Par muļķīgo Krieviju un labu lēmumu Saeimā

Labdien, lasītāji!

Cik tālu Krievija var iet dažādu muļķību virzienā? Nupat ziņots, ka atsevišķi Kremļa diktatoru pārstāvji sākuši gruzīties par Amerikas Savienoto Valstu jauno vēstnieku minētajā valstī Maiklu Makfolu. Kremļa pilnīgi kontrolētajā Pirmajā kanālā raidījuma "Odnako" vadītājs Mihails Ļeontjevs paziņojis, ka M. Makfols "nav Krievijas eksperts, viņš ir demokrātijas eksperts," kura mērķis esot "pabeigt revolūciju." Ar jēdzienu "revolūcija" Ļeontjevs saprot pieaugošo nemieru pret cara Vladimira V patvaļu, savukārt kā izprast apgalvojumu par "demokrātijas ekspertu"? Tā Ļeontjevs acīmredzot atzīst, ka tas, kas darās Krievijā, par demokrātiju nu nekādi nav uzskatāms, ja reiz vēstnieks nav pieņemams. Piedevām, jaunais vēstnieks ilgstoši ir darbojies ASV Nacionālās demokrātijas institūtā Maskavā un ir sacerējis vairākas publikācijas, kuras caram Vladimiram nekādi nav glaimojošas. Tajā skaitā M. Makfols ir autors grāmatai "Nepabeigtā revolūcija Krievijā. Politiskās pārmaiņas no Gorbačova līdz Putinam." Kur grāmata izdota? Maskavā. Un tādā gadījumā, ja Mihails Ļeontjevs uzskata, ka cilvēks nav "Krievijas eksperts," tad acīmredzot tas attiecas tikai uz cara Vladimira ieviesto "suverenās demokrātijas" un varas vertikāles modeli, jo tā Kremlim un tā pakalpiņiem ir vienīgā un īstā "Krievija." Jau pirmajā darba nedēļā jaunais ASV vēstnieks paguvis tikties ar cilvēktiesību aizstāvjiem, pretkorupcijas aktīvistiem, opozīcijas partiju pārstāvjiem u.c. Malacis! ASV Valsts departaments ir teicis, ka Makfola galvenais darbs būs meklēt jaunas starpvalstu sadarbības formas, bet arī to, ka vēstnieks runās "skaidrā valodā" par to, ko viņš Krievijā redz un dzird. Labi, ka tā, jo rožainas brilles attiecībās ar Maskavu tomēr nav pieņemamas.

To saprot arī citi. Šodien Latvijā viesojas NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens, vakar viņš bija Lietuvā un pateica, ka Krievijas plāni, uz robežas ar NATO valstīm izvietot lielu kaudzi bruņojuma, ir muļķīgi. Tā gluži, protams, diplomātiskais Rasmusens neteica, bet šo gan viņš pateica: "Tā ir bruņošanās pret mākslīgu ienaidnieku, kas neeksistē." Tas pats vien sanāk.

Krievijas nespēja izveidot kaut ko pat mazliet analogu patiesai demokrātijai, ir nožēlojama, bet, protams, tā nav viena. Raugi, arī mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā dīvainais diktators Lukašenko ir paziņojis, ka viņš savā valstī ieviesīšot politikas reformas. "Mēs pētām zināmas tendences, kas pasaulē patlaban izvēršas, un, protams, mēs mūsu politisko sistēmu pielāgosim un modernizēsim" -- tā Eiropas pēdējais diktators. Viņējā -- valsts, kurā būtībā ir tikai viena partija, tā ir valsts, kurā patiesi godīgas un atklātas vēlēšanas nav notikušas nekad, un tā ir valsts, kurā pēc 2010. gada negodīgajām prezidenta vēlēšanām visi Lukašenko konkurenti tika sabāzti cietumā, kur divi no viņiem atrodas joprojām. Grūti spriest, kādas "tendences" Lukašenko un viņa līdzskrējēji ir pētījuši. Katrā gadījumā tās nav un nevar būt "tendences," kas saistāmas ar demokrātijas attīstību. Varbūt cilvēks ir pētījis "tendences," piemēram, Zimbabvē.

***

Savukārt tepat mūsmājās politiķi beidzot izdarījuši ļoti labu darbu -- Saeima ir atteikusies no slepeniem balsojumiem vairumā amatpersonu ievēlēšanā, tajā skaitā drīz atklāti tiks ievēlēti nākamie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi. Kā esmu rakstījis citreiz, nav absolūti nekāda iemesla, kāpēc šādām vēlēšanām būtu jābūt slepenām, jo Latvijas politiskās "kultūras" kontekstā šī slepenība vienmēr ir saistījusies ar politisku tirgošanos aizkulisēs un pietiekami bieži arī ar deputātu vienkārši prastu melošanu, kā tas bija Jāņa Maizīša gadījumā. Saku vēlreiz -- demokrātiskā parlamentārā iekārtā nav absolūti neviena iemesla, kāpēc ievēlētiem tautas pārstāvjiem būtu jāslēpj savs viedoklis no cilvēkiem, kuri viņiem ir uzticējuši pārstāvniecības tiesības.

Jauku visiem dienu!