Prezidenta vēlēšanas vai zirgu sacīkstes? Grūti spriest

Labrīt, lasītāji!

Nu, gluži kā pret derībām zirgu sacīkstēs vai pret totalizatoru mūsu valsts "gudrās galvas" patlaban izturas jautājumā par Valsts prezidenta pārvēlēšanu vai nepārvēlēšanu. Procesā piedalās arī laikraksti. Pagājušajā nedēļā Diena rakstīja, ka prezidentam nepieciešamais balsu skaits šķiet garantēts, šorīt -- ka viņam varot pietrūkst balsu un tāpēc būs vajadzīgas atkārtotas vēlēšanas. Savukārt Neatkarīgajā šorīt ziņots, ka Valsts prezidents var sākt pucēt kurpes un atdzesēt šampānieti, jo pārvēlēšana esot garantēta. Tas saskan ar Neatkarīgās politisko sutenieru viedokli -- "zaļo zemnieku" boss Brigmanis ar savu ierasto smīniņu saka, ka gan jau "sakasīs" vajadzīgo balsu skaitu.

Kas šajā procesā ir iztrūcis? Manuprāt, tā tomēr ir nopietna diskusija par to, ko Valdis Zatlers ir darījis pēdējos četros gados un ko viņš varētu darīt nākamajos četros gados. Pats prezidents centās situāciju labot ar savu uzrunu Latvijas universitātē, un tas varbūt nebija pats labākais variants, jo ļoti garā runa ar iedvesmojošu oratoriju nudien neizcēlās, bet no otras puses, cilvēks pavisam skaidri pateica, kas nākamajos četros gados būs viņa prioritātes. Tas tomēr netraucē politikāņus pret viņa pārvēlēšanu izturēties kategorijā "mēs uzskatām, ka tajā tur partijā būs tie, kas nedarīs to, ko solījuši, un tāpēc neko nevaram garantēt." Tā ir politikāniska māžošanās, kura, diemžēl, uzrāda dzīvu patiesību par mūsu republikas parlamentu: Tajā darbojas cilvēki, kuriem vienkārši nevar ticēt un kuri bieži vien prasti melo, un politikāņi pie tā ir tik ļoti pieraduši, ka viņiem tā liekas normāla situācija esam. Citiem vārdiem sakot -- runa nav par Valdi Zatleru, runa ir par politikānismu, kurš patlaban kārtējo reizi sit visaugstāko vilni.

Vēl vairāk tas kļūst skaidrs, ja aplūkojam tās personas, kuras patlaban visaktīvāk tiek apspriestas kā alternatīvi varianti. Par Puzes ķeizaru varam aizmirst, viņš pats ļoti labi saprot, ka tas tomēr būtu par daudz prasīts no Eiropas, par valsts pirmo personu padarīt cilvēku, kuru izmeklē ne jau tikai šajā ES dalībvalstī vien. Ārpus tā, teju vai ikreiz, kad šī tēma tiek apspriesta Dienā, vētīts tiek Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzvārds (šorīt: "Solvita Āboltiņa - aizkulišu Valsts prezidenta kandidāte? Nē viņa nesaka, bet apgalvo, ka plāns B neeksistē"). Tas, ka šis teikums ir laikraksta pirmajā lappusē un pat virs bildes, kurā azerbaidžāņi līksmo par uzvaru Eirovīzijā, liecina, cik ļoti arī mediji visu šo lietu uztver minētajās zirgu sacīkstes kategorijās. Solvitas Āboltiņas uzvara prezidenta vēlēšanās arī ir ļoti maz ticama, ja vien tās kontekstā nenotiek milzīgi liela rokāde Saeimas spēku struktūrā, un tā krietni nosacītā stabilitāte, kura tur patlaban pastāv, tomēr abām koalīcijas partijām šķiet pietiekami svarīga, lai ar to neriskētu. Gan tāpēc, ka "zaļie zemnieki" pilnīgi noteikti nevēlas kļūt par galvenajiem atbildīgajiem jautājumā par valsts joprojām neatrisināto finanšu krīzi, gan arī tāpēc, ka bezgalīgu variantu jau Saeimā nav. ZZS, PLL un SC kopā sanāk 59 balsis, bet čupošanos ar Alfrēda Rubika pārstāvēto spēku abām pārējām apvienībām, kuras tomēr sevi cenšas pozicionēt visnotaļ tautiskos ietvaros, vēlētāji nudien varētu nesaprast.

Vēl jautrāk ir tas, ka "popularitātes" kalngalā šajā jautājumā ir Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Mūsu politikāņi viņu ir ieraduši uzskatīt par tādu sīcošu mušu, kura kaitina, bet kurai nekādas varas nav, un tāpēc viņu var mierīgi ignorēt (vai buldozera gadījumā -- melīgi apgalvot, ka viņas darba pamatā ir personīgas finanšu intereses). Ievēlētā Valsts prezidenta amatā, I. Sudraba diez vai piepeši kļūtu par politikāņu marioneti, un tas ir ļoti, ļoti maigi teikts. Viņas attieksme pret valsts sagrābšanu tandēmā ar tiesībām, sasaukt Ministru kabineta sēdes, noraidīt likumprojektus, inspirēt tautu tiesiskuma virzienā, uzsākt Saeimas atlaišanu? Nu, diez vai. Tas no mūsu politikāņiem būtu apbrīnojams un tāpēc tomēr stipri mazticams gājiens, jo jautājumā par savu "lelli" Rīgas pilī pirms četriem gadiem viņi tomēr krietni apdedzinājās, un kā vēl.

Dzīvosim, redzēsim. Turpinu uzskatīt, ka Valdim Zatleram ir lielākas, nevis mazākas izredzes pils atslēgas saņemt vēl uz četriem gadiem, vienkārši tāpēc, ka mūsu politikāņi tik ļoti nesaprot, ko viņi paši grib. Pat tautieši no Visu Latvijai! ar savām dzirkstošajām actiņām dikti mēģina pret politiku attiekties nopietni un pārdomāti un nosvērti, un paldies par to, bet iemesli, kāpēc viņi it kā kādu brīdi taisījās balsot pret Zatleru (piemēram, bezvīzu režīms ar Krieviju) -- nu, visnotaļ izglītotie vislatvieši noteikti saprot, ka ne jau no Latvijas Republikas Valsts prezidenta tas būs vai nebūs atkarīgs, vai Eiropai ir bezvīzu režīms ar cara Vladimira karaļvalsti.

Lūk, kur mēs šajā stāstā esam patlaban: Balsot par Valdi Zatleru ir solījusi Vienotība (33 balsis), VL!-TB/LNNK (8 balsis) un PLL (8 balsis). Kopā 49. Dažas pietrūkst. Tāpēc jau Brigmanis tik ļoti var smīnēt par balsu "sakasīšanu." Vienīgā nelaime -- ja nevar ticēt, ka partiju solītais būs arī partiju darītais, un jautājums lielākoties grozās tikai un vienīgi ap to, vai "gudrās galvas" ir godprātīgas -- nu, par nobriedušu un nopietnu politisku iekārtu to ir stipri pagrūti uzskatīt.

Jauku visiem dienu!