Koalīcija, opozīcija, kvorums un tā noraušana

Labdien, lasītāji!

Klaunāde, kas saucas mūsu Saeima, darbojas pilnā sparā. Šodien tur ir gājis kā pa jampadraci. Tā dēvētā opozīcija centās forsēt jautājumu par dabas gāzes aplikšanu ar nodokli tikai 2014. gadā, nevis ātrāk. Tā dēvētā koalīcija nevarēja atrast pietiekami daudz deputātu, lai nodrošinātu šī populistiskā un politizētā soļa nobloķēšanu. Tāpēc koalīcijas deputāti vienkārši nepiereģistrējās darbam un tādējādi pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē izgāza Saeimas sēdi tāpēc, ka trūka kvoruma. Pēc tam tika sasaukta vēl viena ārkārtas sēde, bet šoreiz kvorumu izgāza opozīcija. Urrā.

Manuprāt, te ir sakāmas pāris lietas. Pirmkārt, jau sen kļūst visnotaļ grūti saprast, kas Saeimā ir koalīcija un kas ir opozīcija. Lielākoties lietas bīda pēdējā no tām, izmisīgi cenšoties demonstrēt, ka tai ir kaut kas nopietns sakāms par valsts problēmām. Tiesa, tas lielākoties nāk no populisma gala -- jautājums par dabas gāzes aplikšanu ar nodokli ir pietiekami aktuāls domājot par to, no kurienes valsts nākamajā gadā ņems tos 400 miljonus latus, par kuriem budžets būs "jāoptimizē," bet šodien debatēs viens no šleseršķēliskajiem deputātiem apgalvoja, ka tas tiekot piedāvāts tikai tāpēc, lai izdabātu starptautiskajiem aizdevējiem. It kā Latvijai pašai nebūtu nekādas intereses rast papildu finansējumu budžetā. It kā tas nebūtu bijis viens no šleseriskajiem cilvēkbērniem, kurš bija pie valdības stūres tajā brīdī, kad tika lūgta starptautisko aizdevēju palīdzība. Murgs. Vienkārši murgs.

Savukārt, kas attiecas uz valdošo "koalīciju." Uz papīra tai Saeimā ir 51 balss -- deputāti no Vienotības, Jaunā laika, zaļajiem zemniekiem un tēvzemiešiem, plus vēl seši no frakcijām neatkarīgi deputāti, kuri mēdz balsot kopā ar minētajām partijām. Taču dzīvē, kā visi zinām, viss ir citādāk. Pašos labākajos apstākļos koalīcija var rēķināties tikai ar 50 balsīm, jo zaļo zemnieku deputāts Ozoliņš joprojām ir slims, joprojām Saeimā nerādās, un joprojām demonstrē zaļo zemnieku elpu aizraujošo bezatbildību pret politiku valsts pārvaldi. Tas pats sakāms par zaļo zemnieku deputātu Ščerbatihu kurš, kā esmu rakstījis pietiekami bieži, Saeimas darbā piedalās tad, kad viņš nav aizņemts ar pamatnodarbošanos sportā. Un šī ir partija, kura savā vēlēšanu sarakstā ir sabāzusi vēl dažus pilnīgi ārpus politikas esošus sportistus. Bezatbildība. Bezatbildība. Lai arī man ir krietni bail par to, kas notiks 2. un 3. oktobrī, es tomēr ar nepacietību gaidu to dienu, kad šī Saeima beigs savu darbu, jo daudz destruktīvāku instanci būtu grūti iedomāties.

Vēl šodien kļuvis zināms, ka kādreizējā kultūras ministre Demakova nu ir iekārtota ērtos darbiņos uzņēmumā airBaltic un Rīgas (lasi -- Šlesera) tūrisma attīstības birojā. Šī ir kundzīte, kuras augstprātība amatā sita milzīgi augstu vilni -- viņai deguns bija tik tālu pacelts gaisā, ka tīri vai brīnums, ka neviena airBaltic lidmašīna tam nebija uztriekusies. Taču ārpus tā te viss notiek pēc programmas. Savējai vienmēr vietiņa atradīsies. airBaltic un RTAB ir Šlesera lolojumi. Acīmredzot pēc idejas augsti izglītotā Demakova nekur citur darbu nevarēja atrast. Un tāpēc, kārtējo reizi pilnīgi bez jebkāda konkursa, lakta viņai ir atrasta. Redzēsim, kādas olas viņa dēs.

Jauku visiem dienu!