trešdiena, 2012. gada 23. maijs

Par sportu un cilvēka seksualitāti

Labvakar, lasītāji!

Man šovakar bija interesanta saruna ar vācu tautības studentu, kurš patlaban studē žurnālistiku Latvijas universitātē un raksta darbu zem virsraksta "Vai hokejs ir tikai īstiem vīriešiem?"  Runājām par sportu un homoseksuāliem cilvēkiem.  Teicu viņam, ka nešaubos, ka Kontinentālajā hokeja līgā, kurā piedalās arī Rīgas Dinamo, noteikti ir geji, ja arī slēpti.  Tas ir statistikas jautājums.  Teicu, ka aizture sportistu vidū var būt saistīta ar sabiedrības homofobiju.  Teicu, ka tas noteikti mainīsies gan tāpēc, ka Latvija tagad ir Rietumeiropas valsts, un Rietumeiropā tolerance ir ļoti nozīmīga lieta, gan arī tāpēc, ka jaunākā paaudze aug bez vecākās paaudzes aizspriedumiem.  Students, savukārt, teica, ka viņš ir intervējis kādu Rīgas Dinamo pārstāvi, kurš viņam esot teicis, ka būt gejam hokeja komandā ir absolūti aizliegts.  Nu, jā -- tikpat labi varētu aizliegt zilas vai zaļas acis.  Nezinu, vai Dinamo ir kāds gejs, bet, ja ir, tad pārstāvja teiktais viņam ir duncis sirdī.

Par sportu un gejiem vispār ir interesanti.  Cilvēks savu seksuālo identitāti lielākoties apjauš pusaudža vecumā.  Tajā brīdī viņš jau zina, kas viņam dzīvē ir interesanti un neinteresanti.  Ja tas ir sports, tad interese saglabāsies arī pēc tam, kad cilvēks sevī būs atpazinis geju vai lesbieti.  Tiesa, tāds sporta veids, kā hokejs, var būt gana mačo, un tur atklātam gejam varētu klāties pat ļoti grūti.  Taču par to, ka arī Latvijā hokejā tādā vai citā līmenī piedalās geji, nav nekādu šaubu.  Cita starpā vācu students man jautāja, ko es teiktu Dinamo spēlētājam, kurš pie manis atnāktu un jautātu, vai viņam būtu jāatklāj sava seksualitāte.  Atbildēju, ka gadījumā, ja tas nozīmētu viņa karjeras beigas, es teiktu nē, bet ar divām piebildēm.  Pirmkārt, grūta ir dzīve slēptiem gejiem, jo visu laiku un bez pārtraukuma ir jāmelo, ir jāatceras, kas kam ir stāstīts, ir jāsacer pasaciņas par to, ko cilvēks dara brīvajā laikā, un, vistrakāk, iespējams, ka cilvēks veidos attiecības ar sievieti, kuras dzīve līdz ar to būs krietni bojāta.  Un, otrkārt, noteikti cilvēkam būtu "jāiznāk no skapja" tad, kad viņam profesionālā karjera ir beigusies.

Ja par hokeju kā tādu, Rietumos ir arī geju un lesbiešu hokeja komandas, un tajās spēle notiek gluži tikpat raiti un reizēm arī brutāli, kā "lielajā" hokejā.  Lūk, piemērs:  http://www.bladeshockey.com/.  Taču geji un lesbietes ir piedalījušies visādos sporta veidos.  Viens no leģendārākajiem tenisa spēlētājiem visā vēsturē Bils Tildens bija gejs, lai arī profesionālā sporta laikā ne atklāts.  Viena no leģendārākajām tenisa spēlētājām visā vēsturē Martina Navratilova ir lesbiete, lai arī profesionālā sporta laikā ne atklāta.  Noteikti leģendārākais nirējs visā vēsturē ir Gregs Luganiss, lai arī viņš profesionālā sporta laikā nebija atklāts.  Taču pēdējo gadu laikā arvien biežāk sportisti ir atklājuši savu seksualitāti arī karjeras laikā, it īpaši Eiropā un Austrālijā, kur sabiedrība ir krietni tālāk attīstījusi spēju būt tolerantai nekā tas ir mūsu postsovjetiskajā vidē.  Te, lūk, var atrast sarakstu ar profesionāliem sportistiem, kuri savu statusu ir atklājuši vai nu karjeras laikā vai arī pēc tam:  http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_lesbian,_gay,_bisexual,_and_transgender_sportspeople.

Būtība te ir ļoti vienkārša.  Nav absolūti nekāda iemesla, kāpēc gejs vai lesbiete nevar darīt pilnīgi visu to pašu, ko jebkurš cits cilvēks.  Tie ir tikai sabiedrības aizspriedumi, kuri apgalvo citādi.  Latvijas LGBT organizācija Mozaīka jau sen atbalsta sieviešu basketbola komandu, kurai ir bijuši ļoti labi panākumi Eiropas līmenī.  Vieglatlēte Līga Kļaviņa ne bez rezultātiem piedalījās Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, viņa ar savu dzīvesbiedri Evitu tagad audzina bērnu.  Pilnīgi noteikti Latvijā ir arī geji vīrieši, kas nodarbojas ar sportu.  Tikai laika jautājums, kad viņi par sevi būs atklāti.

Un, ja vēlreiz par hokeju, tad pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā kādā Kanādas radio stacijā uzstājās ne viens, bet divi NHL spēlētāji geji, lai gan viņu balsis tika maskētas.  Pirms pāris gadiem telekanāls ESPN (sporta kanāls) veica aptauju, kurā 50 NHL spēlētājiem jautāja, vai viņu komandā spēlē arī geji.  42% atbildēja, ka jā.  Gejs, kurš neslēpa savu seksualitāti un spēlēja hokeju, bija nelaiķis Brendans Berks, kas gāja bojā autokatastrofā.  Viņa brālis laikā kopš Brendana nāves ir aktīvi atbalstījis atklātību hokejā, viņš ir veidojis organizāciju "Arī tu vari spēlēt."  Viņš darbojas hokeja komandā Philadelphia Flyers kā izlūks un ir teicis, ka viņaprāt nākamo divu gadu laikā NHL būs atklāti geji.  "Manuprāt mūsu sportisti ir skaidri pateikuši, ka viņi atbalsta savus komandas biedrus," viņš ir teicis.  "Manuprāt, to pašu skaidri ir pateikuši menedžeri, jo viņi atbalsta 'Arī tu vari spēlēt' kustību.  Manuprāt, to pašu ir skaidri pateikuši fani.  Manuprāt, to pašu ir pateicis hokeja komisārs.  Manuprāt, to pašu ir skaidri pateicis līgas birojs.  Visi tagad zina, ka NHL šajā procesā piedalās."

Kad to pašu varēsim teikt par Kontinentālo hokeja līgu?

Jauku visiem atlikušo vakaru!

2 komentāri:

Valdis teica...

Ne tieši par tēmu, bet par aizspriedumu/vēlmju domāšanu gan: vidusmēra amerikānis uzskata, ka aptaukošanās ir iedzimta, bet seksuālā orientācija — izvēlēta.

Vilnis teica...

Tad nu gan problēma! Nekur taču netiek aizliegts homoseksuāļiem sportot.ja runa par hokeju, tad kādiem naturāļiem vienīgi varētu radīt diskomfortu tas, ka komandas biedrs gejs ievērtē viņa pēcpusi dušošanās laikā:).Kam nav ko darīt, drīzāk var aiz gara laika veikt pētījumus,kādēļ teiksim tenisā ir tik liels lezbiešu īpatsvars.

 

free counter