Par jauno valdību

Labdien, lasītāji!

Teju trīs stundas debatēja, bet rezultāts bija paredzams, ar vienu maziņu pārsteigumu. Šodien Saeima apstiprināja jaunu valdību ar Valdi Dombrovski priekšgalā. Debatēs piedalījās vien 27 no tautas kalpiem, daži no viņiem -- vairākkārt. Lielākoties runāja opozīcijas pārstāvji, tajā skaitā Jānis Tutins no Saskaņas centra tādā pa pusei latgaliskā, pa pusei latviskā valodā ar krievu valodas piešprici ("nu vot," "davai"), par ko viņš saņēma aizrādījumu no Saeimas priekšsēdētājas. Divreiz runāja arī "zaļo zemnieku" pārstāvis Kārlis Seržants, bet pašā balsojumā viņš nepiedalījās, jo "neesot paguvis" -- tā viņš pats to pēc tam skaidroja. Toties (un te ir maziņais pārsteigums), par valdību balsoja cits "zaļais zemnieks" Ingmārs Līdaka. Malacis! Bet tomēr nē -- pēcāk Līdaka paziņoja, ka ir kļūdījies un Saeimas Prezidijam lūgs mainīt protokolu, lai norādītu, ka viņš balsojis "nē." Nav malacis, nav.

Protams, par dažiem no tiem, kuri tagad ir tapuši par ministriem, bijuši jautājumi. Kāds tad īsti ir Edmunda Sprūdža izglītības līmenis? Vai Rihards Kozlovskis tik tiešām pazīst drēbi Iekšlietu ministrijā? Danielam Pavļutam izglītība ir kultūras jomā, ko viņš sajēgs Ekonomikas ministrijā? Un vai tiešām parlamentārā republikā ir pareizi, ka viņš, kā arī Roberts Ķīlis un Aivis Ronis, nav nevienā partijā? Tiesa, Ministru kabinetā nebūs tikai un vienīgi jaunu seju. Par Dombrovski varētu rakstīt atsevišķu stāstu, viņa atkārtota ievēlēšana pēc ļoti smagajiem un sāpīgajiem lēmumiem, kādi bijuši vajadzīgi pēdējo gadu laikā, ir ievērojams sasniegums. Finanšu un aizsardzības ministra krēslus attiecīgi saglabās Andris Vilks un Artis Pabriks. Tieslietu ministrijā atgriezīsies Gaidis Bērziņš, kurš tur jau ir sabijis, kā arī Veselības ministriju kūrēs Ingrīda Circene, arī viņa veselības ministra portfeli ir turējusi, gan senāk nekā Bērziņš bija tieslietu ministrs.

Jaunās valdības apstiprināšana nozīmēs "mīkstos mandātus" savam pusducim cilvēku -- Lolitai Čigānei, Rasmai Kārkliņai, Arvilam Ašerādenam un Ingmāram Čaklajam no Vienotības, savukārt vismaz man nemaz nezināmajai Dainai Kazākai un Raivim Blumfeldam attiecīgi no ZRP un Nacionālās apvienības. Tas, ka "mīksto mandātu" skaits ir tik mazs, arī ir saistāms ar visnotaļ lielo bezpartejisko cilvēku skaitu, kuri kļuvuši par ministriem, savukārt Circene par ministri kļuvusi lai gan viņa vēlēšanās palika aiz svītras, bet jaunā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pat nekandidēja, piedevām viņa vislabāk ir pazīstama kā kādreizējā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja, un tas nu reiz nav darbs, kuram šķiet esam īpaši lielas saites ar kultūras lietām.

Redzēsim, kā jaunajai valdībai klāsies. Viegli nebūs. Budžets jāpieņem, ar Eiropu jārunā par patlaban bezgalīgi negodīgajām subsīdijām (šajā kontekstā sevišķi būtiska loma būs jaunajai zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, kurai vispirms būs jāizcīna valsts zemnieku uzticība), Māstrihtas kritēriji jāapmierina, jāizdomā, ko iesākt ar airBaltic, Citadeles banku u.c. valsts aktīviem. Saeimā opozīcija būs rūdīta un viltīga, nepārtraukti tā centīsies mest sprunguļus valdības ceļā un tas, savukārt, nozīmēs ļoti nopietnu koalīcijas disciplīnu būtiskos balsojumos. Tas sevišķi interesanti tāpēc, ka koalīcijai kā tādai ir tikai 50 balsu Saeimā, plus vēl seši "neatkarīgie" deputāti, kuri savā neatkarībā var justies pagalam brīvi.

Taču ir visas iespējas cerēt, ka vismaz mēs vairs nepiedzīvosim to, ko piedzīvojām 10. Saeimas laikā -- nepārtrauktu vienas koalīcijas partijas bloķēšanos ar opozīciju, it īpaši jautājumos par tiesiskumu. Tas priecē. Latvijā ir pietiekami daudz skeptiķu par šīs valdības ilgtspēju, taču es neredzu iemesla, kāpēc tā nevarētu palikt vietā līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām 2014. gadā. Kā teicu, tas prasīs disciplīnu, bet, ja koalīcijas partiju pārstāvji pratīs sadarboties un draudzēties, tad rezultātam nav jābūt negatīvam. Protams, politikāņi ir politikāņi, grūtos jautājumos vienam otram varētu niezēt nagi par domu, ka varbūt būtu jāpieņem populistisks, nevis valstisks lēmums jautājumos, piemēram, par pensijām, par izglītības un veselības reformām, par nodokļiem. Taču, gribu tomēr šajā jomā būt optimists. Jā, dzīvosim, redzēsim, bet šoreiz nudien man ir lielākas cerības nekā iepriekš, it īpaši tādā nozīmē, ka premjerministra un finanšu ministra amatu saglabā tie paši cilvēki, kas iepriekš, tātad -- tie ir cilvēki, kuri pazīst drēbi. Dombrovskis pakāpeniski ir atkratījies no sava "grāmatveža" imidža, lai viņam veicas.

Vēl pāris domu par jauno Saeimu. Minētie "mīkstie mandāti" šajā sasaukumā nebūs pirmie, jau tagad bērna kopšanas atvaļinājuma laikā mandātu nolikusi "zaļā zemniece" un šahiste Dana Reizniece-Ozola. Saeimā ir trīs Andreji, trīs Andri, četri Dzintari, divi Edmundi, divi Gunāri, trīs Igori, divas Ineses, divas Ingas, divi Ivani, veseli 10 Jāņi, trīs Kārļi, divi Raimondi, trīs Sergeji, trīs Valdi, divi Viktori un divi Vladimiri. No dzīvnieku pasaules Saeimā ir Līdaka, Zaķis un Bite. Kā esmu rakstījis citreiz, ir palicis vairs tikai viens deputāts, kurš sabijis visās Saeimās plus vēl Augstākajā padomē, tas ir Dzintars Ābiķis. Vēl visās Saeimās, bet ne Augstākajā padomē, bijis Jānis Urbanovičs. Kopā mūsu valsts parlamentā laikā kopš Augstākās padomes vēlēšanām sabijis 643 mūsu valsts iedzīvotāju. Rekordiste deputātu skaita ziņā bija 8. Saeima, kuras laikā deputātu krēslā sēdējuši veseli 132 cilvēki (salīdzinoši 10. Saeimā -- 118, bet 9. Saeimā-- 128 deputātu). Un cik no visām tām 643 personām bijušas sievietes? Mazāk par 100. Arī tas ir sava veida rādītājs.

Saku vēlreiz -- veiksmes jaunajai valdībai un Saeimai!

Jauku visiem dienu!