Divi varianti -- viens par otru sliktāks

Labrīt, lasītāji!

Šajās dienās Latvijas politikā risinās divas lietas, kurās ir daudz jautājumu un, diemžēl, maz kā pozitīva. Pirmais ir mūsu visu tik ļoti mīļotā Buldozera piepešais paziņojums, ka viesnīcā Rīdzene kāds vai kādi jau ilgstoši ir noklausījies sarunas dažādās telpās, tajā skaitā arī tādās, kur mēdz uzturēties pasaules grandi. "Manā rīcībā pašreiz ir apstiprināta informācija par to, ka mūsu drošības dienesti veic noklausīšanos Rīgas viesnīcās" -- tā cilvēks ir paziņojis LNT televīzijas raidījumā.

Sāksim ar to, ja Šleseram ir taisnība, tad tas ir ļoti liels skandāls un galvām būtu jāripo. Taču, diemžēl, te tomēr ir jāņem vērā informācijas avots. Šis no reiz ir tas politikānis, kuram nereti ir indeve spļaut laukā pilnīgi visu pēc kārtas, kas ienāk prātā. Vakar viņš tikās ar Valsts prezidentu, ziņots, ka nekādus īpašus pierādījumus viņš neesot galdā licis. Un no tā, savukārt, rodas divi jautājumi. Pirmkārt, kāpēc tieši Šleseram būtu šāda informācija un ne, teiksim, Saeimas Nacionālās drošības komitejas biedriem, viens no kuriem viņš tomēr nav? Un, otrkārt, ja izrādīsies, ka arī šajā gadījumā situācija ir salīdzināma ar apgalvojumu par Ingunas Sudrabas biznesa interesēm, vai pietiks ar noraustītiem pleciem un tekstu "tā sagadījās?" Jo šoreiz, ja reiz cilvēks ir izbazūnējis pa visu pasauli, ka Latvijas drošības dienesti rīkojas nelikumīgi, tas nebūs tikai iekšzemes jautājums. Rezumējot: Slikti, ja drošības dienesti darbojas neatļauti. Slikti, ja kārtējo reizi viens no mūsu politikāņiem tikai pūš pīlītes, piedevām pavisam, pavisam nopietnā jautājumā.

Otrs stāsts ir par likumprojektu, kurā runa ir par politisko partiju finansēšanu. Viņdien Saeimā Ventspils interešu apkopēji no "zaļajiem zemniekiem" kārtējo reizi bloķējās nevis ar saviem koalīcijas partneriem, bet gan ar opozīciju, un KNAB pasūtīto un valdības apstiprināto likumprojektu par to, ka cilvēkiem, kuri ziedo naudu partijām, tomēr būtu jāvar uzrādīt attiecīgās naudas izcelsmi, nosūtīja atpakaļ uz valdību pilnveidošanai. Attiecīgajā komisijas sēdē "zaļais zemnieks" Vitauts Staņa paziņoja, ka likumprojekts esot "vāji sagatavots." Te atkal ir tas pats slikti un slikti stāsts. Ja Latvijas Republikas valdība ir sagatavojusi brāķainu likumprojektu, tad tas ir slikti. Protams, rodas jautājums, kur tajā brīdī atradās tie "zaļie zemnieki," kuriem ir vieta valdībā, bet ne par to šis stāsts. Jo arī šeit, diemžēl, ir jādomā arī par informācijas avotu. Nav nekādu šaubu, ka mūsu valsts politikāņiem vislabāk būtu, ja likumā būtu pateikts, ka absolūti jebkurš cilvēks un uzņēmums jebkurā pasaules valstī varētu ziedot jebkuru naudas summu jebkurai partijai jebkurā laikā un jebkurā brīdī. Pieņemu, ka pat tās "gudrās galvas," kuras tā kaut ko cer visvairāk, saprot, ka tas nu reiz neies cauri, bet kaut kas taču ir jādara, lai vēl vismaz uz kādu brītiņu likumdošanā par partiju finansēšanu būtu vismaz daži caurumiņi, caur kuriem kāds var izlīst. Tātad, rezumējot: Slikti, ja valdība piedāvā brāķi, slikti arī, ja Saeimā deputāti kārtējo reizi nodarbojās ar svarīgu jautājumu aizkavēšanu tāpēc, ka sponsoriem tā būtu labāk.

Un vēl, ja par "zaļajiem zemniekiem." Vienā laikrakstā šorīt ir bilde, kurā viņu vadonis Saeimā Brigmanis smīn kā runcis, kas nupat ir izleksējis krējuma podu, un ko tu viņam padarīsi? Runa, protams, ir par gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Teksts no Brigmaņa ir bijis aptuveni šāds: Nu, es jau gribētu, bet ne visi "zaļie zemnieki" piekrīt un vispār arī Vienotībā noteikti visi par Zatleru nebalsos un vispār arī pat politorganizācijā Par Labu Latviju mums un mūsu sponsoriem, kura Zatleru tomēr ir izvirzījusi, droši vien ne visi par viņu balsos, un tāpēc diez kas nav. Te nu ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, vismazāk diskusijā par Valdi Zatleru ir dzirdēta saruna par to, cik viņš ir bijis labs prezidents pēdējo četru gadu laikā un cik labs prezidents viņš būtu nākamo četru gadu laikā. Atsevišķi "zaļā" gala pārstāvji no ZZS ir bilduši, ka Lielās talkas un Likteņdārza patrons, iespējams, neesot pietiekami "zaļš." Tas droši vien saistāms ar jautājumu par kodolspēkstaciju, un te nu "zaļajiem" ir jājautā, vai tiešām viņi uzskata, ka labāks variants ir papildināt Latvijas atkarību no Gazprom (lasi -- no Kremļa), palielinot dabas gāzes izmantošanu mūsu valstī? Jo, stiepies kā gribi, bet no Latvijas kokiem, upēm, saules un zaļās masas visu valsts energobilansi nenodrošināt. Un vēl, stiepies kā gribi par "zaļumu" neklājas runāt cilvēkiem, kuri, lai tiktu pie siles, ir sapārojušies ar pesticīdus lietojošiem zemniekiem. Tas nu gan nav sevišķi "zaļi."

Taču ārpus tā, un otrkārt, kad Diena pirms kāda laika jautājumā par Zatleru aptaujāja visus 100 deputātus pēc kārtas, tikai viens ļoti konkrēti teica, ka par viņu nebalsos, un tas nebija cilvēks no "zaļajiem zemniekiem." Un tāpēc kārtējo reizi ir pat ļoti nožēlojami, ka arī šajā gadījumā "gudrās galvas" slēpsies aiz slēpta balsojuma. Pareizi par to šodien kādā intervijā pateica bijušais deputāts Leiškalns: "Ja rezultāts tomēr nav stingri nolemts, tad tas nabaga deputāts, kas saņem tūkstoš latu mēnesī, palicis vienatnē ar urnu, pēkšņi var sajusties liels un varens -- liels un varens pret to, ko viņš vēlēs. Bieži gribas šo tīkamo mirkli izbaudīt, pavelkot garumā." Varbūt jā, bet vai tas ir pareizais variants, spriežot par valsts nākotni -- es, deputāts, esmu varens? Nu, nē. Tā mēs esam nonākuši pie cauri un cauri politikāniskas personas klātbūtnes Satversmes tiesā, pie KNAB šefa, kurš pavada visu laiku apkarojot nevis korupciju, bet savus darbiniekus, esam atbrīvojušies no profesionāla ģenerālprokurora apstākļos, kad vismaz ducis "gudro galvu" pēc tam par balsojumu meloja tā, ka ausis kust. Pieredze rāda, ka brīžos, kad Saeima balso slepeni, lēmums ne vienmēr -- un tas ir ļoti maigi teikts -- pareizais nesanāk.

Jauku visiem dienu!