Un cilvēkiem,kuru tuvinieki cīnījās padomju armijas rindās tāpat ir tiesības uz piemiņas dienu.Lai Postsovjetija neturpinātu savu demagoģiju šajā jautājumā,oficiālajiem Latvijas pārstāvjiem būtu starptautiski jāskaidro šīs lietas.Diemžēl,ne tautumeita Vairiņa to darīja,ne Valdiņš dara.Bet Streipa kungs tā kā kaut ko pukst,bet vienlaicīgi ir to pusē, kuri gatavi diplomātiski bučot pakaļas gan rietumniekiem gan austrumniekiem, vai kā?
Komentārā bij kaut kādi aizrādījumi nekompetentiem žurnālistiem par lielā burta lietojumu. Savukārt,Jums pašam vajadzētu zināt,ka runājot par cilvēku neraksta-"viņš saucās",bet gan -"viņu sauc".
Vilni, manus iebildumus par 16. martu esmu rakstījis atkārtoti, ja Jūs tos neesat pamanījis, tad tā ir Jūsu nelaime. Savukārt, ja Jūs man vēlaties piesieties par gramatiku (un Jums par attiecīgo jautājumu ir taisnība), tad es, savukārt teikšu, ka pareizi ir saucas, nevis saucās. Jauku Jums vakaru.
Paldies par atbildi,Streipa kungs!šis teksts gan itnemaz nebij pēc būtības atšķirībā no iepriekšējā,ko nupat izlasīju.Lai arī par kādu demokrātu Jūs manifestētos,tomēr redzams,ka arī Jums piemīt sindroms,kas saucas:"ir mans viedoklis un ir nepareizais",jeb:"piekrītu jebkuram viedoklim,ja tas saskan ar manējo".Starp citu,uzskatam,ka pasaule ir 7000 gadus veca argumenti un pamatojumi ir izklāstīti ne vienā vien grāmatā.Saprotu,ka par dažām tēmām ar jums diskutēt patiesībā ir muļķīgi:)Jūs pats labi zināt cik vājš arguments ir atsaukšanās uz visām,visām,visām pasaules mediķu un psihiatru organizācijām.Lai arī ir izdoti dažādi paziņojumi,visiem zināms,ka speciālistiem šajos jautājumos it nemaz nav vienots viedoklis un tik drīz arī nebūs.Bet kas no funkciju viedokļa dabisks vai ne,ir saprotams katram,kas mācijies anatomiju un fizioloģiju pamatskolas līmenī.Tāpat katram skolniekam skaidrs,ka par laulību sauc vienīgi vīrieša un sievietes savienību.
Man personīgi nav pretenziju pret to,kāds esat piedzimis.Tāpat uzskatu,ka vienlīdzīgu cilvēcisko cieņu tiesīgs saņemt katrs cilvēks,neatkarīgi no rases,seksuālajām īpatnībām,fiziskiem vai psihiskiem,defektiem.(salīdzināt šīs atškirīgās lietas gan nav īsti korekti.)Pretenzijas ir pret to,ka Jūs ar sava subjektīvā viedokļa palīdzību nereti mēģinat iespaidot mēdiju auditoriju.Un tas manuprāt, ir nekorekti un neprofesionāli.
Vilni, mani nudien nebeidz pārsteigt atsevišķu blogu lasītāju pārliecība, ka reiz cilvēks ir nonācis pie viedokļa, viņam par to vajadzētu pateikt, ka šis viedoklis noteikti ir nepareizs. Protams, ka man ir savs viedoklis, tāpat kā Jums. Bet es atļaušos tomēr turpināt apgalvot, ka ir arī tāda lieta, kā nepareizs viedoklis. Nezinu, kādās grāmatās Jūs esat atradis sev pārliecinošus "argumentus," ka pasaule ir 7000 gadus veca, bet tad Jūs esat ļoti sīkā mazākumā, piedevām tādā, kurš vienkārši vēlas būt dumjš. Jo, ja pasaule ir 7000 gadus veca, kā tas ir apgalvots atsevišķās grāmatās, tad visus pēdējos 500 gadus visi tie, kas ir darbojušies tādās jomās, kā ģeoloģija, bioloģija, evolūcija, astronomija, fizika u.tml., ir sanākuši kopā un viltīgi nolēmuši pasauli pārliecināt par kaut ko pagalam nepatiesu. Un te nu mēs nonākam pie būtiskas patiesības. Zinātne aplūko to, kas ir un cenšas to saprast labāk un tālāk. Tie, kuri vēlas apgalvot, ka zeme ir 7000 gadus veca tāpēc, ka Bībelē tā ir "rakstīts," paņem ticību, kas tomēr ir un paliek amorfs jēdziens, ja mēs to salīdzinām, teiksim, ar algebru, un automātiski atmet visu to, kas šajā ticībā neiekļaujas. Par šādiem ļaudīm, ja godīgi, nākas ņirgt, skatoties, kā viņi mokās ar izskaidrojumiem par tādiem jautājumiem, piemēram, kā: Ja zeme tik tiešām sākās tikai piecas dienas pirms ar Dieva pirkstu uz tās parādījās Ādams un Ieva, tad kā ir skaidrojamas dinozauru fosīlijas? Ja Ādams un Ieva rotaļājās ar dinozauriem, kāpēc bībelē par to nav nekas teikts? Ja Noass savā šķirstā paņēma arī divus dinozaurus, kura paveida dinozauri tie bija, jo mēs zinām (protams, ja neesam izvēlējušies būt dumji tirliņi, kuri nevēlas zināt neko), ka dinozauru bija daudz un dažādu.
Un, kas attiecas uz cilvēka seksualitāti, jā, protams, varam pasaulē atrast autorus, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību un apgalvo, ka cilvēka seksualitātes pamatā ir, kā kādreiz ir teicis mūsu valsts Romas katoļu galva, "māte diktatore," ka geji ir fiziski slimi, ka geji ir garīgi slimi, u.tml. Taču, tāpat kā būs ar Jūsu piesauktajām grāmatām, kurās ir teikts, ka zeme ir 7000 gadus veca, arī šie cilvēki zinātniskajā nozīmē (un atkal šo jēdzienu es atdalu no jēdziena "ticīgs") ir ļoti smagā mazākumā un pretrunā ar Pasaules veselības organizāciju, ar Amerikas Ārstu asociāciju, ar Amerikas Psihiatru asociāciju, ar Amerikas Psihoterapeitu asociāciju, ar Amerikas Sociālo darbinieku asociāciju u.tt., u.tml., u.tjp. (Atvainojos, ka lielākoties par Ameriku, to zinu vislabāk, bet tieši tas pats ir sakāms arī par Eiropu.)
Jums ir taisnība, ka šie ir jautājumi, par kuriem es cenšos ietekmēt "mediju auditoriju" (mediju, cienītais, ne mēdiju). Mani nudien traucē un uztrauc tas, ka 21. gadsimtā joprojām pasaulē var būt tāda tumsonība. Un neapelējiet te pie "anatomijas." Jā, te var aplūkot jēdzienu "puļķis" un "caurums." Bet arī vīrieša un sievietes attiecībās to caurumu ir vairāk kā viens, ja vēlas paviesoties seksšopā, arī tas puļķis var būt vairāk kā viens. Tas nav rādītājs. Jautājums ir par cilvēka tiesībām. Un tas nu reiz ir nedalāms jēdziens.
Jauku Jums dienu.
Kārlis man šķiet ļoti piesardzīgs pret jebkuriem, kas novirzās no it kā vidējā, mērenā un pareizā. Es tādu viņa pozīciju neatbalstu, jo Kārlis pats nav vidējais, mērenais un pareizais. Es to nedomāju tai vienā ziņā. Es to domāju tā, ka Kārlis tomēr diezgan daudz savu pozīciju virza un aizstāv, bet šādi cilvēki "kaunīgajā, vidējā, mērenā un pareizā latviešu sabiedrībā" nekad nav cieņā. Tātad, Kārlis tāpat ir radikāls. Tas saistībā ar VL, par kuru nobalsoja cik tur % Latvijas vēlētāju. Kārli, Tev tāpat kā cepurainajam AL derētu nostāties uz vienas strīpas ar tiem pamācāmajiem, lai Tevis informētie ļautiņi izlemj :)
Man šķiet mazliet simptomātiska (kā es šo vārdiņu saprotu) Kārļa piesiešanās Laikraksts Diena (uzņēmuma nosaukums) lielajam L, kas varētu būt maketa īpatnība, un sekojoša Romu (tautība) un Islama rakstīšana ar lielo burtu. Ja pirmos varbūt gribas izcelt kā apspiestu mazākumu, tad otros laikam jau izceļ cita iemesla dēļ. Un tas jau man, Kārli, mazliet pabojā iespaidu par Tevi.
Ar interesi sekoju Tavam blogam un arī citām parādībām (TV, radio). Lielākoties var redzēt nopietnu analīzi, bet no tās pastāvīgi nākas nofiltrēt "birku piekarināšanu". Viena lieta ir viedoklis par lietām, bet cita - viedoklis par cilvēkiem.
Streipa kungs, LU profesors ir RIHARDS Kūlis, nevis Roberts. Lūdzu, izlabojiet nepareizo vārdu.
Ierakstīt komentāru