Kas īsti notiek Latvijas televīzijā?

Labdien, lasītāji!

Ziņots, ka Latvijas televīzija patlaban vēl nav īsti izlēmusi, vai rīkot konkursu, lai sameklētu jaunu vadītāju LTV Ziņu dienestam. Latvijas Radio šodien vēstīja, ka Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes šefs Kleckins esot teicis, ka konkurss nemaz nav vajadzīgs, jo LTV programmā tuvākajā laikā esot paredzētas "būtiskas izmaiņas," un tāpēc pagaidām dienesta vadību varot pārņemt kāds no tā darbiniekiem.

Varbūt, bet te nu reiz jāsaka, ja televīzijas vadība uzskata, ka Ziņu dienesta vadītājs jāsameklē bez konkursa, tad tas kārtējo reizi radīs pietiekami lielas bažas par televīzijas politizāciju. Aizkulisēs it kā čukstēts, ka izredzētā persona varētu būt kādreizējais Saeimas deputāts Edvīns Inkens. Viņš pats šīs baumas esot nodēvējis par "muļķībām," un pieņemsim, ka tas tā ir, bet tādas nu tās runas ir. Inkens jau pasen no politikas kā tādas ir projām, nav vairs tās dienas, kurās LNT krasi pārkāpa žurnālistikas ētikas principus, ļaujot nosacītu ziņu raidījumu producēt Saeimas deputātam, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka minētais deputāts raidījumu aktīvi izmantoja, lai nomelnotu politiskos konkurentus (Šķēles tā dēvētā "podu" lieta bija tikai viens piemērs). Piedevām, Inkens kā kādreizējais "Labvakar" varonis un pašreizējais LTV raidījuma "Jauna nedēļa" producents televīzijas drēbi pazīst pietiekami labi. Taču konkurss tomēr uz amatu būtu vajadzīgs, lai atrastu patiešām piemērotāko cilvēku Mareka Gailīša pamestajam amatam. Tam obligāti jābūt cilvēkam, kurš Ziņu dienestu prot pasargāt pret politikas spiedienu, kurš LTV tomēr ir pietiekami liela problēma, ja ņemam vērā i NEPLP neizbēgamo politizāciju (visus padomes locekļus izvirzīja Saeimā pārstāvētās partijas, tātad -- politiķi), i arī televīzijas ciešās saites ar Ventspils pašvaldību un tās bosu.

Arvien vairāk man nav šaubu par to, ka tā pati politizācija bija tā, kas noveda pie raidījuma "Skats no malas" likvidēšanas. Tas pats Kleckins kādā intervijā ir teicis, ka sabiedriskajā televīzijā neviens nedrīkst paust "personīgo viedokli." Vēl viņš teicis, ka raidījuma pēdējā sērijā viss esot bijis "vienos vārtos." Te nu ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, kāds cits viedoklis cilvēkam var būt, ja ne "personīgs" viedoklis? Vai no Kleckina teiktā izriet, ka raidījumā "100. pants" neviens vairs nedrīkst recenzēt kino vai teātra izrādes? Arī recenzijā top pausts "personīgs" viedoklis. Vai raidījumā "Ielas garumā" neviens nevarētu teikt, ka iela ir skaista vai nolaista? Atkal "personīgs" viedoklis. Un, otrkārt, es nudien neatceros, ka pēdējā "Skata" sērijā Madara Fridrihsone, Dita Arāja, Sallija Benfelde un es jautājumā par valdības veidošanu būtu teikuši vienas un tās pašas lietas, lai sanāktu "vieni vārti." Nebūt nebija vienprātības par to, vai koalīcijā būtu ņemami Kremļa draugi vai nacionālisti. "Skatā" tomēr piedalījās 16 dažādu žurnālistu un, ja viņiem visiem nekas nav labs sakāms par konkrētu partiju vai jautājumu, tad problēma ir partijā vai jautājumā, nevis žurnālistos. Te nu ir kārtējais pierādījums tam, ka Kleckina izmantošanas datums jau ļoti sen ir iztecējis, un ļoti labi, ka nākamā gada sākumā ir paredzētas NEPLP vēlēšanas, kurās daudz aktīvāk piedalīsies arī žurnālistu u.c. sabiedriskas organizācijas. Lēmumu tāpat pieņems Saeima un tāpat tas tāpēc būs politizēts, bet vismaz ir visas cerības, ka nākamā valdība, atšķirībā no tās, kura bija pie teikšanas tad, kad tika ievēlēts Kleckins un pašreizējais sastāvs, ievēlēs krietni sakarīgākus cilvēkus, tajā skaitā jautājumā par to, ka visnotaļ konkrēti arī LTV ģenerāldirektoram Kotam ir laiks krāmēt koferus. Jo viņa laikā LTV nepārprotami ir kļuvusi krietni vājāka, un sabiedriskajai televīzijai tomēr ir pietiekami būtiska loma.

Jauku visiem atlikušo dienu!