Par nevalstiskām organizācijām un kāzām

Labrīt, lasītāji!

Šorīt viens no tiem trim pagalam īsajiem komentāriem, kādi pēdējā laikā parādās laikraksta Diena 2. lappusē, ir par nevalstiskām organizācijām mūsu valstī, un autors Ivars Āboliņš tās apraksta ar vārdiem "totāli vājš un bezzobains nevalstiskais sektors." Un piebilst: "Vara pati no sevis nevar zināt, kas uz sirds kādai noteiktai grupai un kas ir nepieciešams, lai uzlabotu tās stāvokli. To var zināt tikai pati grupa, un tai ir jāspēj pašai organizēties, lai aiznestu savu vēsti līdz tiem, kas pieņem izšķirošos lēmumus. Latvijā šo vēsti līdz tautas kalpiem visbiežāk neaiznes neviens, un tas neizbēgami rada atsvešinātības sajūtu."

Nu, nē. Latvijā ir pietiekami daudz nevalstisku organizāciju, kuras ļoti aktīvi nodarbojas ar sabiedriskiem un politiskiem jautājumiem. Par vājumu un bezzobainību, piemēram, nu nekādi nevar vainot starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International filiāli mūsu valstī, tātad -- Delnu. Šodien Ventspils trubas laikrakstā ir plašs materiāls par Starptautisko Sarkanā krusta organizāciju un par to, cik ļoti laimīga tā ir par pusotru tūkstoti brīvprātīgo, kuri piedalās tās darbā. Likumdošanas darbā aktīvi piedalās tādas organizācijas, kā Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tas pats sakāms par organizāciju Papardes zieds, par Zemnieku Saeimu, par invalīdu un viņu draugu biedrību Sustento, par ļoti daudzām nevalstiskām organizācijām.

Šodien pat Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas biedri ir izbraukuma sēdē augstskolā "Turība," kur viņi tiekas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem. Sociālo un darba lietu komisija uz savu sēdi šodien ir uzaicinājusi Latvijas Ārstu biedrības pārstāvjus, jo runa ir par ārstniecības likuma labojumiem. Vakar komisijas deputāti sprieda par kompensējamiem medikamentiem, uzaicināti bija arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien runās par veidu, kā tiek izvirzīti un apstiprināti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu komisijas kandidāti, nešaubos, ka tur piedalīsies ļaudis no minētās padomes konsultatīvās organizācijas. Arī diskusijā par jaunu masu mediju likumu nevalstisko organizāciju pārstāvji piedalījušies itin naski.

Problēma te tomēr ir cita. Kad šo organizāciju pārstāvji viesojas pie manis Latvijas radio raidījumā "Aktuālais temats," tad tēma visnotaļ allaž ir viena un tā pati: "Mēs ejam, mēs runājam, mēs stāstām, mēs skaidrojam, politiķi laipni smaida, politiķi māj ar galvu ... un tad visbiežāk viņi mūsu viedokli noliek atvilktnē un tālāk darbojas pilnīgi paši par sevi." Laikā pirms 10. Saeimas vēlēšanām jautāju Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvim, cik daudz no savienības priekšlikumiem guvuši politiķu atbalstu. Viņš atbildēja, ka apmēram 25 procenti. Citu organizāciju pārstāvji stāstījuši to pašu.

Cita lieta, ka nevalstisko organizāciju darbā droši vien mūsu valstī piedalās salīdzinoši mazs procents cilvēku. Tie paši 1500 cilvēki nav īpaši daudz, ja runa ir par starptautiski pazīstamu organizāciju, kura cita starpā ir Nobela miera prēmijas laureāts, piedevām veselas trīs reizes. Taču gleznot ar milzīgu pindzeli un teikt, ka viss nevalstiskais sektors ir "vājš un bezzobains" un ka "šo vēsti" visbiežāk valstiskajam sektoram "neaiznes neviens" -- man, lai atrastu piemērus par NVO, kas šonedēļ piedalās Saeimas komisiju darbā un, tātad, "šo vēsti" tomēr kādam atnes gan, bija vajadzīgas piecas minūtes. Interesanti, kāpēc Dienas komentētājs nevarēja izdarīt to pašu?

***

Un vēl par kāzām. Šodien laikrakstos ziņots par kādu līgavu, kura Dzimtsarakstu nodaļā Liepājā esot bijusi nepatīkami pārsteigta par to, ka ceremonijas vadītāja procesu sākusi ar vārdiem "Cienījamā līgava un cienījamais līgavaini..." Līgava, tā pati vadītāja, tad "mani pārtrauca, sakot 'Ko jūs?' viņa mēģināja iegalvot, ka krievu valoda Latvijā ir valsts valoda." Kāpēc tāda pārliecība? Jo līgava esot bijusi droši pārliecināta, ka "Saskaņas centra" labie rezultāti nesen notikušajās ārkārtas vēlēšanās nodrošināja valsts valodas statusu arī krievu valodai.

Te nu ir jāsaka vairākas lietas, pirmkārt jau jādomā par to, kādas "kvalitātes" informāciju saņem tie mūsu valsts iedzīvotāji, kuri dzīvo tikai un vienīgi krieviskajā vidē. Tiesa, "Saskaņas centrs" par šo jautājumu allaž sūtījis jauktus signālus -- nē, nē, mēs par vienu vienīgu valsts valodu, tas rakstīts mūsu programmā, bet radikālie aktīvisti Osipovs un Lindermans ir mūsu "pašcieņas bruņinieki" un būtu visādi atbalstāmi (Urbanovičs), piedevām, ja lietu kārtība būtu pareizā, tad krievu valoda jau sen būtu valsts valoda (Ušakovs). Taču, ja jaunkundze bija pārliecināta, ka tas jau ir nodrošināts, tad acīmredzot, citējot vēlreiz kolēģi no Dienas, "šo vēsti neviens viņai neaiznesa."

Taču jādomā ir arī par attieksmi. Uzzinājusi, ka Dzimtsarakstu nodaļa, kura, lai vai kā, tomēr ir valsts iestāde, savus laulāšanas pakalpojumus piedāvā tikai valsts valodā, līgaviņa kā nākamo lūdza, vai ceremoniju nevarētu novadīt ... angļu valodā. Kad arī šis lūgums noraidīts, viņa esot bijusi dikti satraukta (atsevišķos masu informācijas līdzekļos pat apgalvots, ka viņa esot paģībusi, lai gan to Dzimtsarakstu nodaļa noliedz), bet tad viņai iedota glāze ūdens, viņa nomierinājusies, un process varējis turpināties. Jaunkundze salaulāta latviešu valodā (un, starp citu, viņas izredzētais bija latvietis -- viņš savu topošo sieviņu atbalstīja lūgumā par krievu valodas izmantošanu, un te kārtējo reizi redzams, cik daudz latviešu Latvijā prot krievu un cik daudz krievu Latvijā neprot latviešu valodu). Informācijā nebija teikts, cik līgavai ir gadu, bet ir pat ļoti iespējams, ka viņa ir pavadījusi visu vai vismaz lielāko daļu sava mūža neatkarīgajā un suverēnajā Latvijas republikā. Ja viņa prot krievu un angļu, bet ne latviešu valodu, tad te tomēr ir jautājums par attieksmi, un nebūt ne pozitīvu (un arī izglītības sistēmu, par ko acīmredzot sakāms tas pats). Portāls Irliepaja.lv šajā lietā saskatījis lielo politiku un šausminājies: "Šis gadījums ir aktuāls šobrīd, jaunās valdības veidošanas laikā. Uz kādām debesu dāvanām cer Zatlers un viņa partijas biedri, kuri šķiet tik griboši ielaisties attiecībās ar SC? Vai tiešām Zatlers cer no šā politiskā spēka vadoņu kažokiem izravēt šovinisma blusas, kuras tie dāsni klonē par prieku Latvijas krievvalodīgajai sabiedrībai?!" Es, savukārt, šeit saskatu vienas apjukušas sievietes atskārsmi, ka varbūt tomēr vajadzēja šo to iemācīties "po latiški."

Protams, zināmā mērā žēl viņas. Viņa noteikti bija smalki uzposusies un cerēja, ka šī būs viena no jaukākajām dienām viņas mūžā, un še tev -- vajadzīgs "skandāls" par valodas lietām, piedevām pēc kāzām būs jārēķinās, ka internetā par sevi būs visnotaļ skarbi komentāri (tajā pašā portālā -- "Es atvainojos, kurā kanalizācijā viņa dzīvo, ja ir tik aprobežots skats uz apkārt notiekošo?" un "Pretīgi! Vienkārši nāk vēmiens, uzzinot, ka ir tik nožēlojami ļautiņi."). Jādomā, ja līgava latviešu valodā nesaprot "Cienījamā līgava," tad viņa arī nesaprot "nožēlojami ļautiņi," bet tas lietas būtību nemaina.

Taču notikušais arī nemaina lietas būtību par to, ka Latvijas Republikas valsts iestādes darbojas latviešu valodā. Ja līgava vēlējās precēties krievu valodā, tas pilnīgi noteikti varēja notikt baznīcā, kurā dievkalpojumi notiek krievu valodā, tādu nu reiz mūsu valstī netrūkst nemaz. Protams, nevaru zināt, kāda ir jaunā pāra attieksme pret reliģiskām lietām, taču variants tas bija pilnīgi noteikti. Un teikšu vēlreiz -- ja "informatīvā" vide, kurā šī jaunkundze dzīvo, ļāva viņai būt "pārliecinātai," ka dažas dienas pēc "Saskaņas centra" nosacītās uzvaras Saeimas vēlēšanās, krievu valodai jau ir valsts valodas statuss, tad ļoti liels jautājums ir arī par minēto informatīvo vidi.

Jauku visiem dienu.