trešdiena, 2011. gada 2. marts

Par valdības miglu un zebrām

Labrīt, lasītāji!

Laikam jau atkal ir jāsaka, ka mūsu republikas valdība dzīvo kaut kādā miglā, kas neļauj saskatīt pilnīgi neko, kas tai neizspiežas cauri. Raugi, patlaban mums visiem ir josta jāsavelk vēl mazliet ciešāk, bet atsevišķām izredzētām personām valsts aparāta augšgalā algas tomēr tiek palielinātas. Tiesa, tie ir cilvēki, kuri "stabilitātes garanta" laikā pelnīja krietni, krietni vairāk nekā patlaban, bet tomēr. Kārtējo reizi piesaucams vecais teiciens: Kā tas izskatās? Slikti izskatās. Man jau nav žēl, ka, piemēram, premjerministra preses sekretāre turpmāk katru mēnesi saņems vēl papildu 14 latu pirms nodokļu nomaksas. No pāri palikušās naudas knapi pusdienas kafejnīcā sanāks. Taču tas vienalga ir signāls no Ministru kabineta mājas, ka visa lielā taupīšana tomēr uz visiem neattieksies. Jā, var jau teikt, ka valsts aparātā nepieciešami profesionāli ļaudis, un minētā preses sekretāre nepārprotami ir profesionāls cilvēks, bet, pirmkārt, vai viņai būtu viegli atrast darbu privātajā sektorā laikā, kad bezdarba līmenis valstī ir mērāms divos ciparos, un, otrkārt, vai arī minētajiem izredzētajiem nebūtu vajadzīgs pašreizējos apstākļos demonstrēt piemēru?

Jā, valdības lēmums kārtējo reizi krietni palielināt nodokļus teorētiski valsts kasē ieripinās vēl pa latiņam, lai gan pietiekami nopietns jautājums ir par to, cik lielā mērā augstākais akcīzes nodoklis, piemēram, uz cigaretēm, vienkārši nenozīmēs krietni lielāku kontrabandu, kuras rezultātā nodokļu ienākumu nebūs pilnīgi nekādu. Taču arī tas ir jautājums, kas pietiekami uzskatāmi demonstrē valdības ignoranci. Pat starptautiskie aizdevēji ir saausījušies un atcerējušies, ar cik lielu pārliecību laikā pirms pagājušajām vēlēšanām ministru prezidents visiem stāstīja, ka budžeta "konsolidācijā" divas trešdaļas būs izdevumu samazināšana un tikai viena trešdaļa -- ienākumu palielināšana. Tieši tāpat, kā pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām viņš visiem stāstīja, ka pensijas netiks aizskartas. Tika aizskartas. Un konsolidācijas proporcijas kļuva tieši pretējas. Piedevām pat izdevumu samazināšanā valdība demonstrējusi krietnu tuvredzību. Tā, piemēram, mums paskaidrots, ka izglītības iestādēm finansējums tikšot samazināts, lai novērstu studiju programmu dublēšanos valsts finansētajās augstskolās. Tas ir pagalam loģiski. Joprojām nesaskatu iemeslus, kāpēc Latvijas universitātē būtu apmācāmi mediķi, savukārt kādreizējā Medicīnas akadēmijā -- sabiedrisko attiecību speciālisti. It īpaši pēdējo mums valstī jau ir krietns pulks. Taču ir arī jautājums par kultūras augstskolām. Tādu mums ir tikai trīs -- Mūzikas akadēmija, Mākslas akadēmija un Kultūras akadēmija. Kur tajās ir meklējama studiju programmu dublēšanās? Vai Mūzikas akadēmijā saksofonisti mācās zīmēšanu un Mākslas akadēmijā gleznotāji mācās čella spēlēšanu? Nu, nē. Protams nē. Loģiski, ja samazinājums visiem, tad samazinājums visiem, bet vismaz nevajag melot un teikt, ka runa ir tikai par programmu dublēšanos, ja ir uzskatāmi skaidrs, ka ne visās valsts finansētajās augstskolās tāda pastāv. Šī tomēr ir kārtējā valdošās "elites" pārliecība, ka reiz ievēlēti, politikāņi var darīt visu ko pēc kārtas un nevienam īpaši par to nav jāatskaitās, nekas nav jāpaskaidro. Un aviokompāniju reisi Londonas un Dublinas virzienā kļūst pilnāki un pilnāki un pilnāki. Varu atkārtot to, ko rakstīju vakar -- pašreizējā tautas skaitīšanā sevišķi interesanti būs noskaidrot, cik tad īsti mūsu tautiešu ir piesituši pēdu un pazuduši no valsts, pietiekami daudzos gadījumos -- uz palikšanu. Vai tas ir tas, ko "gudrās galvas" vēlas panākt? Vai tiešām?

***

Un vēl. Laikrakstā Diena katru dienu pēdējā lappusē zem virsraksta "mācies valodas" piedāvāti divi vārdi, kas iztulkoti krievu, igauņu, lietuviešu, angļu, vācu, franču, itāļu, spāņu, zviedru, dāņu, poļu, ungāru un turku valodā. Šodien viens vārds ir "bezdarbnieks," kas dažādajās valodās variē no tootud (igauņu valoda) uz chomeur (franču) uz "munkanelkuli" (ungāru) un issiz (turku valoda). Savukārt strīpainais zvērs, kas latviešu valodā saucas zebra -- attiecīgi minētajās valodās zebra, sebra, zebras, zebra, Zebra, zebre, zebra, cebra, zebra, zebra, zebra, zebra un zebra. Tas vienkārši ir interesanti -- tas viens vārds tik ļoti variē, bet tas otrs visās valodās ir tik ļoti līdzīgs. Kā tas notika?

Jauku visiem dienu!

3 komentāri:

Unknown teica...

Gadu no gada atgriežamies pie tiem pašiem jautājumiem un problēmām. Visiem zināmā vidējā latvieša ausīs tas viss droši vien sen jau skan kā sabojājusies plate. Diemžēl.

Arguss teica...

ar darbu un bezdarbu acīmredzami tautas ir saskarušās vēl pirms tās visas kolektīvi tika iepazīstinās ar tādu radību kā "zebra", pie tam katra individuāli, bet par "zebru" viņam visām varētu būt pavēstījis kāds viens avots, no kurienes tad arī nosaukums pārņemts.

par visu pārējo. protams.

Unknown teica...

Ja sarakstā butu iekļautas afrikāņu valodas, droši vien "zebras" variāciju būtu vairāk.

 

free counter