Darbiņš padarīts, šodien komisija, kas veidota, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atrastu jaunu direktoru, paziņoja, ka amatam izvirzīts tiks KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas direktores vietnieks Jaroslavs Streļčenoks. Komisija kopumā izvērtēja četrus finālistus -- vēl divus KNAB darbiniekus, kā arī kādreizējo iekšlietu ministru Māri Gulbi. Streļčenoks guva virsroku.
Galvenais, kas šajā lietā ir apsveicami, ir tas, ka kandidātu vērtēšanas komisija šoreiz absolūti nebija politizēta kā tas bija tad, kad dažādas komisijas vērtēja Alekseja Loskutova atstādināšanu un nākamā KNAB direktora iecelšanu. Šoreiz procesu vadīja Valsts kancelejas direktore, komisijā bija arī Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas pārstāvji, kā arī Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadītāji. Protams, komisijai nepieder pēdējais vārds, Streļčenoka kandidatūra vēl jāizvērtē Ministru kabinetam un Saeimai. Te nu būs pirmais lielais pārbaudījums pašpasludinātās "tiesiskuma un reformu koalīcijas" disciplīnai, jo visticamāk viņdien Saeimas Juridiskās komisijas vienbalsīgi (!) apstiprinātais likumprojekts par atteikšanos no slepeniem balsojumiem netiks pieņemts un izsludināts pirms pienāks brīdis balsot par Streļčenoku. Ja slepenā balsojumā "gudrās galvas" viņu noraidīs, tad būs skaidri redzams, ka politiskā "kultūra" mūsu deputātu vidē nav mainījusies.
Bet pieņemsim, ka koalīcija pratīsies un cilvēku apstiprinās amatā. Galvenais pēc tam būs nodrošināt, ka valsts pārvalde "knābja" darbā neiejaucas tik groteski, kā kādreiz to darīja "stabilitātes garants" Kalvītis. Jo KNAB tomēr ir izmisīgi svarīgs darbs darāms tādos jautājumos, kā valsts amatpersonu lieta, digitalizācijas skandāls, Šlesera telefonsarunas par īpašumtiesībām un, iespējams, to slēpšanu u.tml. Tikai un vienīgi tiem, kuri ir iesaistīti koruptīvās shēmās, ir iemesls cerēt, ka arī šoreiz KNAB vadībai tiks izraudzīts "pareizais" cilvēks, kurš biroja darbu tieši traucēs, nevis veicinās, ka to darīja jūnijā no amata atstādinātais Normunds Vilnītis. Mēs visi pārējie varam turēt īkšķus par to, lai KNAB kļūtu arvien spēcīgāks un aktīvāks.
***
Žēl par vēl vienu nebūtībā aizgājuši kolēģi. Man personīgi ziņa, ka kādreizējā raidījuma "De facto" vadītāja Ilze Nagla ir kļuvusi par uzņēmuma Ventspils nafta korporatīvās komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāju, bija visnotaļ šokējoša. Lai vai kā, bet tā dēvētas "Ventspils intereses" allaž bijušas tādu raidījumu, kā "De facto," redzes lokā, un te nu reiz ir absolūti tas pats, kas savulaik ar Intu Lasi, kura vakarā kritizēja Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanu, un nākamā rītā kļuva par viņa preses sekretāri. Naglas gadījumā situācija ir vēl smagāka, jo Valsts prezidenta institūcija ir viena lieta, bet ārkārtīgi miglainās "Ventspils intereses" ir pavisam kas cits. Naglas sabiedrisko attiecību jomā būs arī pagalam strīdīgais uzņēmums Latvijas kuģniecība. Būs skumji vērot, ka viņa tagad locīsies jautājumos par to, kas īsti kam tur pieder un kas īsti tur notiek. Tāpat, kā toreiz ar Intu Lasi, arī šoreiz man jāsaka, ka žurnālistikas durvīm Naglas gadījumā tagad jābūt pavisam slēgtām -- ja reiz viņa ir izlēmusi kļūt par korporatīvo interešu runas sievu, tad tas nav žurnālistes cienīgs lēmums, un par žurnālisti, diemžēl, Ilzi Naglu vairs uzskatīt nevaram.
***
Un, pēdīgi, šodien vienā no Latvijas laikrakstiem Valsts tiesībsargs Juris Jansons ir nācis ar domu, ka ne tur noliktu automobiļu riepu bloķēšana esot "prettiesiska īpašuma aizturēšana, kas ir pretrunā ar Civillikumu un Satversmi." Tiesībsarga birojs, tā tiesībsargs, pats šo procesu varētu apelēt Satversmes tiesā.
Ļoti ceru, ja tā, tad Satversmes tiesa lūgumu noraidīs. Riepu bloķēšana taču nav nekas tāds, ko kāds ir izdomājis tikai Latvijā vien, arī manā dzimtajā Amerikā tā nav neparasta lieta. Taču riepas taču netiek bloķētas tāpat vien. Runa ir tikai un vienīgi par neapzinīgiem šoferiem, kuriem ir pārliecība, ka spēkratus var likt da jebkur. Mašīnas likšana ne tajā vietā un tarifa nemaksāšana tomēr ir likumpārkāpums, un uzskatīt riepu bloķēšanu par "prettiesisku īpašuma aizturēšanu" -- tādā gadījumā laikam tas pats būtu jāsaka par finanšu kontu arestēšanu koruptīvu darījumu izmeklēšanas laikā. Abos gadījumos sakāms pilnīgi viens un tas pats -- negribi savas mašīnas riepu bloķēšanu (savu kontu arestēšanu), nedari neko tādu, kas pie tā novestu. Tas nav sarežģīts reizes rēķins.
Jauku visiem dienu!
6 komentāri:
Divkosība latviešiem raksturīga. Par Naglu nebrīnos. Visai pretencioza balss, nespēju to panest, vienmēr slēdzu laukā TV. Vienmēr uzspēlēt, un, redz, kas atklājas. Nebrīnos.
Par Ilzi naglu. Vai tikai cilvēciskais faktors nebūs ņēmis virsroku!? Katram var pienākt brīdis, kad gribas kaut ko paturēt sev. Mēs mēdzam nogurt
Stipri oponēšu Jums, Kārli, par to riepu bloķēšanu. Pirmkārt, par tiem „neapzinīgiem šoferiem, kuriem ir pārliecība, ka spēkratus var likt da jebkur”. Par mašīnas novietošanu neatļautā vietā neviens riepas nebloķē – tam ir domātas soda protokoli, kuri tiek uzlīmēti uz mašīnas priekšēja loga. Par nemaksāšanu un kontu arestēšanu. Cik man ir zināms šī pēdēja darbība notiek tikai un vienīgi ar tiesas lēmumu. Tā patiešām ir „īpašuma aizturēšana”, bet kontu gadījumā – tiesiska. Kad kādam ne pārāk izglītotam Rīgas autostāvvietu darbonim ienāk prātā aizturēt svešu īpašumu, grūti runāt par jebkādu tiesiskumu. Ir tūkstotis un viens veids kā piespiest nemaksātāju samaksāt par stāvvietu – liegt viņam iziet tehnisko apskati, atsūtīt uz mājām paziņojumu, piesaistīt tiesas izpildītājus etc. Tam visam būtu sava loģika. Turklāt bija vairāki gadījumi, kad bloķēšana tika apstrīdēta un ar 100% veiksmi. Jābūt tikai stipriem nerviem un daudz laika. Un visbeidzot: Amerikā riepas nebloķē dēļ nesamaksātas stāvvietas vai nepareizi novietotas mašīnas. To dara, ja vadītājam ir nenomaksāti sodi vai kaut kas nav kārtībā ar mašīnu, un tā ir attiecīgajā „melnajā sarakstā”.
Kādreiz man kāda nagumaucēja teica, ka izsūtītājiem bija bērni un viņi nevarēja rīkoties citādi. Es pajautāju: Bet vai tiem, kurus izsūtīja, nebija bērnu? Arī cilvēcīgais faktors, Vai ne? Latviešu divkosība ir bezgalīga, bet principi visai ļodzīgi.
Es tā īsti nesapratu, vai Streipa kungs uzskata, ka Nagla tagad darbosies uzņēmumā, kas pārstāv Lemberga intereses (kas, vismaz uz doto brīdi ir pilnīgi otrādi - VN ir "pretējā" interešu puses kontrolē), vai viņai nevajadzēja vispār strādāt nekur citur, kā tikai masu mēdijos, lai varētu saukties par žurnālisti? Jeb kā īsti tas bija domāts?
Ilzei Naglai šis nebūt nav pirmais gadījums. Viņa jau reiz bija LTV žurnāliste, pēc tam kļuva par Microsoft Latvia "runas sievu", tad atkal par LTV žurnālisti...
Un nevienu tas neuztrauca.
Tautā patlaban NAV prasības pēc tādiem morāles principiem, kādus šeit pārstāv Kārlis Streips. Kaut arī, tie ir ļoti, ļoti atbalstāmi principi, manuprāt
Ierakstīt komentāru