Kašķīgums

Labrīt, lasītāji!

Ceru, ka visiem bija jaukas brīvdienas, ja arī Dabas māte mūs ar vasarīgiem apstākļiem īpaši nelutināja.  Brīvdiena tomēr ir brīvdiena, un brīvdienu, protams, pietiekami daudz ļaužu vēlas pavadīt pie dabas krūts, tajā skaitā arī pie pilsētvides dabas krūts.  Piemēram, parkos.  Un par to šorīt pāris pārdomas.

Laikrakstā "Latvijas Avīze" katru dienu pēdējā lappusē ir sleja, kurā kāds no laikraksta līdzstrādniekiem pastāsta, ko ļaudis ir teikuši, kad viņi avīzei ir piezvanījuši.  Sakāmo LA sadala kategorijās -- "Ierosinājumi," "Prieks," "Nesapratne" un arī "Dusmas" vai reizēm "Sašutums."  Šorīt kategorijā "Dusmas" uzstājas dāma vārdā Aina Ozoliņa Rīgā, un viņai ir sakāms lūk, kas:  "Braucu trolejbusā gar skaistajiem Latvijas Nacionālās operas un Vērmanes dārza apstādījumiem un galvu griežu uz otru pusi; šķebina gulšņāšana, kailie ķermeņi, ēšana, dzeršana, velosipēdisti, bērnu ratiņi -- viss nobradāts, sabojāts."

Sēdēju savā klubkrēslā un pārdomāju, kas kundzei bijis sakāms, jo arī man gadās itin bieži atrasties minētajā teritorijā, tiesa, ne trolejbusā, un man kaut kā nebija licies, ka tur viss ir savazāts pilnīgi līdz kliņķim un ārprātam.  Vispār, visnotaļ smuki tur izskatās.  Protams, ja kāds tur atstāj savu makdonalda maisiņu vai izsmēķi, tad tas ir lops, ne cilvēks, bet minētajos parkos, šķiet, rosās arī apkopēji.  Taču galvenais man likās "Latvijas Avīzes" lasītājas uzskaitītais grēcinieku saraksts.  Piekrītu, ka kailiem ķermeņiem parkā nevajadzētu atrasties, lai gan man personīgi nekad nav gadījies pliku cilvēku parkā redzēt, un tāpēc rodas šaubas, vai godātā Ozoliņa kundze tā kaut ko ir redzējusi pati.  Varbūt nevajag galvu griezt otrā virzienā.  Gulšņātājus parkos esmu redzējis divās kategorijās.  Ir tie, kas ir tā piedzērušies, ka tālāk vairs netikt.  Tie nu nav dekoratīvi elementi.  Ir arī tie, kuri sauļojas vai pikniko.  Tie var būt dekoratīvi elementi.  Dažas personas tomēr ir glītākas par citām.

Bet galvenais:  Dabūjāt, māmiņas, no Ainas Ozoliņas?!  Lūk, bērnam svaigs gaiss ir kā ēst, bet nedomājat ar saviem ratiņiem vazāties uz Nacionālās operas apstādījumiem, jo tur A. Ozoliņa Jūs negrib redzēt (lai gan tagad, kad viņa ir galvu pagriezusi uz otru pusi, iespējams, Jūs varat apstādījumiem izcilpot cauri tā pa fikso, varbūt nepamanīs).  Tāpat arī velosipēdisti - Jūs esat zaļi, Jūs neizpūšat izpūtgāzes, bet nekādu braukāšanu pa Vērmaņdārzu!  Ainai Ozoliņai tas nepatīk.  Lai gan, ja padomā konkrēti par Vērmaņdārzu, tur taču visapkārt ir krūmi, un grūti iedomāties, kā Aina Ozoliņa pamanīs velosipēdistu parkā, ja arī blenzīs tieši attiecīgajā virzienā.  Bet ne par to šis stāsts.  Stāsts ir par to, ka reizēm gadās no rīta piecelties pagalam kašķīgā omā, un tad varbūt nevajag zvanīt uz laikrakstu.

Par parkiem un kašķīgumu nākas domāt arī viņdien notikušā Baltijas praida kontekstā.  Sākšu ar to, ka pasākums šķiet esam pavisam jauks bijis (ja arī ar ļoti daudz lietus).  Protestētāji bija mazumā.  Vien viens kungs acīmredzot kunga prātā bija nolēmis, ka amerikāņu delegāciju gājienā vajag ar olām apmētāt, bet viņu drošībsargi ātri pievāca.  Vērmaņdārzā bija dziesmas un dejas un uzrunas, t.sk. no Amerikas vēstnieces.  Parkā pabija Latvijas ārlietu ministrs, parka kontekstā pozitīvas lietas teica aizsardzības ministrs un labklājības ministre.  Dienu pirms parka pasākuma bija pieņemšana, tur ar uzrunu uzstājās Rīgas mērs.  Vienu vārdu sakot, tāds priecīgs un jestrs pasākums, šogad bez ierastās bļauru piedalīšanās.

Un tāpēc bijis interesanti šorīt paskatīties, kas par to visu ir bijis sakāms mūsu valsts medijiem.  Par internetu šoreiz nerunāsim, komentāru līmenis lielajos portālos bijis ierastā kretīnu līmenī, Dievs ar šiem dabas bērniem (tajā skaitā tiem, kuri braukā no viena portāla uz nākamo un tad trešo un tad ceturto un piekto, lai visur atstātu vienus un tos pašus tekstus - briesmīgi, ja cilvēks ir tik izolēts un vientuļš, ka vienīgi tā viņš sev spēj piesaistīt vismaz mazliet uzmanības).  Laikrakstos par praidu atrodams viss tas, kas atbilst katra laikraksta štampiem.  Dienā ir Māra Zandera pārdomas par to, vai tiešām ir iemesls tam visam tik ļoti iebilst, vai nav pasaulē svarīgākas lietas, pret kurām iebilst.   "Latvijas Avīze" kā savu "spilgto citātu" ir izvēlējusies Romas katoļu galvenā pārstāvja mūsu valstī sakāmo par nāves kultiem un sazini vēl ko, kas cilvēkbērnam prātā ienācis attiecībā uz gejiem.  Būtu vispār jākonstatē, ja Romas katoļu galvenajam pārstāvim mūsu valstī tik ļoti rūp demogrāfiskās lietas, tad laiks nolikt arhibīskapa mantiju, jo cilvēks, atšķirībā no vairuma viņa kolēģu Romas katoļu baznīcas augšgalā, vēl tāds visai jauns un sprigans, droši vien vēl pāris bērnu varētu pagūt uztaisīt.  Bet arī bez tā, jākonstatē, ka te galvenokārt ir kašķīgums.  Katolisks kašķīgums.  Dzirdēts arī politisks kašķīgums, Raivis Dzintars atradis par vajadzīgu papriecāties par to, ka praida pasākumos nav piedalījies īpaši daudz politiķu.  Ņemot vērā to, ka iepriekšējās reizēs praidā nav piedalījies neviens pat politiķis, konstatējams, ka šoreiz pasākumā piedalījās pat trīsreiz vairāk politiķu nekā citreiz (300% pieaugums!), un tas ir jauki.  Vien acīmredzot ne Raivim Dzintaram, jo viņam laikam nav interese dzīvot valstī, kurā arī politiķi atzīst, ka cilvēka tiesības nav dalāms jēdziens.  Politisks kašķīgums.

Un tad vēl Ventspils trubas avīze.  Kādu virsrakstu Ventspils trubas avīze izvēlējās, lai piedāvātu informāciju par krāšņu pasākumu, kurā bija krietni vairāk cilvēku nekā citreiz, piedevām cilvēku būtībā no visas pasaules, kurš bija jautrs un muzikāls un gaišs?  "Praids cilvēkus nepiesaista."

Bez komentāriem.

Jauku visiem dienu!