Tāda nu mums tā Satversme ir -- par Valēriju Kravcovu un viņa valodas (ne)prasmi

Labrīt, lasītāji!

Maz ticams, ka viņiem tas izdosies, bet 10 Saeimas deputātu ir parakstījuši dokumentu, kas attiecīgajai parlamenta komisijai liks izvērtēt likumprojektu par deputāta Valērija Kravcova izraidīšanu no gudro galvu aprindām. Kā zināms, V. Kravcovs Saeimā pērn tapa ievēlēts par spīti tam, ka, cik var spriest, latviešu valodā viņam vārds "labrīt" ir eksotisks un nu nekādi nav saprotams. Protams, tas droši vien ir pārspīlēti teikts. Kā nekā, cilvēks pirms tam bija domes deputāts Liepājā, kur latviešu valoda visapkārt skan krietni vairāk nekā, piemēram, Daugavpilī vai Imantā un, ja nu vien viņš nav pagalam un bezcerīgi neaptēsts, vienšūnas organismam līdzīgs pāķis, tad kaut kas no mūsu valodiņas droši vien viņam galvā ir iesūcies gluži gribot, negribot.

Taču minētajiem Saeimas deputātiem (viss bars no TB/LNNK/VL! plus divi Vienotības cilvēki) ar to nepietiek, viņi ir konstatējuši, ka Saeimas kārtības rullī ir pateikts, ka "Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš (..) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai." Vai deputāts Kravcovs prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai? Viņa pārstāvētā "Saskaņas" centra frakcijas vadītājs Urbanovičs šodien kādā intervijā ir atzinis lūk, ko: "Kravcovs sēž un dzird budžeta komisijā, analizē skaitļus un tabulas, orientējas šajos jautājumos." Grūti, spriest, vai ar to pietiek, lai mēs varētu teikt, ka deputāts apmierina prasību par profesionālo pienākumu veikšanu. Var jau bilst, kā manā klātbūtnē to darīja vienas Saeimas komisijas vadītāja, ka Kravcovs un viņam līdzīgie komisijā nebilst ne vārda, bet tā jau nav izšķiroša prasība. Saeimā netrūkst arī latviešu valodu perfekti pārvaldošu ļaužu, kuri ir klusi kā pelītes un, piemēram, tribīnē neraušas nekad. Kārtības rullī par to, ka katram ir jāpiedalās ar savu teicamo, nekas nav teikts.

Taču te tomēr ir divas ļoti nozīmīgas lietas. Pirmkārt, te ir konstitucionāls jautājums, jo Satversmē ir teikts, ka "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu." Un viss. Tur nav nekas teikts, par to, ka pilntiesīgajam Latvijas pilsonim ir vai nav jāprot latviešu valoda. Jādomā, ne gluži velti -- pirmskara Saeimā, it īpaši valsts neatkarības pirmajos gados, pilnīgi noteikti parlamentā bija ļaudis, kuriem ar latviešu valodu bija tā ar Dievu uz pusēm, lai neteiktu vairāk. Ieskatieties to laiku stenogrammās -- Jēkaba ielas namā skanēja i vācu, i krievu valoda. Konstitucionālo lietu eksperts Aivars Endziņš arī tagad ir teicis, ka Valērija Kravcova izraidīšana no Saeimas droši vien būtu antikonstitucionāla, tai ļoti iespējams varētu sekot valsts zaudējums Eiropas Cilvēka tiesību tiesā.

Bet otra lieta tomēr ir šķietama bezkaunība no "Saskaņas" centra puses. Urbanovičs gan tagad taisnojas, ka pie Kravcova situācijas vainīgi ir paši latvieši: "Viņam nevajadzēja dot mandātu, vajadzēja paredzēt neiespējamu situāciju, ka vēlēšanās var balotēties bez pietiekamām valsts valodas zināšanām." Bet, pirmkārt, kas tad, ja ne "Saskaņas" centrs, ir pretojies visiem centieniem pēc kārtas, Latvijas sabiedrībā nostiprināt valsts valodas dominanti? Un, otrkārt, ne jau no mēness Valērijs Kravcovs nokrita un nevienam nezinot iekļuva minētās partiju apvienības kandidātu sarakstā. Nē, pati apvienība viņu apstiprināja, un neba jau kādam tas bija noslēpums, ka cilvēks valsts valodu vienkārši neprot.

Situācija ar Kravcovu visvairāk tomēr apliecina to, ka divkopienu sabiedrība mūsu valstī ir neapstrīdams fakts. Ar visām savām latviešu valodas nezināšanām, cilvēks kaut kā tomēr tika pie pilsonības naturalizācijas ceļā. Joprojām, manuprāt, aktuāls ir jautājums, kāpēc liepājniekam tāpēc bija jābrauc uz Valmieru, tur kaut kas šķiet ne gluži kārtībā. Pērn šo jautājumu izmeklēja Drošības policija un atzina, ka pilsonību cilvēks ieguvis likumīgi, taču sākta arī jauna izmeklēšana, ne mazums tāpēc, ka tieši Valmierā Naturalizācijas departamenta vadītāju neilgi pēc tam, kad Kravcovs tur kārtoja eksāmenu, aizturēja par kukuļņemšanu. Viņam tiesa piesprieda cietumsodu uz gadu un 2400 latu naudas sodu, kā arī atņēma tiesības trīs gadus ieņemt amatus valsts institūciju dienestā. Protams, nesaku, ka Kravcovs maksāja kukuli, bet redzēsim, kas tur sanāks.

Taču ir arī tas, ka Urbanovičs minētajā intervijā dievojās, ka Valērijs Kravcovs latviešu valodu mācās jo cītīgi, un "jūs jau aprīlī, maijā redzēsiet, ka Kravcovs atnāks pie jums uz interviju un varēs runāt latviski." Tādā gadījumā, šī gada 31. maijā absolūti visiem Latvijas žurnālistiem ir uzstājīgi jāaicina Valērijs Kravcovs uz interviju. It īpaši televīzijā un radio, kur jārunā tā, ka visi dzird. Bet, vēl vairāk, nepieciešams darīt visu iespējamo, lai garantētu, ka tajā paaudzē, kura patlaban mācās skolā, vairs nebūtu neviena, kurš pēc skolas pabeigšanas neprot latviešu valodu. Valērijam Kravcovam ir 49 gadi, viņš dzimis Krievijā un ir sava laikmeta produkts. Tas neattaisno to, ka viņš ir politikā, ja viņš strādātu, piemēram, par metinātāju (1991. gadā viņš ieguva maģistra grādu metalurģijā no Maskavas Tērauda un kausējumu institūta), jautājumi nerastos. Taču situācija tomēr ir visnotaļ pretīga. Valsts valodas centrs tā vadītāja Antona Kursīša personā ir teicis, ka pagaidām tas nesteigsies ar Kravcova valodas prasmju pārbaudīšanu: "Varētu būt problēmas, varētu būt atteikums, jo presē jau izskanēja, ka viņš atteiksies, bet mēs neesam tikušies. Bija izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, ka varētu sodīt par to, ka atsakās, bet pagaidām šīs izmaiņas vēl atrodas izstrādes procesā." Tāpēc laikam atliek vien cerēt, ka Urbanovičs nav runājis tukšu un Kravcovs tik tiešām latviešu valodu iemācīsies vismaz tik tālu, lai Saeimas darbā varētu piedalīties pilnvērtīgi. Neiespējami, protams, tas nav. Taču obligāti tas tomēr ir, kaut vai, lai Latvijas sabiedrībai uzskatāmi pierādītu reizi par visām reizēm, ka cilvēkam, kurš valsts valodu neprot, lielajā (un, ja kas, tad arī mazajā) politikā tomēr nav, ko meklēt.

Jauku visiem dienu!