Nu, ko. Pabiju Amerikā. Ļoti jauki bija. Manas dzimtās pilsētas Čikāgas ļaudis mani ielūdza uz 18. novembra svinībām, kur teicu svētku runu. Uzstājās leģendārie Čikāgas Piecīši. Nākamajā dienā tikos ar latviešiem, kuri vēlējās runāt par Latvijas sabiedriski politiskajiem notikumiem. Tas bija interesanti. Tikos ar klasesbiedriem no vidusskolas -- nākamgad mums būs apjomīgs salidojums (manā klasē, atšķirībā no klasēm Latvijā, bija gandrīz 700 skolēnu). Tikos ar ASV Apelācijas tiesas tiesnesi Ilonu Rovneri, viņa ir Latvijā dzimusi ebrejiete, kura pirms pāris mēnešiem pirmo reizi apmeklēja savu dzimto zemi, man bija tas gods viņu intervēt Amerikas latviešu laikraksta Laiks vajadzībām. Mums, tā teikt, labi klapēja, un pagājušajā pirmdienā tiesnese mani un māsu Žubīti uzcienāja uz vakariņām viņas sabiedriskajā klubā, kur cita starpā bija elpu aizraujoša mākslas darbu kolekcija (tiesnese stāstīja -- vērtīgākā kolekcija, kāda ir jebkuram sabiedriskajam klubam Amerikā). Tikos ar dāmām no E-pastos pamatota kulinārijas kluba, kura vajadzībām rakstu sleju par kulinārijas vēsturi. Protams, nosvinēju amerikāņu Pateicības dienu, māsa Andārte sarūpēja lielisku maltīti. Vārdu sakot, atvaļinājums lielisks.
Savukārt, kad pārbraucu mājās, laikraksti, protams, bija pilni ar ziņām par Latvijas krājbankas nedienām. Atzīstos, atviegloti nopūtos -- es jau šādam procesam reiz izgāju cauri Pareksa bankas kraha gadījumā. Šķiet, laiks parunāt par stingrākiem noteikumiem jautājumā par to, kam mūsu valstī pieder bankas, lai arī piekrītu šorīt kādā laikraksta intervijā teiktajam par to, ka gadījumā, ja krīzes apstākļos bankām rodas problēmas Francijā, Anglijā un citās lielvalstīs, nav iemesla domāt, ka mazajā Latvijā nekas tamlīdzīgs nevarētu notikt. Liekas, ka lielākoties ļaudis savu Krājbankā turēto naudiņu atgūs, tajā skaitā vakar ārpus Citadeles bankas durvīm veidojās garas jo garas rindas. Protams, var pārdomāt, ka patlaban, kad valsts budžets joprojām "jākonsolidē" par 100 miljoniem latu un vairāk, tas nav tas pats labākais brīdis, kad valstij jāatrod nauda garantiju izmaksāšanai, bet labāk jau, ka izmaksā nekā pieļaut, piemēram, banka Baltija epopejas atkārtošanos.
Taču manas prombūtnes laikā notika arī kas tāds, kas liecina, ka mūsu jaunā Saeima nudien ir kvalitatīvi citādāka nekā iepriekšējā, pie tam pozitīvā virzienā. Nudien uzmundrina tas, ka "gudrās galvas" vienbalsīgi (!!!) apstiprināja jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jaroslavu Streļčenoku! Grūti atcerēties, kad amatpersonu vēlēšanās deputāti būtu demonstrējuši tik lielu vienprātību, pat Vairas Vīķes-Freibergas atkārtotas ievēlēšanas gadījumā daži deputāti balsoja pret. Neesmu tik liels optimists, lai sacerētos, ka tagad visi 100 Saeimas deputāti aktīvi atbalsta cīņu pret korupciju, bet labs rādītājs tas ir vienalga. Šodien Ventspils trubas kabatas avīzē kārtējo reizi ir ķengu raksts par KNAB no skribenta Paidera, bet tas nekas -- vēlēsim knābim vislielāko veiksmi, jo korupcija joprojām mūsu valstī sit daudz, daudz, daudz par augstu vilni.
Savukārt, kaimiņos ar politiku kārtējo reizi iet kā pa brikšņiem. Ziņots, ka Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (!) vienpersoniski (!!) esot nolēmis, ka opozīcijas partijām gaidāmajās parlamenta vēlēšanās nebūs tiesības savas reklāmas demonstrēt televīzijā, jo tās varot "uzbrukt citām partijām." Tā skaitās demokrātija? Šī lieta skatāma kontekstā ar interviju, kura viņdien vienā no laikrakstiem bija ar Novgorodas apgabala gubernatoru, kurš stāstīja, ka Latvijas iedzīvotājiem vajagot braukt uz viņa apgabalu, jo tur būšot lielisks pārcelšanās pabalsts plus vēl visādi labumi. Var jau saprast. No Krievijas emigrācija laikā kopš cars Vladimirs V tur atjaunoja kvazidiktatūru bijusi pat aktīvāka nekā tepat pie mums, droši vien šur tur kadru trūkst. Bet vai ir īpaši ticams, ka Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāji metīsies uz valsti, kurā būtībā atkal ir diktatoriska vienpartijas sistēma ar visu no tā izrietošo? Diez vai. Nezinu, kam ir jānotiek, lai Krievija pirmo reizi savā vēsturē kļūtu par patiesi civilizētu valsti. Pagaidām tā joprojām ir tālu no šāda statusa, domājot arī par to, ka tā tagad ir izvietojusi pretraķešu aizsardzības sistēmu Kaļiningradā, lai "pasargātu" sevi no Rietumu ... pretraķešu aizsardzības sistēmas. Vai dieniņ!
Jauku visiem dienu!