Piepēšā "ētikas" paģērēšana no politikāņiem -- vai, dieniņ!

Labrīt, lasītāji!

Vakar manā Latvijas radio pastkastītē iekrita viens no ļoti, ļoti, ļoti daudzajiem e-pastiem, kurus šajās dienās un nedēļās naski visiem iespējamiem adresātiem izsūta šleseršķēliskais biznesa projekts "Par labu Latviju." Kā zināms, šis ir veidojums, kurš sev cenšas pievērst uzmanību visvisādos veidos, lai tikai vēlētāji neatcerētos, ka to ir veidojuši tie cilvēki, kuri vistiešāk ir atbildīgi par valsts ekonomisko krahu. Lielākoties es šīs depešas pa taisno iemetu virtuālajā mēslu izgāztuvē, bet tā, kura pienāca vakar, piesaistīja uzmanību un lika ironiski pasmaidīt.

Proti, pavisam apgarotā toņkārtā man PLL runasvīrs paziņoja, ka viņa pārstāvētā politbiznesa organizācija "pilnībā piekrīt Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju aicinājumam." Ko tad Latvijas "kristīgo konfesiju vadītāji" (un sapratīsim ļoti skaidri, ka runa ir tikai par dažiem kristīgo konfesiju vadītājiem) ir paģērējuši? "Dot iespēju katram skolēnam iepazīt savas tautas un eiropeiskās identitātes pamatus, iepazīstot Bībeli un tajā ietvertos ētikas principus." Kā tas tiks nodrošināts? "Konkrēti tas nozīmē ieviest ar likumu vispārizglītojošo vidusskolu mācību plānā obligātu „Bībeles mācību” 1.-12.klasei, sākot ar 2011.gada 1.septembri."

Pirmkārt. Diez vai Bībelē būs viegli atrast kaut ko tādu, kas konkrēti attiektos uz "latviskās identitātes" pamatiem. Ja kas, tad "latviskā identitāte" tomēr sākās pavisam ārpus kristietības. Ja reiz skolās būtu jāmāca "latviskās identitātes pamati," tad droši vien būtu jāsauc talkā Dievturi. Bet tas droši vien mūsu valsts galvenajiem melnsvārčiem prātā nu gan nebija.

Tāpēcm otrkārt. Ja visās klasēs un visās skolās un visiem skolēniem ir obligāta "Bībeles mācība," tad ko iesākt tiem skolēniem, kuri ir ebreji, musulmaņi vai vispār neticīgi? Vai šī tomēr nav lieta, kura pirmkārt ir jāatrunā ģimenē? Vai gadījumā te netiktu pārkāpta, pirmkārt, Satversme, kurā ir runa par reliģijas brīvību, otrkārt, Eiropas noteikumi, kuros ir paģērēts tas pats, un, treškārt, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas vadlīnijas par reliģisko izglītību? Ja kādam par to ir šaubas, tad atbilde visos trīs gadījumos ir "tiktu gan."

Tālāk, treškārt. No kurienes līdz nākamā gada septembrim radīsies skolotāji, kuri ir kompetenti katru dienu mācīt "Bībeles mācību"? Nedomāju, ka te pats labākais risinājums būs skolās sūtīt iekšā garīdzniekus, it īpaši ņemot vērā to, ka katoļi, luterāņi, baptisti un pareizticīgie Bībeles saturu mēdz interpretēt visnotaļ dažādi. Savukārt, cik daudz laicīgo skolotāju ir tādu, kuri Bībeli pazīst pietiekami labi, lai uz tās pamata sagatavotu mācību plānu?

Jo, ceturtkārt, tie "ētikas principi," kādi ir iekļauti Bībelē, var būt vislielākā mērā diskutabli. Kurš "ētikas princips" skolā varētu būt primārais -- "aci pret aci" vai "pagriez otru vaigu"? Ja kādā vecākā klasē skolēns Bībeli aplūkos ar kritisku aci, tad nāksies konstatēt, ka tur ir paģērēta vergu turēšana, ievērojama diskriminācija pret sievietēm, dzīvnieku upurēšana uz baznīcas altāra un vēl visvisādas lietas, kuras droši vien gluži par "ētiskām" neuzskatīt. Ja doma ir uzsvērt Bībeles centrālo vēsti, proti -- izturēsimies cits pret citu labi un tad visiem būs labāk -- tad priekš tā nav vajadzīgi 12 gadi izglītības. Tas ir kaut kas tāds, ko mammas saviem bērniem māca jau no zīdaiņa vecuma.

Un, piektkārt, vai nav tomēr tā, ka mūsu valstī baznīca no valsts skaitās atdalīta? Arī tas pie mums ir tikai tāds "uz papīra" jēdziens, vismaz ciktāl tas ir atkarīgs no Šlesera ļoti "kristīgā" biznesa projekta. Šī projekta tikumības līmeni mēs varējām redzēt brīdī, kad viņa partija demonstrēja, ka "ģimenes vērtības" nozīmē krāpt sievu, kamēr viņa ir laukos. Bet vēl vairāk tomēr nāk prātā tas, ka Šlesera un Šķēles biznesa projektam pašam ar tiem Bībeles "ētiskajiem principiem" tā ir kā ir. Atsevišķos gadījumos vērts padomāt, piemēram, par "Tev nebūs laulību pārkāpt." Latvijas politikā ļoti aktuāls ir jēdziens "Tev nebūs zagt." Kā arī "Tev nebūs nepatiesu liecību sniegt" (mūsdienu Latvijas politikāņiem tomēr melošana ir sporta veids).

Un, sestkārt, droši vien būtu jāmin vēl viens no Bībeles "ētiskajiem principiem," proti -- "Tev nebūs Dieva tā kunga vārdu nelietīgi velti valkāt." Protams, Latvija nav vienīgā valsts, kurā politikāņi spalvu spodrināšanas nolūkos sevi cenšas ietērpt Jēzus mantijā. Taču diez vai Dievs tas kungs patiešām sevi uzskata par politiskas kampaņas elementu, un doma, ka visās Latvijas skolās visās klasēs un visiem skolēniem ir ieviešama obligāta vienas konkrētas reliģijas dogmas mācīšana -- nu, piedodiet, citādi kā par politikas kampaņas elementu to nevar uzskatīt. Patlaban pašās jaunākajās klasītēs Latvijas skolēniem ir iespēja mācīties par kristietību vai arī par ētiku. Abos gadījumos esmu pārliecināts, ka tas ir mīļš un jauks process. Tas, ko ir paģērējuši melsvārči ar PLL informatīvo atbalstu -- tas nemaz tik jauki nav. Drīzāk jau politikāniski un ar krietnu piešprici liekulības.

Jauku visiem dienu!