Secinājums: Pagaidām neapmierinošs

Labdien, lasītāji!

Brīvdienas mūs ar īpaši smuku laiku nelutināja, taču kādu brīdi gribējās izrauties no mājām un tāpēc aizčāpoju paskatīties, kā tad īsti izskatās viņdien ar mūziku un lielu pompu atvērtais mūsu galvaspilsētas jaunākais šopinga centrs. Pirmais secinājums: Pagaidām neapmierinošs. Gluži vai gribētos kādam no projekta autoriem pajautāt, kāda velna pēc šo iestādījumu vērt vaļā brīdī, kad tas ne tuvu nav gatavs? Viss liecina, ka centrs ar pagalam "latvisko" nosaukumu Galleria Riga būs pat ļoti smalks. Stikla griesti, strūklaku priekšnesumi -- viss kā nākas. Taču elegances sajūtu ļoti pamatīgi bojā zāģu un āmuru skaņa, kāda skan no tām pat ļoti daudzajām tirgošanas vietām, kuras patlaban vēl tikai tiek veidotas un remontētas. Septītajā stāvā, kur top solīta ēdināšana, sapriecājos par to, ka tur cita starpā ir britu paba tipa vieta. Sacerējos uz fišiem un čipsiem. Oficiants piedāvāja padzerties -- ūdeni, sulu, varbūt kaut ko grādīgu? Teicu, ka vispirms apskatīšos ēdienu karti un tad lemšu. Piedodiet, atvainojiet, bet šodien mums vēl ēdiena nav. Tātad -- pasākums, virs kura durvīm ir skaidri rakstīts vārds "restorāns," bet ēdiena nav. Secinājums: Vajadzēja vēl kādu nedēļu, divas pagaidīt. Galu galā, mākslinieks taču savu gleznu nepārdod brīdī, kad puse audekla vēl ir tukša un balta.

Ja reiz tas pateikts, tad jāsaka arī, ka tualetes telpa (visos astoņos stāvos, tiesa, tikai viena) ir ļoti smalka un eleganta, piedevām par to nav jāmaksā, kā tas ir citos it kā smalkos Rīgas veikalos (Galerija Centrs -- tas būtum par Jums). Savukārt, ja reiz pateikts arī tas, tad prieks, ka jaunajā Galleria Riga ir jumts, pa kuru var pastaigāties (ziemā tur būšot slidotava), bet pārsteidz, cik patiesībā neglīts skats no turienes atveras -- netīri jumti un desmitiem satelīta šķīvju. Diez kas nav.

***

Citāts no avīzes, kuru vajag izdrukāt un pielīmēt pie sienas, lai redzētu, cik lielā mērā tas izrādīsies patiess esam. Stāstītājs ir Rīgas mēra vietnieks, kurš tagad pārcelsies uz Jēkaba ielu kā ierindas deputāts, piedevām opozīcijā, un jautājums, uz kuru viņš ir lūgts atbildēt, ir par Mākoņu saimnieku Šķēli: "Vai viņam tika uzdots jautājums -- vai viņš domā četrus gadus Saeimā sēdēt?" Mēra vietnieka atbilde: "Šķēle skaidri pateica, ka viņš nākamos gadus strādās aktīvajā politikā, darbosies parlamentā, un tur nav nekādu šaubu. Visi ievēlētie deputāti plāno nopietni strādāt. Gan Andris Šķēle, gan Guntis Ulmanis." Pats sevi sev ierastajā trešajā personā (citur intervijā: "Neatkarīgi no tā, kādu amatu Šlesers ieņem, viņš no politikas nekur neaiziet") cilvēks nav minējis, droši vien tāpēc, ka pirms paies tie četri gadi, būs pašvaldību vēlēšanas un viņam nieze droši vien atkal niezēs, taču redzēsim, redzēsim, vai Šķēle tik tiešām visus nākamos četrus gadus darbosies Saeimā. Mani māc šaubas, lielākoties tāpēc, ka privātpersona var klīrēties par to, piemēram, kas ir uzņēmums Kempmayer un kādas privātpersonai ar to ir attiecības, bet valsts amatpersona vairs gluži tik brīva šādos un līdzīgos jautājumos nevar būt. Kaite tāda, ka valsts amatpersonas deklarācijā ir visādas lietas jāstāsta, un vismaz pagaidām šoreiz nav dzirdēts, ka cilvēks savu mantu taisās trastā vai vekselī likt, kā tas bija iepriekšējā reizē, kad viņš darbojās politikā (tas bija pirms tam, kad viņš nolika savu ierindas deputāta mandātu un paziņoja, ka no politikas aiziet "uz visiem laikiem"). Protams, cita lieta, ka ir izdevies neitralizēt to vienu laikrakstu, kurš kādreiz mēdza uzdot nepieklājīgus jautājumus par tādām lietām, kā Kempmayer, jo tagad avīze, Rīgas mēra vietnieka vārdiem runājot, būšot "pragmātiskāka." Taču galvenā persona šīs nepieklājības kontekstā tagad ir pārcēlusies uz portālu Pietiek.com un jautājumus uzdod joprojām. Labi, ka tā. Vien žēl par avīzi. Tagad mēs par pensionāriem Francijā no tās uzzinām daudz vairāk nekā par netīro politiku tepat mūsmājās.

Ja godīgi, šaubas māc arī par Ulmani. Pietiek jau ar to, ka viņš devalvēja valsts prezidentūras statusu, iesaistoties netīrajā spēlē, kas saucas elektorālā politika mūsu banānu republikā. Diez vai opozicionāra krēsla deldēšana Jēkaba ielā ir gluži tas, kas 71 gadu vecajam pensionāram bija padomā par to, kā pavadīt pensijas dienas. Hokejs taču ir daudz jestrāks.

Jauku visiem dienu!