Leģendai aizejot

Labvakar, lasītāji!

Šodien mani pārsteidza smagā vēsts, ka mūžībā aizgājis cilvēks, kurš latviešu luterāņu lietās bijis milzīgi nozīmīgs dalībnieks. Runa ir par prāvestu Vili Vārsbergu. Lai arī lielāko mūža daļu viņš pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs, tajā skaitā kā Čikāgas Ciānas draudzes mācītājs, prāvests Vārsbergs labu laiku pavadīja arī tepat Latvijā. Dzimis praulēnietis, viņš bija ļoti redzams cilvēks Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātē, kurā viņš kādu laiku bija dekāns. Viņš vadīja dievkalpojumus manā sv. Glābēja anglikāņu draudzē. Viņš saņēma Trīszvaigžņu ordeni. Un viņš, tāpat kā pietiekami daudz aizjūras latviešu luterāņu mācītāju, krita mūsu aizspriedumainā luterāņu arhibīskapa nežēlastībā. Par to vien viņam gods un cieņa.

Es Vili Vārsbergu pazinu kopš jaunības dienām. Viņa meita, Anita Vārsberga Pāže, ir mācītāja ASV galvaspilsētā Vašingtonā, bet viņa ir arī mana un manas māsas Žubītes ļoti laba draudzene. Vilis bija ļoti jautrs cilvēks, bet arī ļoti gudrs. Viens, ko viņš man iemācīja, bija tas, ka dievkalpojuma laikā viņš vienmēr visu pierakstīja uz lapiņas, tajā skaitā arī Tēvreizi, ja nu kādreiz gadās samisēties. Baznīcā dievkalpojumus vadot, es vienmēr daru tāpat. Viņa sprediķi vienmēr bija interesanti, viņš nebija no tiem, kurš uzskatīja, ka baznīca joprojām atrodas 17. gadsimtā, kā tas ir raksturīgi mūsu valsts luterāņu garīdzniekiem. Esmu bijis viņa vadītos dievkalpojumos gan Amerikā, gan Latvijā, un atceros tos ar lielu labpatiku. Atceros arī ko citu, proti -- Vilis bija aktīvs korporāciju cilvēks, un korporāciju saietos neviens cits nenāca ar tik ļoti lielu rupju anekdošu bagāžu, kā viņš. Jautrība sita ļoti augstu vilni.

Vilis bija arī liels trimdas latviešu aktīvists. No Latvijas Okupācijas muzeja mājaslapas: "Prāvests Vārsbergs savos garajos trimdas gados ir ne tikvien daudz darījis luterāņu draudzēs, gan amerikāņu, gan latviešu, kuras viņš ir izveidojis, iedvesmojis un palīdzējis tām attīstīties, bet trimdas latvieši pazīst viņu un atcerēsies par ieguldījumu Garezerā īpašuma iegūšanā tajos tālajos 60. gados, kad latviešu emigranti Ziemeļamerikas kontinentā, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, bija tikko iebraukuši, cīnījās ar materiālām grūtībām. Viņiem šāds ieguldījums no saviem līdzekļiem bija ļoti nopietns solis, ļoti nopietna atbildība, un tas prasīja prāvesta Vārsberga augstākās daiļrunības un pārliecināšanas spējas, lai neskaitāmus tautiešus pārliecinātu un pierunātu ziedot un lai Garezers kā vasaras nometne, vidusskola kļūtu par institūciju trimdas sabiedrības vidū, kur pulcējās jaunieši ne tikai no Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī no Kanādas un citām tālām vietām."

Ja kāds vēlas Vili Vārsbergu aplūkot, varat meklēt šo linku YouTube, kur viņš runā par trimdas un Latvijas luterāņu baznīcas iespējamo apvienošanu: http://www.youtube.com/watch?v=JCR25E_xgKs. Cik jauki, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj cilvēku iemūžināt uz visiem laikiem!

Vieglas smiltis Vilim Vārsbergam un Dieva mieru viņa atraitnei Birutai un viņa bērniem. No mums ir aizgājis patiess Dieva kalps un patiess draugs.

Jauku visiem atlikušo dienu!