Par katoļiem, Stendzenieka instinktu, "zaļo zemnieku" kārtējo neizdarību un Dienu -- pārdomas otrdienā

Labrīt, lasītāji! Šorīt par dažādām lietām.

Pirmkārt, priecē, ka Romas katoļu baznīcu mūsu valstī, cik var spriest, ir pārņēmis uzskatos krietni liberālāks cilvēks. Ja godīgi, tad tas ir bijis mazliet pārsteigums, jo minētā baznīca ar brīvāku domāšanu pasaulē nekad nav izcēlusies, un tas ir ļoti maigi teikts, bet šajās dienās jaunais arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs ir pateicis ij to, ka Bībeles mācību visiem bērniem pēc kārtas nevajag uzspiest, kā to ir paģērējis viņa priekštecis Pujats ar atbalstu no liekuļiem Šlesera un Šķēles biznesa projektā, ij arī to, ka Pujatam nevajadzēja Aglonas svētkos nodarboties ar lētu aģitāciju par labu vienam politiskajam spēkam. Labi, ka baznīcā ir arī tādas augsti stāvošas personas, kuras saprot, kas ir teikts Satversmes 99. pantā.

***

Sākusies lielā politiskās reklāmas sezona. Laukumā pie Rīgas centrālās stacijas ir parādījies liels plakāts, uz kura ir redzams šāds teksts: "Ja vajag smuku runu - zvaniet dzejniekam. Ja jātiek ārā no purva - sauciet buldozeru." Šķiet, šoreiz Stendzenieka reklāmiskais instinkts viņu ir pievīlis. Jo purvā buldozeri mēdz ... nogrimt. Jācer, ka tas ir priekšvēstnesis tam, kas notiks 2. oktobrī.

***

Šodien Dienas Biznesā ir plašs materiāls par to, cik mūsu valsts pārvalde tomēr var būt un ir neizdarīga. Runa ir par FSC sertifikātu, kas apliecina pārdotas koksnes kvalitāti starptautiskajā tirgū. Latvijas Valsts mežiem sertifikāts tika atņemts, jo starptautiskie auditori situācijā atrada zināmas problēmas. Latvija pati FSC standartu nav izstrādājusi. Kas mūsu valstī ir atbildīgs par mežu nozari? Tā būtum Zemkopības ministrija, kurā visus šos gadus nepārtraukti ir saimniekojuši "zaļie zemnieki." Kāpēc Latvijai par šo lietu būtu jāuztraucas? Tāpēc, ka Latvijā ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri jau ir nopublicējuši savas produkcijas katalogus nākamajam posmam, un viņiem būs jāpārdod tas, kas tur ir solīts. Ja to nevarēs sagatavot no Latvijā cirstiem kokiem, tad koki būs jāieved no citurienes. Lieki teikt, valsts eksporta un importa bilancei tas nekādu labumu nedos. Un pareizi par šo lietu ir rakstījuši kolēģi Dienas Biznesā: "Mēs labprāt savās neveiksmēs vainojam globālo ekonomisko situāciju, pārāk mazo Latvijas tirgu, lielo spēlētāju priekšrocības un visu ko citu, kaut gan pārsvarā gadījumu runa ir par pašu neizdarību. Proti, kaut ko neesam sapratuši, neesam izdarījuši vai painteresējušies." Un cita starpā te varētu pieminēt arī to, ko pērn, amatā stādamies, atzina "zaļo zemnieku" izvirzītais zemkopības ministrs Dūklavs: "Angļu valodā neesmu tik stiprs, lai risinātu izvērstas sarunas Eiropas Savienības līmenī." Vai arī, acīmredzot, starptautiskās koksnes kvalitātes auditoru līmenī. Protams, ne jau Dūklavs viens šo lietu var risināt. Bet augstākā līmeņa politiskā pārstāvniecībā diez vai šajā lietā ir pavisam maznozīmīga.

***

Un, pēdīgi, uzmanīgs optimisms manī atkal veidojas par to, kas notiek laikrakstā Diena. Nekādas lielas āža kājas tur nav manītas, laikraksts aktīvi reklamējas un cenšas sevi pozicionēt tirgū. Ļoti jācer, ka pēc tam, kad būs beigusies politikāņu paniskā vajadzība, apklusināt visus masu informācijas līdzekļus pēc kārtas, Viesturs Koziols (kuram, starp citu, šodien daudz laimes dzimšanas dienā) laikrakstam ļaus atgūt to, kas tam bija pirms lielajām rokādēm -- nopietna, pētoša, atklātību un tiesiskumu politikā atbalstoša laikraksta statusu. Tajā skaitā ar komentāru lappusi bez kuras avīzi pavisam nopietni uztvert ir pagrūti.

Jauku visiem dienu!