Atgriezīsimies aizvēsturē?

Labdien, lasītāji!

Manā rīcībā ir nonākusi vēstule, kuru Latvijas augstākajām amatpersonām pagājušajā mēnesī nosūtīja vairākas nevalstiskas organizācijas, aicinot tās grozīt valsts likumu par Bērnu tiesību aizsardzību, lai paplašinātu jēdzienu "bērns," bet nebūt ne tā, lai to attiecinātu uz vecākiem jauniešiem.  Tā vietā šie ļaudis paģēr likumu, kurā būtu noteikts, ka "nedzimis bērns ir tiesību subjekts."  Konkrēti runājot, viņi vēlas pieprasīt, lai grūtniece un viņas partneris obligāti apmeklē "speciāli sagatavotu grūtniecības krīzes speciālistu," lai "apdomu laiks" starp vizīti pie ginekologa un nosūtījumu uz abortu ilgtu divas nedēļas, kā, arī, lai skolās taptu sniegta "nesagrozīta informācija par to, kas notiek ar bērnu un sievieti aborta laikā (un) tā sekām."   Aborts valsts medicīnas iestādēs būtu aizliegts, kriminālatbildība iestātos tajos gadījumos, kad nav apmeklēts minētais "grūtniecības krīzes speciālists," kā arī masu informācijas līdzekļu prioritātēs būtu iekļaujamas "izglītojošas programmas, kas veicina izpratni par cilvēka intimitāti, bērna attīstību mātes organismā, ģimeni un laulību kā savienību starp sievieti un vīrieti, kas ir drošākā vide bērna piedzimšanai."

Kopējais secinājums:  "Kopīgiem spēkiem jāpanāk, lai neiznēsātu bērnu vardarbīga nogalināšana mūsu sabiedrībā kļūtu par morāli nepieņemamu rīcību."  Vēstuli parakstījuši cilvēki no vismaz man nezināmām organizācijām, proti -- J. Čakstes Demokrātijas un ilgspējas attīstības biedrības, Latvijas Ordeņu brālības un fonda "Moral Revolution."  Pirmās organizācijas vārdā vēstuli ir parakstījis Juris Putriņš, viņš kādreiz kandidēja uz Saeimu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā un citreiz ir publicējis tekstu, kurā ir apgalvots, ka kremācija esot "nehumāna."  Otru organizāciju pārstāv Jānis Rožkalns, kurš ir publiski runājis par "homoseksuālisma propagandu," savukārt trešās vārdā parakstījās Natālija Lazukina, arī viņa ir geju oponente un ir publiski apgalvojusi, ka viendzimuma laulību legalizācija būtu "antikonstitucionāla."  Ne īpaši raiba buķete.

Šoreiz lai paliek jautājums par LGBT lietām.  Aborta gadījumā te sakāmas vairākas lietas.  Pirmkārt, doma, ka tajā brīdī, kad sieviete kļūst grūta, viņai vēderā ir "tiesību subjekts," ir savdabīga.  Divu vai piecu mēnešu vecumā auglis nav dzīvotspējīgs ārpus mātes miesām, tāpēc kāds tur tiesību subjekts?  Otrkārt, no kurienes nāktu "speciāli sagatavotie grūtniecības krīzes speciālisti"?  Diez vai vēstules autoriem ir padomā jebkurš ginekologs, un kā var "speciāli sagatavot" speciālistu, lai tas atbalsta tikai un vienīgi autoru viedokli?  Taču treškārt un galvenokārt, šis nav, nav un vēlreiz nav jautājums likumdošanai.  Grūtniecības pārtraukšana ir jautājums tikai un vienīgi pašai grūtniecei.  Jā, savs vārds ir sakāms arī nedzimušā bērna tēvam, bet galu galā jautājums ir par sievietes organismu, un jebkuram cilvēkam tomēr ir tiesības spriest pašam par savu ķermeni un to, kas ar to notiek.

Manuprāt, šie ļautiņi ir saskatījušies to, kas pēdējo gadu laikā darās Amerikā.  Tur Republikāņu partiju ir pārņēmuši radikāli noskaņoti "kristieši," par kuriem reiz kāds asprātis trāpīgi pateica, ka par cilvēka dzīvi viņi interesējas tikai no brīža, kad ieņemts auglis, līdz brīdim, kad piedzimst bērns.  Vienā štatā aktīvisti aizgājuši pat tik tālu, lai pieteiktu likumprojektu, kurā noteikts, ka cilvēka dzīve sākas nevis augļa ieņemšanas brīdī, bet gan divas nedēļas pēc tam, kad attiecīgajai sievietei bijusi mēnešreize (!!).  Šie ir cilvēki, kuri iebilst pret abortu absolūti jebkādā gadījumā, tajā skaitā arī tad, ja grūtniecība ir iestājusies asinsgrēka vai izvarošanas gadījumā.  Pirms pāris mēnešiem nu jau izkritušais kandidāts ASV prezidenta amatam Riks Santorums aizrunājās pat tik tālu, lai pateiktu, ka izvarotai sievietei, kura izvarošanas rezultātā ir tapusi grūta, būtu "šajā sliktajā situācijā jāsaskata tas, kas ir labs."  Galva griežas.

Eiropas gadījumā Eiropas Cilvēka tiesību tiesa pirms pāris gadiem vienbalsīgi nosprieda, ka Īrijas aborta aizliegums pats par sevi nav neatbilstošs cilvēka tiesību prasībām, bet nav akceptējams tas, ka minētā valsts neparedz nekādu aizsardzību grūtniecei, kuras grūtniecība apdraud viņas pašas dzīvi.  Citiem vārdiem sakot, jā, tas ir jautājums katrai dalībvalstij atsevišķi.  Bet mūsu valsts gadījumā te nudien jāsaka, ka minētie aktīvisti vēlas valsti iegrūst senatnē.  Jo, kā teicu, grūtniecība un tās pārtraukšana nav valsts, bet ir ļoti personisks jautājums, piedevām, ja aborti būtu aizliegti, tad aborti aizietu pagrīdē (Amerikā ir gana daudz pierādījumu par to), un tas grūtniecei būtu vēl jo bīstamāk.  Jā, var teikt, ka aborts jebkurā gadījumā ir smaga lieta, piedevām absolūti nepieņemama ir aborta izmantošana kā kontracepcijas līdzekli.  Taču jau tagad Latvijā likums prasa, lai ginekologs sievieti, kura vēlas abortu, informētu par "grūtniecības pārtraukšanas būtību un ietekmi uz veselību," un ar to arī pilnībā pietiek.  Jo pateikt izvarotai sievietei, ka viņai obligāti ir jāiznēsā attiecīgais auglis -- lūk, kam vajadzētu būt kriminālnoziegumam.  Un jebkurai sievietei pateikt, ka viņa nav tiesīga spriest par savu organismu -- laba doma tā nav un nebūs.

Jauku visiem dienu!