Par tradicionālām mājsaimniecībām

Labrīt, lasītāji!

Laikrakstā Diena šodien ir ļoti lakoniska ziņa, proti: "Eiropas savienības valstīs ir 200 miljoni mājsaimniecību, no kurām tikai 21,5% veido tradicionālas ģimenes ar bērniem, liecina ES statistikas dati par 2009. gadu."

Internetā izmeklējos krustu šķērsu un konkrēto pētījumu neatradu. Ja kādam šodien ir vairāk laika un to atrod, ielieciet, lūdzu, saikni. Taču vienalga zemais cipars rada pārsteigumu, un tajā kontekstā ir pāris lietas, par kurām ir vērts padomāt.

Pirmkārt, ir ļoti skaidrs, ka Eiropā ir pietiekami daudz mājsaimniecību, kurās kāds dzīvo viens pats, vai arī pārī bez bērniem. Tas, piemēram, attiecas uz ļoti daudziem pensionāriem, kuru bērni jau sen dzīvo savu dzīvi. Arī tad, ja vecmamma dzīvo pie dēla un vedeklas, tas neveido "tradicionālu ģimeni ar bērniem." Taču, otrkārt, rodas aizdomas, ka minētajos datos par "tradicionālām ģimenēm ar bērniem" statistiķi ir aplūkojuši tikai tās ģimenes, kurās abi cilvēki ir laulāti šī jēdziena oficiālā nozīmē. Un te nu mēs jau nonākam pie krietni plašākas lietas. Piemēram, Latvijā 2006. gadā salaulājās 6,3 procenti visu iedzīvotāju, bet laulību šķīra 3,3 procenti. Visos minētajos gadījumos "tradicionālā ģimene" izirst. Jēdziens "vientuļā māte" Latvijā ir pietiekami aktuāls, un ir jau arī "vientuļie tēvi." Vēl vairāk, daudzviet Eiropā, tajā skaitā arī mūsu valstī, ir pietiekami daudz ļaužu, kuri dzīvo kopā kā ģimene, bet baznīcas rituāls, kas saucas "laulības" viņiem nav vajadzīgs. Dzeltenajā presē pietiekami bieži tiek stāstīts par slavenībām, kurām ir šāda veida kopdzīve un, ja jau tas notiek slavenību starpā, tad tikpat ļoti tas droši vien notiek arī vispārējā sabiedrībā kā tādā. Ir arī mājsaimniecības, kurās sieviete ir adoptējusi bērnu un vīrietis vispār procesā nav bijis iesaistīts. Un, jā, ir arī viendzimuma pāri, patīk tas kādam vai nepatīk, bet ir arī tādi. Portālā Facebook, rakstot par pašreizējo tautas skaitīšanu, organizācijas Mozaika priekšsēdētāja Linda Freimane ir nikna par to, ka viņa nevarēja nodrošināt informāciju, ka viņa ir pavisam oficiāli laulāta ar savu dzīvesbiedri, lai arī viņas ir precētas (sieva Lindai ir dāniete, Dānijā viendzimuma pāru laulības ir atļautas). Un arī bez laulības institūta arī mūsu valstī ir ļaudis, tajā skaitā es, kuri dzīvo kopā ar sava dzimuma cilvēku un nepārprotami sevi uzskata par ģimeni.

Būtībā tas apliecina to, cik ļoti tuvredzīgi ir tie politikāņi mūsu valstī, kuri uzstāj, ka atbalstāma ir tikai "tradicionālā" ģimene viņu izpratnē par to, kas tā tāda ir. Un te nu reiz jautājums nav par to, vai valstī būtu vai nebūtu iedibināmas viendzimuma laulības. Runa ir par kopdzīves likumu, kura trūkums attiecas ne tikai uz viendzimuma pāriem, bet arī uz tiem ļoti daudzajiem divu dzimumu pāriem, kuri tā arī nav nonākuši līdz baznīcai vai zagsam. Pieļauju, ka mūsu valstī "netradicionālās" mājsaimniecības neveido gluži 78,5%, kā tas acīmredzot vidēji ir Eiropā, taču ignorējot šo apstākli, politiķi tomēr nepiedāvā visiem valsts iedzīvotājiem vienas un tās pašas iespējas un priekšrocības. Laulātiem cilvēkiem tomēr ir citas attiecības ar valsti nekā nelaulātiem, tas attiecas uz mantojuma tiesībām, aprūpes tiesībām, u.tml. Un, ja "tradicionālo" mājsaimniecību skaits ir mazākumā ... nu, tad par to vairākumu tomēr būtu jāpadomā.

Jauku visiem dienu!