Visnotaļ apbrīnojama vienprātība

Labdien, lasītāji!

Šodien gadījās ieskatīties Saeimas mājaslapā, kur cita starpā ir arī informācija par to, ko deputāti vakardienas plenārsēdē labu darīja. Acīs krita lūk, kas:

Likumprojekts par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda vadības likumu. Par 87, pret 0, atturas 0.

Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Par 83, pret 0, atturas 0.

Grozījumi Detektīvdarbības likumā. Par 87, pret 0, atturas 0.

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Par 87, pret 0, atturas 0.

Grozījumi likumā par Iekšlietu ministrijas darbinieku disciplināratbildību. Par 84, pret 0, atturas 0.

Un tā tālāk. Daudzi no balsojumiem bija par likumu pirmajā lasījumā, tāpēc debates par to var turpināties, bet tomēr minētajos un vēl 14 jautājumos lēmums tika pieņemts bez balsojumiem pret un bez atturēšanās. Tik viegli negāja ar amatpersonu vēlēšanām, Kristīne Brokāne par rajona tiesnesi aizklātā balsojumā kļuva ar tikai 60 balsīm par un 24 pret, lai gan kolēģis Māris Markovs to pašu darbu ieguva ar 84 balsīm par un nevienu pret.

Šāda vienbalsība, ja godīgi, uzmundrina. Skaidrs, ka arī opozīcijas deputāti saprot, ka tāpēc vien, ka viņi ir opozīcijā, nav jābalso pret visu pēc kārtas. Tas liecina par politisku atbildību (lai gan jājautā, kur vakar bija tie 13 līdz 20 deputāti, kuri balsojumā nepiedalījās vispār) un vēl jo vairāk liek pārdomāt, kāpēc citos jautājumos Saeimā notiek tik milzīga klīrēšanās. Protams, specifiski ir jādomā par gaidāmo balsojumu par Lisabonas līguma labojumiem, kura kontekstā "zaļie zemnieki" vispirms pateica, ka tos atbalstīs tikai tad, ja tie iekļūs valdības koalīcijā un pēc tam pateica, ka to vairs neprasīs, bet nebūs nekādi "puišeļi," kuriem var likt par kaut ko balsot. Par to jau rakstīju. Bet jautājums par fiskālo stabilitāti Eiropā un eiro zonā tomēr ir izšķiroši svarīgs jautājums arī Latvijai, jo ko īsti ar savu opozīciju Zaļo un zemnieku savienība vēlas pateikt -- ka fiskāla disciplīna Latvijā nav vajadzīga? Protams, tas ir plašāks jautājums nekā, piemēram, jautājums par amatpersonu disciplinārlietām atsevišķā ministrijā, bet tomēr. Galvenais arguments, kas dzirdēts jautājumā par Lisabonu, ir par to, ka Latvija tādā gadījumā atdos daļu savas suverenitātes, bet tas nav arguments, jo, pirmkārt, Latvija tomēr ir ES dalībvalsts un tāpēc piedalās tās darbā, un, otrkārt, Latvija (tāpat kā visas pārējās pasaules valstis, kuras nav sevi izolējušas pavisam) daļu savas suverenitātes ir atdevusi katrai starptautiskajai organizācijai, kurā tā ir iestājusies. NATO neļauj spriedelēt par to, vai būtu vai nebūtu jānodrošina konkrēts aizsardzības finansējums (lai gan mūsu valsts to nenodrošina), Eiropas Padome neļauj spriedelēt par to, vai cilvēka tiesības ir vai nav ievērojamas, tā pati Eiropas Savienība neļauj spriedelēt par to, vai direktīvas būtu uzskatāmas vienkārši par rekomendācijām. Protams, ir latvieši, kuri uzskata, ka Latvijai nevajadzētu būt nevienā no minētajām organizācijām, bet tas ir pagalam muļķīgi, jo būt pie galda vienmēr ir labāk nekā tur nebūt.

Vienu vārdu sakot -- ja Saeimas "gudrās galvas" var būt vienotas dažos jautājumos, tad bez pietiekami nopietniem argumentiem pret, tām vajadzētu būt vienotām arī citos.

***

Un vēl viena doma. Laikrakstā Diena katru dienu 4. lappusē ir rubrika "spilgti citāti." Neviens šajā rubrikā ar "spilgtu citātu" neparādās biežāk kā Viktors Avotiņš, un tas nu ir visnotaļ dīvaini, ja ņemam vērā to, ka viņš strādā laikrakstā, kurš ar Dienu konkurē pavisam specifiski. Vai nebūtu vieglāk viņu vienkārši pieņemt darbā?

Jauku visiem atlikušo dienu!