Vakar vadīju vienu uzņēmuma pasākumu, kurā cita starpā uz skatuves kāpa četri muzikāli priekšnesumi. Rindas kārtībā tie bija Latvijas Simfoniskā orķestra pirmā vijole Raimonds Ozols tandēmā ar taustiņinstrumentālistu Raimondu Macatu, grupa Instrumenti, lieliskais Džordžs Siksna ar sešiem cilvēkiem no viņa tirkīza kora no Koru kariem, un Māra Briežkalna kvintets ar tikpat lielisko Intaru Busuli priekšgalā.
Stāvēju, klausījos un priecājos. Instrumenti ir grupa, ko veidojuši divi Cosmos puiši Jānis Šipkēvics jaunākais un Reinis Sējāns. Cita starpā puiši ir uzstājušies pandu maskās, taču šoreiz viņi bija tērpti smalkos tērpos, kas lika domāt par kategoriju "glam rock" -- tātad, glamūra roks. Instrumenti nule laiduši klajā jaunu disku "TRU," arī man viņi uzdāvināja eksemplāru, un paldies par to. Šipsim, kā viņš pats sevi sauc, ir vienkārši elpu aizraujoša balss. Savukārt, Raimonds Ozols spēlēja elektronisku instrumentu, kurš vijoli kā tādu atgādināja tikai nosacīti, taču tas nenozīmēja kvalitātes zudumu. Tieši pretējais, skaņa bija lieliska. Džordžam Siksnam ir operas kvalitātes tenora balss, arī kora dalībnieki -- super! Un arī par Intaru Busuli var teikt tikai to labāko, viņam ir balss, kas var dziedāt visu no džeza un bibopa līdz rokam.
Grāmatu sērijā par Hariju Poteru ir aina, kurā visi skolēni dzied skolas dziesmu, un pēc tam skolas direktors Dumidors nopūšas, "Ak, mūzika -- tas ir lielāks brīnums par visu to, ko mēs burvji darām." Piekrītu. Bez mūzikas dzīve būtu daudz pliekanāka. Vienmēr esmu nožēlojis, ka man nav tādas balss, kuru ārpus liturģijas dziedāšanai baznīcā un atsevišķiem karaoke priekšnesumiem kāds īpaši gribētu klausīties. Taču mūziku klausos vienmēr un ar lielu baudu. Man tīk gandrīz visi mūzikas paveidi izņemot tā dēvēto tehno, ko patlaban spēlē klubos. Manā uztverē divas notis un trīs vārdi nav īsti mūzika, piedevām mūsdienās elektronika nereti cilvēka balsi pārvērš tā, ka pašu balsi vairs nevar uztvert nemaz. Taču citādi klausos visu no klasikas līdz roka mūzikai, un teikšu vēlreiz -- bez mūzikas dzīve būtu neiedomājama.
Jauku un skanīgu visiem dienu!
2 komentāri:
Pilnīgi un absolūti piekrītu.
Džordžs Siksna patiesībā ir Žoržs Siksna, bet nu Amerikā dzimušam cilvēkam varētu arī piedot, kaut gan vienalga smieklīgi..
Ierakstīt komentāru